Reirs: Pieaugums jāievieš pakāpeniski, jo, ja darīsim to pēc 3 gadiem, tā būs šoka terapija 0
Anita no Vakarbuļļiem saka: “Tiek solīts palielināt algas, mainot neapliekamo minimumu un iedzīvotāju ienākumu nodokļu likmes, bet, vai ceļot akcijas degvielai un gāzei, nepalielināsies cilvēku izdevumi? Tā kā šis pielikums pie algas faktiski būs nebūtisks.
“Šādā veidā uzņēmējiem atbrīvojas nauda algu palielināšanai, līdz ar to arī tas aspekts ir jāņem vērā. Par dīzeļdegvielu runājot, mēs labprāt to nedarītu, bet pēc trīs gadiem iestājas Eiropas regulas prasības, kur kur būs ļoti nozīmīgs pieaugums, līdz ar to finanšu ministrija nolēma, ka pieaugums jāveido pakāpeniski, jo, ja darīsim to pēc 3 gadiem, tā būs šoka terapija. Šobrīd ar nodokļu reformu šis dīzeļdegvielas cenas pieaugums kaut kādā ziņā izlīdzinās,” TV24 raidījumā “Naudas cena” atbild Jānis Reirs, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs (JV), Finanšu ministrs (2019-2022).
Jau ziņots, ka tuvākajos šā gada mēnešos gada inflācijas temps Latvijā paātrināsies, aģentūra LETA prognozēja banku analītiķi, komentējot Centrālās statistikas pārvaldes otrdien publiskotos datus par patēriņa cenu izmaiņām septembrī.
Latvijas Bankas ekonomiste Ieva Opmane aģentūrai LETA atzīmēja, ka trešo mēnesi pēc kārtas inflācija Latvijā pakāpeniski pieaug, tostarp septembrī gada inflācija sasniedza 1,4%. Arī turpmākajos mēnešos gaidāms, ka inflācija turpinās palielināties, svārstoties ap 2%. Tas lielā mērā ir saistīts ar bāzes efektiem, jo mēneša cenu pārmaiņas šajā laikā ne visas ir bijušas augšupvērstas. Papildus tam cenu pieaugumu balsta arī pakalpojumu cenu kāpums.
“Šis gaidāmais inflācijas pieaugums gada nogalē nav nekāds pārsteigums, bet, ņemot vērā cenu attīstības tendences ilgākā laikā, tika prognozēts jau iepriekš. Turklāt gada sākumā izskatījās, ka šis aukstās sezonas inflācijas pieaugums varētu būt augstāks un sasniegt pat 3%. Tomēr situācija globālajos resursu tirgos ir bijusi labvēlīgāka, nekā gaidīts, cenu pieaugums nav bijis tik straujš, kā iepriekš gaidīts,” skaidro Opmane.
Vienlaikus viņa atzīmē, ka zemāks cenu pieaugums, lai gan patērētājiem varētu būt patīkams, liek aizdomāties par ekonomikas attīstības gausumu. Situācija gan ir nevienmērīga dažādās produktu grupās un, piemēram, pakalpojumu cenas gan Latvijā, gan arī citviet Eiropā saglabā spēcīgu pieaugumu, kas liecina, ka ekonomiskās attīstības pierimšana Latvijā vai mūsu tirdzniecības partnervalstīs nav atstājusi visaptverošu efektu uz cenu izmaiņām.
Latvijas Bankas ekonomiste min, ka lielāka loma inflācijas sarukšanā ir bijusi svārstīgajām globālajām energoresursu cenām. Naftas cena pēdējos mēnešos bijusi salīdzinoši zema, un, lai gan ģeopolitiskā situācija pasaulē likusi tai atkal nedaudz pakāpties, naftas cena joprojām ir krietni zem pēdējo gadu laikā piedzīvotajiem rekordiem. Savukārt kā nozīmīgs faktors cenu pieaugumam, it īpaši pakalpojumu cenām, saglabājas atalgojuma kāpums.
