Rehabilitācija valsts paspārnē 0
Ja izslimota smaga kaite vai pārciesta trauma, nepieciešama vēl viena iespēja, kas ļauj atveseļoties labāk, – medicīniskā rehabilitācija. Tā palīdz pasargāt no varbūtējas invaliditātes un darbspēju zuduma. Tiek piedāvāta arī ar valsts atbalstu.
…Kaimiņiene sasirga ar smagu kaiti. Bērni viņai izkārtoja atveseļošanos pie labiem dakteriem, kā kādreiz teica, sanatorijā. Samaksāja prāvu summu. Mamma atgriezās mājās un stāstīja, kā peldējusies, ēdusi brangas pusdienas, staigājusi svaigā gaisā. Bijušas pat dažas procedūras un masāža. “Atpūtusies esmu gan, tomēr labāk nav kļuvis,” – tāds bija viņas secinājums.
…Paziņas dēlam bija nepieciešama rehabilitācija. Kad devies pie ārsta pēc padoma, uzzinājis, ka arī valsts apmaksā šādu atveseļošanas kursu, tikai jāgaida. Izlēmis – kaut arī rinda pienāks pēc daudziem mēnešiem, tomēr gaidīs, jo naudas privātām vizītēm, vienalga, nav.
“Daudzi mēdz uztvert pārlieku šauri, domā, ka rehabilitācija ir tikai vingrošana vai fizioterapija. Taču tā ir multiprofesionāla joma, kurā darbojas vairāki speciālisti,” skaidro Rīgas Stradiņa universitātes Rehabilitācijas fakultātes dekāns, profesors Aivars Vētra.
“Rehabilitācija var palīdzēt visa mūža ritumā. Iesakāma pat zīdainim jau no divu nedēļu vecuma, lai mazulis veselīgāk attīstītos. Pieaugušajam tā ļauj ātrāk atveseļoties vai nu pēc akūtas saslimšanas, vai hronisku vainu gadījumos, ja ir kustību traucējumi,” piebilst fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārste Ingrīda Tambora.
✔ Kas palīdzēs
To, kāda būs rehabilitācijas ievirze, nosaka fizikālās rehabilitācijas un medicīnas ārsts. Profesors Aivars Vētra skaidro, ka tā Latvijā ir vairāk nekā pirms gada no jauna izveidota specialitāte, kas radusies, apvienojot fizikālās medicīnas ārsta un rehabilitologa specialitātes. Pašlaik ir ap 140 šādu ārstu. Visvairāk – Rīgā. Diezgan labas iespējas saņemt nepieciešamo konsultāciju ir Vidzemē – Valmierā, Cēsīs un Siguldā, arī dažviet Latgalē. Diemžēl citur vispār nav šādu mediķu, piemēram, Balvu, Alūksnes un Preiļu pusē.
Ārsta atbildībā ir noteikt, vai pacientam ir tādi organisma darbības traucējumi, kam jau vajadzī-ga rehabilitācija, vai tomēr vēl jāturpina ārstēšana un tikai pēc tam jālemj par visvairāk nepieciešamo no rehabilitācijas tehnoloģiju piedāvā juma.
Rehabilitācijā iesaistīti fizioterapeiti, kā arī citi profesionāļi, par kuriem cilvēki zina mazāk, – ergoterapeiti, audiologopēdi, uztura speciālisti un mākslas terapeiti. Tā ir dažādu specialitāšu mediķu rehabilitācijas komanda, kas spēj palīdzēt iespējami plaši.
Piemēram, ergoterapeits iemāca īpašus vingrinājumus, kas ļauj uzlabot konkrētas fiziskās funkcijas, veikt ikdienas aktivitātes, kas apgrūtinātas pēc slimības vai traumas. Lai pacients pats, piemēram, mācētu paņemt krūzi un no tās padzerties, spētu paēst, apģērbties, satvert un noturēt sīkus priekšmetus. Ja kustības ir ierobežotas uz ilgāku laiku, ergoterapeits palīdz iekārtot mājas vidi tā, lai cilvēks varētu veikt pēc iespējas vairāk, tādējādi samazinot atkarību no citiem.
Padoms: lieki negaidīt
Bieži vien rehabilitāciju uzskata par mazsvarīgu iespēju vai arī pietiekami nenovērtē. Taču veselības uzlabošanā tā var dot ļoti daudz. Arī iemācīt cilvēku, kā labāk dzīvot pēc traumas vai smagas slimības.
