Vai jautājumus, kas saistīti ar invaliditāti, var kārtot arī attālināti – ar pasta, e-pasta starpniecību? 0
Pirms dažiem gadiem tika veikti grozījumi valdības noteikumos par prognozējamas invaliditātes, invaliditātes un darbspēju zaudējuma noteikšanas kritērijiem, termiņiem un kārtību, paredzot, ka klienta klātbūtne VDEĀVK nodaļās vairs nav nepieciešama, ja komisijas rīcībā esošā informācija ir pietiekama un nav pretrunīga. Iesniegumus var nosūtīt pa pastu vai ar interneta portāla www.latvija.lv starpniecību. Arī dokumentus invaliditātes pirmreizējai vai atkārtotai piešķiršanai var sūtīt pa pastu. Tomēr dažreiz klients tiek uzaicināts uz medicīnisko ekspertīzi arī personīgi, iepriekš vienojoties par apmeklējuma laiku.
Invaliditātes apliecību, kas dod tiesības saņemt dažādus atvieglojumus, gan nevar noformēt attālināti. Šīs apliecības mūsu iestādei rada papildu izdevumus, jo tajās ir sensitīvi dati, tādēļ dokuments klientam jānosūta ierakstītā vēstulē, ja vien viņš pēc tā neierodas pats. Domāju, ka šo jautājumu vajadzētu risināt valstiskā mērogā, piemēram, informāciju par invalīda statusu iekļaut personas apliecībā jeb elektroniskajā identifikācijas kartē. Piemēram, Rīgā informācija par invalīda statusa piešķiršanu nonāk rīdzinieka kartē, ļaujot bez maksas braukt sabiedriskajā transportā, apmeklēt muzejus vai pasākumus. Taču, ja rīdzinieks vēlēsies izmantot tamlīdzīgus atvieglojumus citas pašvaldības teritorijā, nāksies vien uzrādīt invalīda apliecību.
Pēc divām nedēļām ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārstāvjiem runāsim par sadarbību, proti, par valsts un pašvaldību vienotajiem klientu apkalpošanas centriem. Mēģināsim iesaistīties šajā projektā, lai vietējie iedzīvotāji VDEĀVK pakalpojumus varētu saņemt pēc iespējas tuvāk dzīvesvietai.
Saņemtas sūdzības arī par medicīniskās ekspertīzes darbu. Lai to izietu, rindā esot jāpavada vai visa diena. Kādēļ tā?
Man šķiet, ka medicīniskā ekspertīze šobrīd netiek pienācīgi novērtēta. Ārstu ekspertu pienākums taču ir izanalizēt visus iesniegtos medicīniskos dokumentus, ieskaitot ģimenes ārsta nosūtījumu un sociālā darbinieka vai ergoterapeita aizpildīto personas ikdienas aktivitāšu un vides novērtējuma anketu, kas bieži vien satur pretrunīgu informāciju. Turklāt invaliditātes noteikšanas pamatā nav diagnoze, bet gan tās radītie funkcionālie traucējumi, darbspēju zudums, kuru novērtēt ir ārstu ekspertu uzdevums. Tam visam ir vajadzīgs laiks. Pie mums šobrīd strādā 34 ārsti eksperti, taču iesniegumu invaliditātes pirmreizējai un atkārtotai piešķiršanai ir nesalīdzināmi vairāk. Piemēram, 2015. gadā ekspertīze veikta 61 520 personām, bet darbspēju zaudējums procentos izvērtēts 4371.
Aptuveni rēķinot, viena invaliditātes pieprasījuma izvērtēšanai ārsts eksperts var veltīt apmēram stundu. Kvalitatīvai ekspertīzei ar to ir par maz, īpaši tad, ja lēmuma pieņemšanai nepieciešama arī personas klātbūtne.
Problēma tā, ka ārstu ekspertu vidējais vecums šobrīd ir 67 gadi. Daži no viņiem strādā pie mums pilnu slodzi, citi – pusslodzi vai pat mazāk. Esam priecīgi par jebkuru palīdzību, jo jaunu ārstu piesaisti kavē zemais atalgojums. Turklāt likumā noteikts, ka par ārstu ekspertu VDEĀVK var strādāt tikai sertificēts ārsts. Tas nozīmē, ka, strādājot tikai pie mums, ārsts pēc dažiem gadiem automātiski zaudē sertifikātu, ja vien paralēli nepiestrādā savā specialitātē kādā medicīnas iestādē.
Vai VDEĀVK lēmumu iespējams pārsūdzēt?
Tad ārstu komisija veic atkārtotu ekspertīzi, kurā piedalās arī neapmierinātais klients. Bieži vien tiek iesniegti arī papildu medicīniskie dokumenti, kas ļauj lēmumu pārskatīt. Piemēram, 2016. gadā lēmumu par invaliditātes statusu, grupu vai darbspējas zaudējuma procentu apstrīdēja 1307 cilvēki, atcelti 350 lēmumi. Kopumā apstrīdēti tiek apmēram 0,5% no visiem lēmumiem.
