Reirs: Sabiedriskie mediji arī tuprmāk jāfinansē gadskārtējā budžeta piešķiršanas kārtībā 0
Sabiedriskie mediji arī turpmāk būtu finansējami gadskārtējā budžeta piešķiršanas kārtībā, uzskata finanšu ministrs Jānis Reirs (JV).
Reirs šodien Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Mediju politikas apakškomisijā skaidroja, ka Finanšu ministrija (FM) atbalsta jebkuru sabalansētu sabiedrisko mediju modeli, kas balstīts uz valsts budžeta iespējām.
Vērtējot iniciatīvu sabiedrisko mediju finansējumu piesaistīt iekšzemes kopproduktam (IKP), Reirs uzsvēra, ka Latvijā patlaban piesaiste IKP darbojas tikai vienā nozarē – aizsardzībā.
“Rēķinot piesaisti IKP, Latvijā ir viena no zemākajām iekasētām nodokļu summām, jo iekasēto nodokļu slogs ir zems. Nodokļu slogs ir ap 30% no IKP, bet ir valstis, kur tas ir 40-50% no IKP,” skaidroja Reirs.
FM atbalsta gadskārtēju budžeta izvērtējumu un piešķīrumu, pauda ministrs, piebilstot, ka arī piesaiste noteiktam nodoklim nav drošs veids, ņemot vērā nestabilo situāciju. “Akcīzes ieņēmumi nākotnē samazināsies, ņemot vērā, piemēram, izpratni par veselīgu dzīvošanu. Līdz ar to piesaiste kādam nodoklim netiek uzskatīta par pareizu,” norādīja ministrs.
Arī Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Mārtiņš Bondars (AP) norādīja, ka sabiedrisko mediju finansēšanas jautājums būtu jāvērtē ik gadu. “Latvija vēl ir krietni ceļā uz Eiropu. Visa Latvija vēl brīžiem dzīvo uz maizes un ūdens, un sabiedriskie mediji tāpat – vienreiz uz maizes, vienreiz – ūdens. Tas, ka vienu gadu ir vairāk, otru – mazāk, nav saistīts ar to, ka nāk jauni politiķi un grib dot mazāk,” teica Bondars, norādot, ka, piemēram, 2020.gadā nāks Olimpiskās spēles, kuru dēļ būs nepieciešami papildu līdzekļi sabiedriskajiem medijiem.
“Manuprāt, tas, kā finansēt medijus, ir ļoti vienkārši – tas ir valdības redzējums par to, ko mēs varam atļauties, jo ne jau Saeima zina, kas notiek Valsts kasē. To zina FM, kur ir trausls balanss starp visām industrijām. Pārfinansēs vienu, nebūs pietiekami nofinansēti citi. Rast balansu ir FM meistarība – kā saprātīgi celt finansējumu visās tautsaimniecības nozarēs. KM ir tā ministrija, kura spiež FM raudzīties platām acīm, bet FM ir tā, kas noņem rozā brilles, taču Saeimai ir jāsecina, ka trauslais balanss ir sasniegts,” klāstīja Bondars.
Deputāts Ritvars Jansons (VL-TB/LNNK) norādīja, ka viņš sliektos atbalstīt priekšlikumu sabiedriskos medijus finansēt ar 0,17% no IKP, taču, paskatoties uz budžeta iespējām, esot redzams, ka tas nebūtu iespējams.
Parlamentārietis Boriss Cilevičs (S) atgādināja, ka nozaru finansēšanas piesaiste IKP līdz šim nav sekmējusies ar labu rezultātu, norādot, ka, piemēram, zinātnes finansējums likumā piesaistīts IKP, taču tas netiek pildīts. “Vai ir vērts uzkāpt uz tā paša grābekļa? Tas ir jautājums par prioritātēm. Jebkurš uzdos jautājumu – vai tiešām sabiedriskie mediji ir svarīgāki nekā veselības aprūpe vai izglītība? Jāizvēlas saprātīgs kompromiss. Ieviest jaunus nodokļus nebūtu prāta darbs,” pauda deputāts.
Reirs piekrita, ka ar finansējuma apmēra piesaisti IKP līdz šim nav īpaši veicies. “Interesanti ir tas, ka neviens pēc tam neatceras, kas tos piedāvājis. Cilvēki vairs nav politikā, bet esošajiem politiķiem par to ir pārmetums katru gadu. Jāciena tas, kādu politisko telpu atstāsim pēc mums un kā tas tiks uztverts. Budžets ir politisks process. Mums nevajag kautrēties no šī vārda. FM piedāvā rīkoties gadskārtējā budžeta piešķiršanas sistēmā,” vēlreiz norādīja ministrs.
Jau ziņots, ka kultūras ministrs Nauris Puntulis (VL-TB/LNNK) rosina sabiedrisko mediju finansējumu sasaistīt ar noteiktu iekšzemes kopprodukta (IKP) daļu.
Puntulis pavēstīja, ka ir būtiski strādāt pie tā, lai nodrošinātu prognozējamu un stabilu finansējumu sabiedriskajiem medijiem, bet šāda mērķa sasniegšana ir iespējama vien tad, ja finansējums tiek sasaistīts ar noteiktu valsts budžeta ieņēmumu pozīciju. Viens no variantiem varētu būt sasaiste ar IKP. Apsverama varētu būt arī iespēja sabiedrisko mediju finansējuma apmēru fiksēt kā noteiktu daļu no valsts budžeta vai arī konkrēta nodokļa ieņēmumiem.
Eiropas Raidorganizāciju apvienības aprēķini par vidējo finansējumu Eiropā liecina, ka sabiedriskajiem medijiem vidēji tiek piešķirti 0,17% no IKP. 2017.gadā Igaunijā šis līmenis sasniedza 0,16%, Latvijā – 0,1%, bet Lietuvā – 0,09%. 2017.gadā Latvijā sabiedrisko mediju budžets bija 27,74 miljoni eiro, šajā summā iekļaujoties arī reklāmas ieņēmumiem.