“Lai gan inflācija tuvākajos mēnešos turpinās nedaudz pieaugt, tas nav pārsteigums, tā ir vien daļa no dabīga ekonomiskā attīstības procesa. Turklāt nav jābaidās, ka šis pieaugums turpināsies bezgalīgi. Ņemot vērā globālo cenu attīstības tendences, pēc dažiem mēnešiem tas norimsies, un inflācija Latvijā vidēji 2025.gadā sagaidāma vien ap 1,5%,” norāda Opmane.
“SEB bankas” makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis aģentūrai LETA atzīmēja, ka septembrī, salīdzinot ar augustu, cenu līmenis pieauga ļoti plaša klāsta patēriņa grupās, lielāko ietekmi veidojot cenu pieaugumam apģērbiem un apaviem, pārtikai un dažādu preču un pakalpojumu grupai, kā arī cenu kritumam degvielai. Savukārt gada inflācijas pieaugumā lielākais devums bija pārtikai un veselības aprūpei, kamēr inflācijas kāpumu joprojām kompensēja cenu kritums enerģijai (siltums, elektrība, gāze) un degvielai.
“Tuvākajos mēnešos inflācijas temps paātrināsies, jo no kopējās inflācijas datiem turpinās izzust enerģijas cenu krituma ietekme,” norāda Gašpuitis.
Viņš atzīmē, ka karadarbības izplešanās Tuvajos Austrumos ir sašūpojusi naftas cenu. Tādējādi oktobrī degvielas cenas būs augstākas nekā septembrī. Ja karš izvēršas un tiks ietekmēta reģiona naftas infrastruktūra, naftas cena var aizsniegties pat līdz 150 ASV dolāriem par barelu.
“Citādi, ņemot vērā vājo Ķīnas ekonomisko aktivitāti un OPECplus plānus kāpināt ieguvi, cena drīzumā atkal meklēs zemākus līmeņus. Saūda Arābijas naftas ministra ieskatā naftas cena var nokrist līdz 50 dolāriem,” piebilst Gašpuitis.
Viņš arī min, ka gāzes cena kopš februāra beigām ir virzījusies augšup. Šobrīd Eiropas dabasgāzes nākotnes līgumi svārstās ap 40,5 eiro par megavatstundu, kas ir tuvu 10 mēnešu augstākajam līmenim. Šāds kāpums atspoguļo bažas par Tuvo Austrumu karadarbības ietekmi. Tomēr augstais Eiropas gāzes krājumu līmenis, kas ir sasniedzis 95%, ierobežos iespējamos cenu lēcienus.
“Enerģijas cenu svārstību potenciāls saglabā būtisku ietekmi uz inflāciju dinamiku,” uzsver Gašpuitis.
Tāpat viņš atzīmē, ka pārtikas cenas turpinās svārstīgu, bet lēnīgu kāpumu augšup. Daudzās produktu grupās ar lielāku vai mazāku intervālu tiks piedāvātas atlaides. Tāpat saglabāsies pakāpeniska pakalpojumu sadārdzināšanās.
“Šāda tendence iedzīvotājos uzturēs samērā augstas inflācijas uztveri, neskatoties uz to, ka tā būs normalizējusies pie 2% atzīmes. Šādā situācijā vēlme un interese pārskatīt paradumus turpināsies un var bremzēt patēriņa izaugsmi,” piebilst “SEB bankas” makroekonomikas eksperts.
“Luminor Bank” ekonomists Pēteris Strautiņš aģentūrai LETA minēja, lai arī septembrī gada inflācija salīdzinājumā ar augustu ir dubultojusies, pieaugot no 0,7% līdz 1,4%, nav pamata uzskatīt, ka dzīves dārdzības jomā situācija būtu būtiski pasliktinājusies. “Noceļot datu katlam vāku un iepazīstoties ar tā saturu, izrādās, ka divas no trim svarīgākajām ziņām ir labas,” viņš sacīja.
