Likumsakarības? 1
Pusē reģistrēto reinkarnācijas gadījumu, ar kuriem nācās saskarties Takeram, cilvēki savā pagājušajā dzīvē miruši vardarbīgā nāvē. Viņu vidējais vecums bijis 30–40 gadu. Pārdzimšana notikusi vidēji pēc pusotra gada, lai gan termiņi variējās no vienas dienas līdz 11 gadiem. Parasti klīstošās dvēseles pāriemiesojās bērnā, kas dzīvoja salīdzinoši netālu no savas iepriekšējās inkarnācijas. 88% reģistrēto gadījumu radniecīgu saišu starp viņiem nebija.
Vairums bērnu divu gadu vecumā spēj atcerēties savu iepriekšējo dzīvi.
Gandrīz 15 gadu garumā Takers pētīja bērnu stāstus, kuri vecumā starp otro un sesto dzīves gadu paziņoja, ka viņi jau reiz dzīvojuši kaut kad agrāk. Dažkārt šie bērni pat spēj aprakstīt pietiekami sīkas detaļas par šo iepriekšējo dzīvi. Ļoti reti bērnu agrākā personība šo bērnu ģimenēm bijusi pazīstama.
“Tā vai citādi, taču bērniem ir atmiņas no citas dzīves. Es saprotu, ka tas ir liels solis, lai saprastu un pieņemtu, ka ir kaut kas aiz tā robežām, ko mēs varam ieraudzīt un sataustīt,” sacījis Takers. Savā grāmatā “Atgriešanās dzīvē” Takers raksta par dažiem viņa izpētītajiem un pārliecinošākajiem gadījumiem ASV un piedāvā savus zinātniskos argumentus, uzskatot, ka pēdējie atklājumi kvantu mehānikā ir atslēga uz reinkarnācijas esamību. “Kvantu fizika pieņem, ka mūsu fiziskā pasaule rodas no mūsu apziņas. Šo uzskatu pārstāvu ne tikai es, bet arī liels skaits citu zinātnieku,” paziņoja zinātnieks. Savus reinkarnācijas pētījumus Takers sāka 1990. gada beigās –pēc tam, kad bija izlasījis rakstu par Jana Stīvensona stipendiju pētnieciskajam darbam par klīnisko nāvi. “Mani ieinteresēja ideja par dzīvi pēc nāves un jautājums par to, vai var izmantot zinātnisko metodi šīs sfēras pētīšanai.”
Neskatoties uz to, ka valstīs, kur reinkarnācija ir reliģiskās kultūras daļa, par tamlīdzīgiem gadījumiem ziņots biežāk, tomēr, kā paudis Takers, nav nekādas atbilstības starp gadījumu biežumu un ģimeņu reliģiju, kas saskārušās ar reinkarnāciju. Viens no pieciem bērniem, kas paziņo par iepriekšējo dzīvi, tāpat atminas pārejas periodu starp dzīvēm. Tomēr šajos stāstos gandrīz neiespējami rast atbilstības, kā šī pāreja pārdzīvota. Daži no bērniem apgalvoja, ka iepriekš viņi bijuši “Dieva mājā”, citi paziņoja, ka pirms “ieiešanas” jaunajā mātē nācies pagaidīt savā nāves vietā.
Zīmes no pagājušās dzīves
1956. gadā Indijā piedzima zēns Gopala Gupta. Viņš nerunāja līdz divu gadu vecumam, taču vecāki viņu uzskatīja par visnotaļ normālu bērnu. Taču reiz atgadījās kas dīvains. Vecāki uzaicināja dažus ciemiņus uz pusdienām un kādā mirklī palūdza Gopalu aiznest tukšās ūdens glāzes. Taču Gopala kļuva ārkārtīgi nikns – nometa glāzes zemē, sacīdams: “Esmu bagāts cilvēks, un man nav jāveic visādi melnie darbi! Priekš tā man ir daudz kalpotāju.” Vecāki bija šokā.
Tad zēns sāka stāstīt par sevi iepriekšējā dzīvē. Viņš bijis viens no trim brāļiem Šarmām un dzīvojis Mathurā, pilsētā, kas atrodas aptuveni 160 kilometru attālumā no Deli. Ne Gopala, ne viņa vecāki nekad nebija bijuši šajā pilsētā. Zēns sacīja, ka viņam ar brāļiem piederējis ķīmijas uzņēmums ar nosaukumu “Sukh Šančarak”. Un tad viņš paziņoja kaut ko šokējošu: jaunākais brālis viņu nošāvis!
Lai pārbaudītu dēla sacīto, viņa tēvs uz vairākiem gadiem devās uz Mathuru, uzmeklēja uzņēmumu ar minēto nosaukumu un atklāja, ka tāds patiešām pastāv. Tur viņš sastapa tirgošanas menedžeri misteru Pataku un pastāstīja viņam nedaudz no tā, ko bija sacījis dēls. Dzirdētais Pataku ļoti iespaidojis. Viņš pierakstīja Gopalas tēva vārdu un adresi un nodeva to Šaktipala Šarmas atraitnei Subhadrai. To visu izdzirdot, viņa bija ārkārtīgi ieinteresēta un devās uz Deli, lai satiktos ar pašu Gopalu.
Zēns stāstīja dažādas lietas, kas precīzi sakrita ar viņas dzīves notikumiem, minot pat ļoti intīmas detaļas. Noskaidrojās, ka tieši pirms tam, kad Šaktipalu Šarmu nošāva, viņš teica, ka gribējis aizņemties no viņas naudu. Kad Subhadra to izdzirdēja, viņa paģība, jo bija ārkārtīgi pārsteigta, ka kaut kāds mazs zēns no Deli var zināt visas šīs detaļas. Vēlāk Gopala aizbrauca uz Mathuru. Viņš pats atrada ceļu uz Šaktipalas Šarmas māju, un, kad viņš tur nonāca, ģimene nolēma sarīkot viņam vēl vienu pārbaudījumu. Viņi rādīja Gopalam dažādu cilvēku fotogrāfijas, kuriem bija kāds sakars ar Šaktipalu Šarmu, un Gopala patiešām spēja visus šos cilvēkus identificēt. Tad viņš devās uz ķīmiskā uzņēmuma kantori un parādīja precīzu vietu, kur stāvējis Šaktipals Šarma, kad viņu nošāva, un to vietu, kur strādāja viņa brālis Bradžendrapals, kad viņš izšāva no pistoles.
