Reirs: Mēģinām panākt, lai visi budžetā maksātu vismaz minimālas sociālās iemaksas 9
Labklājības ministrijas (LM) piedāvājumi ieviest 5% sociālās iemaksas no saimnieciskās darbības un autoratlīdzībām ir mēģinājumi panākt to, lai visi budžetā maksātu vismaz minimālas sociālās iemaksas, šorīt Latvijas Radio skaidroja labklājības ministrs Jānis Reirs (V).
Reirs pilnībā noraidīja jebkādas aizdomas par to, ka LM darbotos banku lobija interesēs. Politiķis skaidroja, ka šis ir jau otrais vai trešais piedāvājums, kā visus iedzīvotājus piespiest parūpēties par savu nākotnes pensiju vismaz minimālā apmērā – pirmais bija piedāvājums ieviest obligātas minimālās sociālās iemaksas, taču Saeima “ļoti draudzīgi” tās pērnā gada izskaņā atcēla, tāpēc tagad tiekot meklēti jauni risinājumi.
Politiķis pieļāva, ka Saeima noraidīs ar jauno priekšlikumu, un solīja, ka LM neapstāsies un turpinās meklēt citus veidus situācijas risināšanai, viens no kuriem varētu būt piedāvājums pārnest visas sociālās izmaksas, kas saistītas ar cilvēkiem, kas neveic sociālās iemaksas, uz valsts pamatbudžetu.
Kā ziņots, Saeima 21.jūlijā pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”, kas paredz, ka, sākot ar nākamo gadu, par saimniecisko darbību un autoratlīdzībām būs jāveic valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksa (VSAOI) 5% apmērā pensijas nodrošināšanai.
LM informēja, ka patlaban saimnieciskās darbības veicējs, ja viņa ienākumi mēnesī nesasniedz minimālās algas apmēru, VSAOI neveic, tāpēc likuma grozījumos noteikts, ka saimnieciskās darbības veicēji no ienākumiem vismaz 5% apmērā veic iemaksas pensiju 3.līmenī. Iepriekš Saeimas Sociālo un darba lietas komisijas deputāti kritizēja ieceri novirzīt šis iemaksas 3.līmenī, un darba grupā bija iecerēts šo priekšlikumu pilnveidot.
Tāpat LM norāda, ka praksē gandrīz vienmēr personas izvēlas no autoratlīdzībām VSAOI neveikt. Lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret visām personām, kuras gūst ienākumus ne uz darba attiecību pamata, tajā pašā laikā palielinot personu sociālo nodrošinājumu un būtiski nepalielinot autoratlīdzību izmaksātāju izdevumus, likuma grozījumi paredz noteikt, ka arī autoratlīdzības ir VSAOI objekts.
Līdz ar to likuma grozījumos noteikts, ka autoratlīdzību izmaksātājs no saviem līdzekļiem veiks 5% maksājumu no autoratlīdzības, ieskaitot to speciālā kontā Valsts kasē, ko administrēs Valsts ieņēmumu dienests (VID), kas pēctaksācijas gadā līdz 1.februārim veiks par personu samaksāto VSAOI summēšanu.
Ja samaksātā summa par personu no visiem maksātājiem gada laikā būs mazāka par summu pensiju apdrošināšanai no minimālās algas mēnesī vispārējā gadījumā, tad VID iepriekš minēto summu pārskaitīs uz pensiju 3.līmeni. Savukārt, ja samaksātā summa būs vienāda vai lielāka par iepriekš minēto summu, tad VID to pārskaitīs uz pensiju speciālo budžetu un Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra nodrošinās tās reģistrēšanu pensiju apdrošināšanai un ieguldīšanu pensiju 2.līmenī, ja persona ir pensiju 2.līmeņa dalībnieks.
Savukārt, lai nodrošinātu, ka pašnodarbināta persona veic VSAOI no visiem ienākumiem, un, lai palielinātu pašnodarbinātas personas sociālo nodrošinājumu vecumdienās, likuma grozījumos noteikts, ka VSAOI ir veicamas no visiem ienākumiem, t.i., no brīvi izraudzīta objekta paliktu līdzšinējā kārtība un likme, savukārt no starpības starp ienākumiem un brīvi izraudzītā objekta, VSAOI būtu veicamas 5% apmērā pensiju apdrošināšanai pensiju pirmajā un otrajā līmenī.
Minētie likuma grozījumi attieksies uz aptuveni 90 000 saimnieciskās darbības veicējiem, 11 450 pašnodarbinātajiem un 3651 autoralīdzību izmaksātājiem.