Strautiņš norādīja, ka, pirmkārt, cenu pieaugums septembrī salīdzinājumā ar augustu bija 0,3%, kas ir mazāk nekā vidēji kopš 2010.gada, kad cenu kāpums veidoja vidēji 0,41%. Gada inflācija pieauga tāpēc, ka pirms gada bija mēneša deflācija, kas septembrī ir neierasti. Tobrīd spēcīgi izpaudās izejvielu un enerģijas cenu krituma ietekme, turpretim šobrīd vairs tikai kāpjam pāri šīs ietekmes “astei”.
Otrkārt, pakalpojumu cenas mēneša laikā samazinājās par 0,1%, kas precīzi atbilst vēsturiskajam vidusmēram. Tas nozīmē, ka trīs mēnešus pēc kārtas pakalpojumu cenu kāpums salīdzinājumā ar iepriekšējo periodu ir bijis pilnīgi normāls – jūlijā, augustā un septembrī tas vidēji bija 0,23%, tieši tik, cik vidēji kopš 2010.gada. Turpretim vēl gada pirmās puses mēnešos vidējais rādītājs bija 0,82%, pārsniedzot šim laikam tipisko līmeni (0,33%) divarpus reizes. Pakalpojumu gada inflācija (5,6%) turas tuvu augstākajam punktam, bet šo skaitli veido inerce.
Strautiņš skaidro, ka straujajam dzīves dārdzības kāpumam kopš 2021.gada vidus bija divas galvenās fāzes. Vispirms augšup traucās preču cenas, to gada inflācijai 2022.gada septembrī sasniedzot 26,6%, kamēr kopējā inflācija bija 22,2%, bet pakalpojumi sadārdzinājās par salīdzinoši mēreniem 9,7%. Pēc tam preču cenas stabilizējās, un pērn novembrī pat sākās preču deflācija, kas turpinās līdz šā gada augustam (-0,9%). Turpretim pakalpojumu inflācija augstāko punktu (11,7%) sasniedza 2023.gada janvārī un kopš tā brīža ir samazinājusies tikai līdz 5,6%.
“Ja sākotnēji dzīves dārdzību cēla importa izmaksas, tad tagad galvenais augšupvērstais spēks ir algu kāpums. Līdz ar to inflācija it kā baro pati sevi, taču ļoti lēnais ekonomikas pieaugums naudas izteiksmē nozīmē, ka šī enerģija jau strauji izsīkst. Tā kā pakalpojumu cenu vidējo līmeni veido liels skaits kategoriju, kuras ietekmē dažādi notikumi, gandrīz stabils cenu līmenis trīs mēnešus pēc kārtas nevarētu būt sakritība, kas ātri pagaisīs,” atzīmē Strautiņš.
Viņš arī norāda, ka politiskās dienaskārtības maiņa no straujas izdevumu kāpināšanas uz pieauguma bremzēšanu un pat algu iesaldēšanu ir biedējoša, bet tai ir bijusi arī labvēlīga ietekme. “Jāatzīmē, ka krīzes sajūta tiek pārspīlēta, jo publiskajā telpā sacensība par uzmanību mudina sabiezināt krāsas. Taču šī biedēšana slāpē inflācijas gaidas un dod uzņēmumiem signālu, ka tik strauji kāpināt algas vairs nebūs nepieciešams,” min Strautiņš.
Tāpat viņš norāda, ka galvenā sliktā ziņa septembra patēriņa cenu datos ir pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenu kāpums mēneša laikā par 0,7%, kas ir pacēlis uztura produktu gada inflāciju līdz augstākajam līmenim (4,5%) kopš pērnā septembra. Šī cenu kāpuma galvenais iemesls nevar būt izmaksu kāpums, jo gada laikā lētākas ir kļuvušas gan pārtikas izejvielas, gan enerģija. Cenu pieaugumā kopš augusta nevajadzētu vainot arī sezonalitāti, jo tipiskā septembrī pārtikas vidējās cenas gandrīz nemainās, cenu kāpums pēc vasaras deflācijas parasti sākas oktobrī. “Tāpēc šādā situācijā pircējiem ir ļoti kritiski jāvērtē piedāvājumi, iespēju robežās aizstājot produktus ar citiem, dodot signālu, ka viņiem šāda rīcība nav pieņemama,” uzsvēra Strautiņš.
