Reirs: Pāreja uz klimatam draudzīgāku ekonomiku ir nenovēršama 5
Autors: Finanšu ministrs Jānis Reirs
Turpinoties dalībvalstu sarunām par ES daudzgadu budžetu, šobrīd aktuālākais jautājums ir, cik lielu finansējumu Latvija saņems pēc 2020. gada un ar kādiem nosacījumiem. Taču jau šobrīd ir skaidrs, ka attiecībā uz ES investīcijām visos līmeņos būs nepieciešama nopietna paradigmas maiņa.
Klimatam draudzīga ekonomika un produktivitāte
Kohēzijas politikas investīciju kapacitāte ir izšķiroši svarīga, lai ES spētu atbildēt izaicinājumiem, ar kuriem tā šobrīd sastopas. Ja 2014.–2020. gada ES fondu darbības programmas nosaukums bija “Izaugsme un nodarbinātība”, skaidri iezīmējot tās galvenos mērķus – samazināt kopējo ekonomiskās attīstības un dzīves līmeņa atpalicību no ES vidējiem rādītājiem, kā arī novērst krīzes atstātās sociālekonomiskās sekas, tad nākamajā plānošanas periodā uzsvaru liekam uz klimatam draudzīgas ekonomikas transformāciju un produktivitāti.
Nepieciešamība pāriet uz videi un klimatam draudzīgāku ekonomiku ir nenovēršama. Jo ātrāk tiks mainīta attieksme, ka klimata pārmaiņu mazināšanas mērķi ir drauds mūsu attīstībai, jo konkurētspējīgāki mēs būsim nākotnē.
Paradumu maiņa – ceļš uz attīstību
Latvijas Nacionālā attīstības plāna 2021.–2027. gadam (NAP2027) vadmotīvs ir “Paradumu maiņa – ceļš uz attīstību”, kas nozīmē, ka ceļā uz labklājību valstī vēl būs jānovērš daudzi attīstības šķēršļi, ko veido arī mūsu attieksme, paradumi, domāšana, kas jāizmaina – gan attiecībā uz vidi, darbu, izglītību, gan sadarbību ar līdzcilvēkiem.
Ņemot vērā demogrāfijas un darba tirgus tendences, ir skaidrs, ka panākt būtisku tālāku tuvošanos attīstītāko valstu dzīves līmenim var tikai ar lielu lēcienu ekonomikas produktivitātē.
Tādēļ caur produktivitātes prizmu būs jāmēra ne tikai ieguldījums atbalstam uzņēmējdarbībā, bet arī investīcijas visās nozarēs. Lai to sasniegtu, noteikti jādomā par plašāku finanšu instrumentu izmantošanu, nodrošinot ieguldījumus pārdomātos projektos, kas veicina izmaksu ietaupījumus un rada ienākumus.
Ilgtspējīga un konkurētspējīga ekonomika nav savietojama ar šī brīža teritoriālās un sociālās nevienlīdzības rādītājiem. Kohēzijas politika jau ir daudz palīdzējusi, lai šīs plaisas mazinātu, bet nākotnē mums nepieciešama vēl mērķtiecīgāka investīciju politika nevienlīdzības mazināšanā.
Līdz ar to nākamā ES fondu plānošanas perioda darbības programma būs kā nozīmīga investīciju platforma zināšanās balstītai ekonomikas transformācijai uz zaļajām tehnoloģijām un inovācijām. Tāpat nākamajā plānošanas periodā ieguldījumus plānots novirzīt jau uzsākto strukturālo reformu īstenošanai, kā arī administratīvi teritoriālajai reformai, kas ir priekšnosacījums tālākai reģionu izaugsmei un iedzīvotāju aizplūšanas apturēšanai.
Kā virzāmies tālāk?
Vairāk kā gadu Pārresoru koordinācijas centrs aktīvā konsultāciju procesā ar sociālajiem un sadarbības partneriem ir strādājis pie NAP2027.
Šobrīd NAP2027 sagatavošanas process iegājis finiša taisnē, līdz ar to Finanšu ministrija (FM) ir gatava oficiāli uzsākt darbu pie ES fondu plānošanas dokumentu sagatavošanas, lai ieviešana bez nozīmīgiem “pārrāvumiem” varētu tikt uzsākta jau no 2021.gada. Jāuzsver, ka vairākus būtiskus soļus esam spēruši jau 2019.gadā.
Valdībā izskatīts un apstiprināts FM priekšlikums ES fondu institucionālajai sistēmai pēc 2020.gada. Tāpat valdība vienojusies par ES fondu investīciju uzsākšanai nepieciešamo nozaru stratēģisko plānošanas dokumentu sagatavošanas termiņiem.
Savukārt, lai nodrošinātu efektīvu un klientiem draudzīgu investīciju procesu ar iespējami mazāku pārrāvumu starp periodiem, būtiska ir ne tikai valsts attīstības plānošanas dokumentu izstrāde, bet arī stabila ES fondu ieviešanas sistēma, kas līdz šim pierādījusi savu efektivitāti.
Finanšu ministrija turpinās aizstāvēt Latvijas intereses ES Padomes darba grupās, kurās izskata Kohēzijas politikas regulējumu un saistītos ES daudzgadu budžeta jautājumus līdz veiksmīgai budžeta pieņemšanai.