“Svarīgi uzsākt pēc iespējas ātrāk! Jo, nevarīgi guļot, nespējot staigāt vai darbināt rokas, muskuļu masa un spēks zūd diezgan strauji, līdz ar fizisko nevarēšanu gaist arī vēlme kustēties. Tāpat ar sāpēm ilgi sadzīvot nevajadzētu, tas ir aplami, to novēršanā var palīdzēt rehabilitācijas metodes,” uzsver Ingrīda Tambora.
Daktere pārliecinājusies – galvenie iemesli, kādēļ pacienti pēc smagas slimības nepievēršas medicīniskajai rehabilitācijai, ir nezināšana un bailes kustēties. Nezina, kur meklēt palīdzību un ko vajadzētu uzsākt, lai palīdzētu sev atveseļoties.
Baidās uzņemties slodzi. Labāk lieto zāles, tas šķiet pārliecinošāk.
“Lai medicīniskā rehabilitācija noritētu pēc iespējas veiksmīgāk, tai jānotiek speciālista uzraudzībā. Viss jādara noteiktā secībā un pakāpeniski, kā iesaka ārsts. Turklāt jāzina – tikai viena veida procedūra reti kad pietiekami palīdz. Piemēram, cilvēks dodas uz masāžu un cerību pārpilns gaida tūlītēju atlabšanu. Tomēr brīnumi nenotiek,” bilst Ingrīda Tambora.
✔ Pirmais solis: ar ko sākt
Vispirms jāvēršas pie ģimenes ārsta, kurš iz- vērtēs veselības stāvokli un norīkos pie fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsta (rehabilito-loga).
Norīkojumu var saņemt arī no citiem speciālistiem, piemēram, neirologa vai ortopēda, kā arī ārstējoties slimnīcā – no sava ārstējošā ārsta. Šim speciālistam jābūt līgumattiecībās ar Nacionālo veselības dienestu, jo tikai tad drīkst izsniegt nosūtījumu uz valsts apmaksātu medicīnisko rehabilitāciju.
Par konsultāciju pie valsts apmaksāta ārsta rehabilitologa, ja ir ģimenes ārsta vai speciālista nosūtījums, pacienta iemaksa ir Ls 3.
Izvērtējot iepriekš veikto ārstēšanu un izmeklējumus, kā arī veselības stāvokli, piemēram, vai ir kustību traucējumi vai sāpes, ārsts nosūta pacientu uz valsts apmaksātām procedūrām vai arī lemj par multiprofesionālas rehabilitācijas nepieciešamību.
Padoms: labāk vēlreiz pavaicāt
Lai noskaidrotu, kurās ārstniecības iestādēs var saņemt valsts apmaksātu fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsta vai rehabilitologa konsultāciju, var zvanīt uz Nacionālā veselības dienesta bezmaksas tālruni 80001234 darbdienās no 8.30 līdz 17. Tur sniedz arī citu informāciju par rehabilitācijas iespējām.
Internetā to var noskaidrot šā dienesta mājasla- pā – www.vmnvd.gov.lv, lūkojoties sadaļā Veselības aprūpes pakalpojumi.
✔ Otrais solis: kur saņemt rehabilitāciju
* Valsts apmaksā iespēju veikt to stacionārā ārstniecības iestādē – Nacionālajā rehabilitācijas centrā Vaivari, Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā, slimnīcās Rīgā, Valmierā, Liepājā, Siguldā un vēl citās ārstniecības iestādēs.
* Arī ambulatorā ārstniecības iestādē – Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā, Vaivaros, Latgales novada rehabilitācijas centrā Rāzna, rehabilitācijas centrā Līgatne, kūrorta rehabilitācijas centrā Jaunķemeri, Vidzemes slimnīcā, rehabilitācijas centrā Tērvete, rehabilitācijas centrā Krimulda, rehabilitācijas centrā Baltezers un citur.
* Dienas stacionārā.
* Mājās – tikai insulta pacientiem ar atbilstošu diagnozi.
Jāņem vērā, ka valsts finansētā palīdzība ir ierobežota, jāstājas rindā. Gaidīšanas ilgums atkarīgs no kvotas jeb valsts atvēlētajiem līdzekļiem un pakalpojuma pieejamības.