Viņš atzīmēja, ka septembris ir viens no gada mēnešiem, kad strauji pieaug apģērbu un apavu cenas – arī šoreiz, gandrīz tieši tik (3,4%), cik parasti ir raksturīgi (3,5%) šim laikam. Taču šīs kategorijas ietekme nav tik liela. Straujāk (plus 5,6%) par ierasto (plus 2,2%) šajā mēnesī auga ar jaunā mācību gada sākumu saistītās izglītības pakalpojumu cenas. Savukārt spēcīgākais pretsvars pārtikas augšupvērstajai ietekmei ir mājokļu uzturēšanas izmaksu samazinājums par 4,8%, jo īpaši strauji palētinājās siltums (mīnus 12,7%) un elektrība (mīnus 11,9%). Liela ietekme bija arī transporta izmaksu kritumam par 5,9%, degvielai kļūstot lētākai par 13,1%.
“Turpmākajos mēnešos gada inflācija pieaugs, galvenokārt sākumā aprakstītā bāzes efekta dēļ, kas turpināsies līdz decembrim, jo pērn ceturtajā ceturksnī cenas samazinājās,” norāda Strautiņš, prognozējot, ka decembrī gada inflācija būs tuvu 3%, bet nākamā gada laikā tā atkal slīdēs lejup.
Viņš piebilst, ka ir arī produkts, par kuru var droši teikt, ka tas pēc gada maksās lētāk – tā ir olīveļļa. Septembrī tā maksāja par 30% vairāk nekā pirms gada. Te vēl redzam pērnā gada sliktās ražas atbalsi. Taču šā gada raža ir lieliska, piemēram, Grieķijas un Turcijas kopievākums būs divreiz lielāks nekā pērn. Tāpēc ir sagaidāms, ka svaigi spiestās olīveļļas vairumtirdzniecības cena, kas augstākajā punktā sasniedza gandrīz 10 000 eiro par tonnu, laikā līdz nākamā gada sākumam nokritīs līdz 4000-5000 eiro intervālam. Kā tas atspoguļosies veikalu plauktos, būs atkarīgs no tirgotāju konkurences un pircēju informētības.
“Swedbank” ekonomists Oskars Niks Mālnieks norāda, ka, salīdzinot ar septembri pērn, inflācija kāpusi līdz 1,4% atzīmei, savukārt šī gada deviņos mēnešos vidēji bijusi zem 1% atzīmes. Tomēr Mālnieks norāda, ka šāda situācija nav uz ilgu – tuvākajos mēnešos inflācija pakāpsies virs 2%.
Ekonomists skaidro, ka būtiskākā ietekme uz mēneša inflāciju bija apģērbiem un apaviem (3,4%), uzsākoties jaunās sezonas preču tirdzniecībai. Mēnesim netipiski augsta bija pārtikas inflācija (0,7%), galvenokārt cenu pieauguma svaigajiem augļiem un dārzeņiem dēļ. Toties lētāka degviela ļāva par 3,7% sarukt ar transportu saistītajām cenām.
Septembrī energoresursu cenas pārsvarā saruka – mēneša vidējā naftas cena sasniedza pēdējo trīs gadu zemāko vērtību, informē Mālnieks. Taču saasinoties konfliktam Tuvajos Austrumos, naftas cena šomēnes ir ļoti strauji augusi. Savukārt “EstLink2” darbības atjaunošana ļāva Baltijā importēt lētāku elektroenerģiju, kā rezultātā elektrība bija par aptuveni piektdaļu lētāka nekā augustā.
