Reimatoīdais artrīts – iedzimta kaite 0
Pasaulē ir daudz slimību, kuras zinātniekiem vēl nav izdevies līdz galam izpētīt. Viena no tām ir reimatoīdais artrīts.
Tā ir hroniska, progresējoša imūnās sistēmas izraisīta iekaisuma slimība. Locītavu audi nezināmu iemeslu dēļ signalizē imūnajai sistēmai par izmaiņām tajos. Savukārt imūnā sistēma šo signālu ietekmē rada iekaisumu locītavās un visā organismā. Tādējādi attīstās locītavu un citu orgānu bojājumi, rodas stipras sāpes, samazinās darba spējas, var iestāties pat invaliditāte. Ar reimatoīdo artrītu vidēji slimo 0,4 – 1% pieaugušo. Pasaules Veselības organizācija ziņo, ka pavisam pasaulē no šīs slimības cieš 23,7 miljoni cilvēku. 40% reimatoīdā artrīta slimnieku darba spējas zaudē piecu gadu laikā kopš diagnozes uzstādīšanas, 50% – desmit gadu laikā. Vairāk šī ļaunā kaite izplatīta gados vecāku cilvēku vidū. Sievietes ar reimatoīdo artrītu slimo biežāk nekā vīrieši. Statistika liecina, ka Latvijā ir vairāk nekā 10 tūkstoši reimatoīdā artrīta slimnieku, katru gadu saslimst apmēram 500 cilvēku.
Šīs slimības izcelsmes mehānismu zinātniekiem vēl nav izdevies pilnībā atklāt. Taču, ārstējot reimatoīdā artrīta pacientus, ārsti ir konstatējuši saistību starp šo kaiti un iedzimtību. Reimatoīdā artrīta izplatība starp brāļiem un māsām konstatēta 4% gadījumu, pirmās pakāpes radinieku – vecāku un bērnu – vidū – 4,7%, bet otrās pakāpes radinieku vidū – 1,9% gadījumu. Šie fakti ortopēdijas, sporta traumatoloģijas un mugurkaula ķirurģijas klīnikas “Orto” ārsti reimatoloģi, medicīnas zinātņu doktori ANNU MIHAILOVU, sadarbojoties ar Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centru, pamudināja uzsākt pētījumu par reimatoīdā artrīta ģenētiskajiem aspektiem. Ar padomiem viņai palīdzēja pieredzējusī reimatoloģe, profesore Helēna Mikažāne.
Zinātniskais darbs lielākoties veltīts Latvijas situācijas izpētei. Pētījumā iesaistījās ap 100 reimatoīdā artrīta slimnieku un nedaudz vairāk kā 200 respondentu, kuriem slimības izpausmju nav. Īpašu vērību zinātniece veltīja jautājumam – kāpēc diviem dažādiem cilvēkiem, kuri sirgst ar reimatoīdo artrītu, slimības gaita, izpausmes un reakcija uz medikamentiem mēdz būt atšķirīgas.
– Reimatoīdais artrīts uzskatāms par multiģenētisku slimību, jo tajā iesaistīti daudzi ģenētiskie komponenti. 50% no tiem atrodas sestajā hromosomā, citi izkaisīti pārējā genomā. Tiem savstarpēji kombinējoties, veidojas katram pacientam raksturīgas slimības izpausmes. Zinātniekiem šobrīd jau ir izdevies atklāt vairākus ģenētiskos komponentus, kas vainojami reimatoīdā artrīta izcelsmē, taču vēl nav līdz galam skaidra katra šā komponenta loma. Turklāt svarīgi saprast, ka reimatoīdā artrīta attīstību ietekmē ne tikai izmaiņas gēnos, bet arī vide, kurā cilvēks dzīvo, un viņa ieradumi. Pierādīts, ka pastāv saistība starp reimatoīdo artrītu un smēķēšanu. Smēķētājiem, kuriem ir atbilstošas izmaiņas gēnos, šī slimība mēdz izpausties īpaši agresīvi. Reimatoīdo artrītu biežāk konstatē arī cilvēkiem ar lieko svaru un nepilnvērtīgu uzturu, kā arī tiem, kas ilgstoši spiesti uzturēties aukstumā un mitrumā. 12% sieviešu šī kaite hormonālo svārstību dēļ sākas viena gada laikā pēc grūtniecības. Šā paša iemesla dēļ slimības attīstību var veicināt arī hormonālā kontracepcija. Zāles un vakcīnas vispār ir jālieto ļoti apdomīgi, jo tās ne tikai ārstē, bet uz organismu atstāj arī negatīvu blakus iedarbību. Arī vīrusu saslimšanas, piemēram, parvovīruss B19 un Epšteina–Barra vīruss, var “palaist” reimatoīdo artrītu, – stāsta ārste reimatoloģe Anna Mihailova.
Vairāk šī slimība izplatīta ziemeļu puslodē – Ziemeļeiropā un Ziemeļamerikā. Šajās zemēs no tās cieš 0,4 – 1% iedzīvotāju. Dienvideiropā – 0,3% – 0,7%, Āfrikā un Āzijā – tikai 0,2 – 0,3%. Katrai tautai raksturīgi savi ģenētiskie marķieri. Salīdzinājumā ar Latvijas iedzīvotājiem, piemēram, japāņiem reimatoīdo artrītu izraisa citi ģenētiskie komponenti.
– Pētījumos par reimatoīdo artrītu vēl ir ļoti daudz neatbildētu jautājumu. Domāju, Baltijas valstu reimatologiem, pētot šo aktuālo medicīnas problēmu, būtu jāapvienojas, – teic daktere Anna Mihailova.