Padoms: būt elastīgam izvēlē
Pacients var aptaujāt visas atbilstošās iestādes, atrodot to, kur rinda visīsākā.
Laba izvēle ir dienas stacionārs, tur var vienā dienā saņemt, piemēram, trīs dažādas terapijas multiprofesionālā rehabilitācijas komandā. Sa- maksa par medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumu saņemšanu – Ls 5 dienā (diennakts stacionā- rā – Ls 9,50, sākot no otrās dienas).
Iespējas var kombinēt, ja vien to kaut nedaudz atļauj paša finansiālā situācija. Ar ārsta ziņu izvēlēties vēl kādas procedūras vai nodarbības.
Valsts apmaksā tikai medicīnisko rehabilitāciju, bet uzturēšanās un ēdināšanas izmaksas paliek paša pacienta ziņā, un bieži vien tā var iznākt visai prāva summa.
✔ Trešais solis: pārliecināties par kvalitāti
“Neraugoties uz to, vai medicīnisko rehabilitāciju apmaksā valsts, pats cilvēks vai apdrošinātājs, jābūt precīzai diagnozei un skaidram mērķim, ko grib panākt. Piemēram, lai sāpētu mazāk vai spētu salocīt kāju. Ja ar ieplānotajiem atlabšanas pasākumiem konkrētais mērķis nav sasniedzams, iznāk tikai lieka naudas tērēšana,” strikti saka profesors Vētra. Teik- sim, apdrošināšanas kompānijas bieži vien apmaksā iespēju polises īpašniekam gada laikā izmantot piecas vai desmit masāžas. Taču – ar kādu nolūku, kāds no tā būs labums? Ja to nezina, nebūs lielas jēgas.
Ārstam jāizvērtē arī tas, ko cilvēks, piemēram, sāpju dēļ nespēj veikt, cik lielā mērā ir skarta sociālā puse – varbūt nevar savā profesijā strādāt, iekļauties sabiedrībā vai apģērbt mazuli.
Par kvalitatīvu pakalpojumu var runāt tad, ja pieeja ir daudzpusīga, protams, ja tas nepieciešams. Citādi tas līdzināsies situācijai, kad stājas problēmas risina tikai ar speciālo zolīšu palīdzību, neko citu pat nepiedāvā.
Būtisks ir kritērijs, cik laika katrs speciālists individuāli velta pacientam. Pasaulē ir pieņemts standarts – rehabilitācijas iestādē vai dienas stacionārā veiktā rehabilitācija uzskatāma par intensīvu, ja ar pacientu nodarbojas trīs stundas dienā.
Nereti dzirdēti stāsti, ka par lielu naudu iegādātā iespēja atveseļoties izrādās nekas cits, kā plunkšķināšanās baseinā bez speciālista padoma, kāds nejaušs fizikālās terapijas seanss vai izkustēšanās vingrošanas zālē. Ja metodes netiek mērķtiecīgi kombinētas, to nevar dēvēt par kvalitatīvu pakalpojumu.
“Jābūt pārdomātai secībai un mērķim, citādi tā nav medicīna, bet vien SPA kūre veselības nostiprināšanai,” piebilst profesors Aivars Vētra.
Padoms: prasīt neatlaidīgi
Ir jāsaņem skaidra atbilde no pakalpojuma veicēja – kāds ir rehabilitācijas mērķis, cik ilgā laikā to varētu sasniegt un kā zināsim, vai iecerētais jau paveikts.
Vaicājiet droši: kas uzlabosies manā veselībā, ja pavadīšu te paredzēto laiku un saņemšu ieplānotās procedūras un manipulācijas.
✔ Ceturtais solis: palīdzēt sev tikt uz pekām
“Ir vērts zināt, ka vismaz puse no atveseļošanās iespējas ir atkarīga no paša cilvēka. Vajag līdzdarboties, cik vien spēj! Tā arī ir rehabilitācijas filozofija – cilvēks tiek aktīvi iesaistīts savā ārstēšanas procesā,” uzsver Ingrīda Tambora.
Nelielus vingrinājumus drīkst veikt jebkurš cilvēks. Ir tikai ļoti nedaudzi slimības noteikti apstākļi, kad pavisam nedrīkst vingrot: ja ir akūts saslimšanas periods vai akūta asiņošana. Tiklīdz šis brīdis garām, var atkal sākt mērķtiecīgi izkustēties.