Septembrī daudzviet Latvijā mazinājās arī siltumenerģijas tarifi, taču vidēji siltumenerģijas cena bija nedaudz augstāka nekā augustā (par 0,3%). SPRK apkopojums liecina, ka oktobrī tarifi saruka vai saruks 34 komersantiem. Tostarp arī Rīgā, kurā tarifs samazināsies līdz 2022.gada vidus līmenim.
Tomēr, lai arī mūsu atkarība no dabasgāzes ir sarukusi (dabasgāzes patēriņš Latvijā šī gada pirmajos astoņos mēnešos ir par vairāk nekā ceturtdaļu zem 2021.gada atbilstošā perioda līmeņa), tirgus svārstības un laikapstākļi var spēji mainīt apkures izmaksas, skaidro Mālnieks.
Vidējā gaisa temperatūra pagājušajā mēnesī bija gandrīz četrus grādus virs normas, un tas bija siltākais septembris kopš novērojumu sākuma 1924.gadā. Ja arī ziema būs būtiski siltāka par normu, tad apkures rēķini iedzīvotāju maciņus tukšos mazāk gan iepriekš minēto zemāko tarifu, gan arī mazāka siltumenerģijas patēriņa dēļ, atzīmē Mālnieks.
Vienlaikus ekonomists vērš uzmanību, ka dabasgāzes nākotnes darījumu cena Nīderlandes TTF biržā gada izskaņā aug, un ziemas mēnešos varētu pārsniegt 40 eiro par megavatstundu. Lai gan šī cena joprojām ir zema, salīdzinot ar pīķa cenām 2022.gadā, tomēr tā ir krietni virs ilgtermiņa vidējā.
Kamēr preču cenas septembrī bija pērnā gada līmenī, pakalpojumu cenu kāpums turpinās (plus 5,6% pret pērno septembri). Taču “Swedbank” klientu dati liecina, ka algu pieauguma tempi kļūst arvien pieticīgāki. Tas Mālniekam liek domāt, ka spiediens uz pakalpojumu cenu kāpumu palēnām sāk mazināties. “Swedbank” klientu vidējā alga septembrī bija par 5,3% augstāka nekā pērn.
“Kamēr vēl budžeta apstiprināšana ir finiša taisnē, grūti spriest, cik ļoti tiks savilktas jostas sabiedriskajā sektorā. Algu fonda kāpuma griesti ne tikai var nozīmēt mazāku cenu kāpumu ar valsti saistītajiem pakalpojumiem, bet arī mazāku spiedienu uz privātā sektora uzņēmumiem celt algas,” pauž Mālnieks.
Viņš informē, ka jaunākie “Eurostat” dati liecina, ka inflācija eirozonā septembrī atkāpusies mazliet vairāk nekā tirgus prognozēja. Ātrā novērtējuma rezultāts bija arī zem Eiropas Centrālās bankas (ECB) gaidām. Tas pavēris durvis iespējai, ka papildus iepriekš prognozētajam likmju kritumam decembrī, ECB varētu samazināt procentu likmes arī nākamnedēļ. Šādu varbūtību Latvijas Bankas jaunāko prognožu prezentācijā ieskicēja arī Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.
Mālnieks atgādina Latvijā inflācija septembrī bija mazliet zem eirozonas vidējā. Taču situācija starp dalībvalstīm ir ļoti atšķirīga. Piemēram, Lietuvas inflācija septembrī bija starp zemākajām eirozonā, bet Igaunijā – tā bija trešā augstākā.
“Swedbank” prognozē, ka nākamajos gados Latvijas inflācija būs virs 2% atzīmes.
Jau vēstīts, ka Latvijā patēriņa cenas šogad septembrī salīdzinājumā ar augustu pieauga par 0,3%, bet gada laikā – šogad septembrī salīdzinājumā ar 2023.gada septembri – palielinājās par 1,4%. Savukārt 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, septembrī pieauga par 0,9%.
Projektu “Naudas cena” finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raidījuma “Naudas cena” saturu atbild AS “TV Latvija”.
