Vai ģimenes ārsti ir pietiekami informēti par invaliditātes jautājumiem? Vai nosūtījumi tiek aizpildīti pareizi? 0
Esam apmācījuši vienu ģimenes ārstu grupu – cerībā, ka daļa no viņiem varētu kļūt par VDEĀVK ekspertiem. Arī Rīgas Stradiņa universitātē divas studentu grupas – apmēram 35 topošie ģimenes ārsti – apgūst mūsu izstrādāto speciālo programmu, kuras mērķis ir izglītot jautājumos, kas saistīti ar invaliditātes noteikšanu. Plānojam izsūtīt vienkāršotus šīs programmas materiālus visiem ģimenes ārstiem.
Diemžēl šobrīd daļa ģimenes ārstu nosūtījumu nav aizpildīti pilnvērtīgi. Bieži nav aizpildīta aile par pacienta funkcionālo spēju novērtējumu, tādēļ viņš tiek aicināts uz medicīnisko ekspertīzi. Bet tieši ģimenes ārstam, kurš pazīst, redz savu pacientu, taču vislabāk ir zināms, kādus ierobežojumus viņš izjūt ikdienā.
Vai piekrītat viedoklim, ka daudzi cilvēki labāk kārto dokumentus invaliditātes grupas atkārtotai piešķiršanai, nevis vingro, lieto zāles un pilda citus ārstu ieteikumus, lai kaut daļēji atjaunotu darbspējas?
Jā. Lielā mērā to nosaka sociālekonomiskie apstākļi. Daudziem izdevīgāk šķiet saņemt pabalstus un atvieglojumus, invaliditātes pensiju, nevis strādāt.
Labklājības ministrijā top jauna, moderna invaliditātes koncepcija, kurā invaliditātes noteikšanas process atbildīs Eiropas Savienības kritērijiem. Tiks pārskatītas arī invaliditātes grupas, atvieglojumu un pakalpojumu klāsts. Iespējams, ka trešās grupas invalīdiem mērķtiecīgāk būtu izmaksāt nevis ikmēneša pabalstu, bet šo naudu novirzīt pakalpojumiem, rehabilitācijas pasākumiem, piemēram, masāžai, fizikālās medicīnas procedūrām, un klientam būtu pienākums tās apmeklēt.
Pieņemot lēmumu par pirmreizējās invaliditātes noteikšanu, valsts komisija bieži vien uzdod izstrādāt individuālu rehabilitācijas plānu, pievieno savus ieteikumus. Kad klients pēc gada, diviem vai pieciem iesniedz dokumentus invaliditātes termiņa pagarināšanai, nereti redzams, ka viņš nav izpildījis nevienu ieteikumu.
Ļoti skumji dzirdēt, kā daži klienti burtiski pieprasa no valsts visu, ko vien var dabūt: pabalstus, atvieglojumus, pakalpojumus, īpašo kopšanu. Bet ir arī prieka mirkļi, kad klients piezvana un saka: “Man to invaliditāti vairs nevajag. Lūdzu, ņemiet nost!”
Invaliditāte skaitļos
* Pirmreizēja invaliditāte pērn tika piešķirta 17 973 (+ 530), bet 2015. gadā 17 443 (+ 739) personām, kas vecākas par 18 gadiem. Atkārtota – attiecīgi 37 984 (+ 1465) un 36 519 (+ 1072) personām.
* 2017. gada sākumā Latvijā invalīda statuss bija 182 048 iedzīvotājiem, no tiem 8296 bija bērni. 1. grupa – 24 951, 2. grupa – 82 902, 3. grupa – 65 899 cilvēkiem.
* Visbiežāk invaliditātes iemesls ir asinsrites sistēmas slimības (23%), ļaundabīgi audzēji (22%), muskuloskeletālās saslimšanas (17,5%), psihes un uzvedības traucējumi (7,6%).