Ir pierādīts, ka šādi organisms atjaunojas ātrāk. Turklāt tā izvairāmies no kūtras zarnu darbības, varam uzturēt normālu asinsriti, aktivēt skābekļa piegādi visiem orgāniem un galvas smadzenēm, uzlabot vielmaiņu un arī garastāvokli.
Protams, jāzina, kā pareizi vingrot. Ir īpaši vingrojumi, piemēram, lai trenētu asinsvadus, sirdi, vēdera muskulatūru, locītavas, mugurkaulu, tā kakla vai jostas daļu, panāktu labāku nieru darbību. Speciālists palīdzēs izveidot tādu vingrinājumu kombināciju, kas katram visvairāk nepieciešama.
Pēc noteikta vingrošanas reižu skaita vajadzētu vēlreiz konsultēties ar mediķi, kurš tos ieteica. Iespējams, ka jāturpina citādi.
Padoms: darīt uzreiz
Daudzi gaida rindā, piemēram, uz gūžas vai ceļa locītavas endoprotezēšanu. Ja šajā, lielākoties ļoti ilgajā, gaidīšanas laikā cilvēks neveic speciālas fiziskas aktivitātes, tad, tiekot pie jaunas locītavas, izrādās, ka īsti vairs neko uzlabot savā dzīvē, vienalga, nespēj, organisms ir pārlieku novārdzis.
Tādēļ neko nevajag atlikt, ir jāsāk laikus rūpēties par savu ķermeni. Tomēr vispirms nepieciešama programma, kā vislabāk vingrināties, tādēļ jālūdz talkā speciālists.
Rehabilitācija – arī mājās
Jau vairāk nekā gadu pacientiem ar noteiktām insulta diagnozēm ir iespēja valsts apmaksātu medicīnisko rehabilitāciju saņemt arī mājās.
Kad insultu pārcietušais atgriežas no slimnīcas, tuvinieki parasti spēj parūpēties, lai slimnieks būtu apkopts un paēdis, taču itin bieži neko vairāk. Kavē nezināšana vai neprasme to paveikt labi. Taču, lai cilvēks spētu atkal pilnvērtīgi kustēties, runāt un iekļauties dzīvē, darboties ar viņu jāsāk uzreiz. Jo intensīvāk ar insulta slimnieku strādā pirmajos trīs mēnešos, jo rezultāti ir labāki.
Rehabilitāciju mājās var saņemt sešu mēnešu laikā pēc šīs saslimšanas, turklāt noteikti jābūt rehabilitācijas ārsta nosūtījumam.
Ja rehabilitācija ir nepieciešama, attiecīgu nosūtījumu vislabāk saņemt pirms izrakstīšanās no slimnīcas. Ja nevar pavaicāt slimnieks pats, tas jādara piederīgajiem. Jālūdz, lai ārstējošais ārsts vai neirologs uzaicina fizikālās un rehabilitācijas medicīnas speciālistu vai rehabilitologu, kas novērtētu slimnieka veselību.
Pēc atgriešanās mājās tikt pie šāda nosūtījuma būs sarežģītāk, it īpaši, ja ir grūtības pārvietoties. Lai gan valsts apmaksā minētā speciālista došanos mājas vizītē pie insulta pacienta, tomēr tas notiekot reti.
Kad saņemts atzinums par medicīniskās rehabilitācijas nepieciešamību mājās, jāvēršas pie pakalpojuma sniedzēja – tie ir ļoti dažādi, protams, jāraugās vien, lai būtu līgums ar valsti. Par konkrētiem speciālistiem iespējams uzzināt Nacionālā veselības dienesta mājaslapā, sadaļā Veselības aprūpes pakalpojumi – Medicīniskā rehabilitācija.
Mājās var rehabilitēt gan fizioterapeits, gan ergoterapeits, gan audiologopēds. Pakalpojumu iespējams saņemt sešus mēnešus, ja ir pamatota nepieciešamība. Pacienta iemaksa par to nav jāveic.
Padoms: izsvērt, ko aicinām
Profesors Vētra iesaka izvēlēties profesionāļus no specializētām rehabilitācijas iestādēm, ja tādi ir pieejami dzīvesvietas tuvumā, jo šiem ārstiem un pārējiem speciālistiem ir gana daudz pieredzes, lai nodrošinātu palīdzību labā līmenī.
