Rehabilitologi mudinās deputātus paplašināt rehabilitācijas pakalpojumu pieejamību reģionu un universitāšu slimnīcās 0
Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisijā Latvijas rehabilitācijas profesionālo organizāciju apvienība (LRPOA) šodien prezentēs savus priekšlikumus par pieejamības paplašināšanu akūtas stacionāras rehabilitācijas pakalpojumiem universitāšu un reģionālajās slimnīcās, pavēstīja apvienības prezidents Aivars Vētra.
Vētra skaidroja, ka atalgojuma nodrošināšanai visās desmit iesaistītajās slimnīcās būtu vajadzīgi līdz pat 10 miljonu eiro gadā. Vienlaikus būtu nepieciešama arī vienreizēja investīcija rehabilitācijas infrastruktūras uzlabošanai aptuveni divu miljonu apmērā, norādīja LRPOA prezidents.
Pēc apvienības paustā, ieceres saīsinās intensīvai ārstēšanai slimnīcā nepieciešamo laiku smagi slimojušiem un traumētiem pacientiem, kā arī mazinās komplikāciju attīstības iespējas, kā rezultātā pacientu iespējas atlabt pilnvērtīgā veidā būs augstākas.
Priekšlikumi ietver jau no nākošā gada šo slimnīcu līgumos ar Nacionālo veselības dienestu paredzēt tiešu stimulējošu apmaksas modeli pakalpojuma sniegšanā iesaistītajiem rehabilitācijas speciālistiem pēc “tāmes finansēšanas principa”, lai varētu plānot akūtās rehabilitācijas pakalpojumu nodrošināšanu reanimācijas nodaļās, insulta vienībās un specializēto nodaļu intensīvajās palātās, klāstīja Vētra.
Sakarā ar to, ka šis pakalpojums Latvijā ir jauns, tiek plānots deputātiem arī lūgt rast iespējas vienreizējai investīcijai visām iesaistītajām slimnīcām īpaša aprīkojuma iegādei – reanimācijas gultām ar paaugstinātu aktivitāšu līmeni un vertikalizācijas iespējām, gultā izmantojamiem aktīviem roku un kāju trenažieriem, “klepus mašīnām” un itermitējošas kompresijas iekārtām trombemboliju profilaksei.
Kā liecina LRPOA veiktā universitāšu un reģionālo slimnīcu aptauja, iemesli, kas pašreiz varētu kavēt akūtas stacionāras rehabilitācijas pakalpojumu attīstību ir dažādi, bet ietver speciālistu pieejamību attiecīgajā reģionā, atalgojuma piedāvājumu un rehabilitācijas speciālistu gatavību iesaistīties šādu pakalpojumu sniegšanā, kā arī atbilstoša aprīkojuma trūkumu.
Īpašu analīzi prasa slimnīcu kopējā medicīniskā personāla gatavība un attieksme attiecībā uz akūtās stacionārās rehabilitācijas pakalpojumu paplašināšanu, jo rehabilitācija tradicionāli joprojām tiek uzskatīta par pakalpojumu, kas jāuzsāk tikai pēc akūtās ārstēšanas pabeigšanas, uzsvēra Vētra.