Rehabilitācija sāksies jau slimnīcā 0
Līdzšinējo piecu slimnīcu vietā diennakts stacionāros rehabilitācijas pakalpojumus kopš 1. aprīļa sniedz jau desmit ārstniecības iestādes.
Šobrīd tos var saņemt ne tikai pacienti pēc pārciesta insulta, bet arī citām slimnīcā ārstētām akūtām slimībām, piemēram, miokarda infarkta, un traumām. Medicīniskās rehabilitācijas nodrošināšanai iedzīvotājiem 2019. gadā plānots novirzīt aptuveni 10,5 miljonus eiro.
Samazina pacientu iemaksu
Nacionālā veselības dienesta (NVD) Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Agnese Jasenoviča pastāstīja, ka ilgtermiņa un subakūtos stacionāros rehabilitācijas pakalpojumus (diennakts aprūpi) pacientiem nodrošina desmit ārstniecības iestādes – Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca, Bērnu klīniskā universitātes slimnīca, Nacionālais rehabilitācijas centrs “Vaivari”, Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīca, Rīgas 2. slimnīca, Liepājas reģionālā slimnīca, Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca, Rēzeknes slimnīca, Vidzemes slimnīca un Jēkabpils reģionālā slimnīca. Turklāt uz pusi samazināts pacienta līdzmaksājums – par rehabilitāciju slimnīcā jāmaksā tikai 5 eiro, sākot ar otro diennakti.
Daudzās slimnīcās tiek veidotas jaunas vai paplašinātas jau esošās diennakts rehabilitācijas nodaļas.
Jūnijā jauna nodaļa tika atvērta Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas stacionārā “Biķernieki” (otra atrodas stacionārā “Gaiļezers”). Slimnīcas rehabilitācijas klīnikas vadītāja fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārste Illa Mihejeva stāsta, ka saskaņā ar valsts budžeta finansējumu stacionārā rehabilitācija līdz šim tika nodrošināta tikai pēc ārstēšanās Insulta vienībā, taču šobrīd tas paredzēts kā pēctecīgs pakalpojums arī pēc citām akūtām saslimšanām vai traumām.
“Ja pēc traumām vai lielo locītavu endoprotezēšanas, iekšķīgu un neiroloģisku saslimšanu ārstēšanas slimnīcā pacientam nepieciešama medicīniskā rehabilitācija, piemēram, radušies kustību, runas vai kādi citi nopietni funkcionālie traucējumi, fizikālās medicīnas un rehabilitācijas ārsts viņu uz to piesaka un pacients, neizrakstoties no slimnīcas, tiek pārvests uz jauno rehabilitācijas nodaļu, kas izvietota Gerontoloģijas centra telpās.”
Šobrīd jaunajā nodaļā ir 15 vietas, bet drīzumā tā tiks paplašināta, jo šurp tiek vesti pacienti arī no P. Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas.
Ātrāk atgriezties darbā un ikdienas dzīvē pacientiem palīdz speciālistu komanda – ne tikai fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsti, bet arī fizioterapeiti, audiologopēdi, ergoterapeiti, kā arī klīniskais psihologs un mākslas terapeits.
“Katram pacientam tiek izveidots individuālais rehabilitācijas plāns, kurā tiek noteikts sasniedzamais mērķis un līdzekļi. Atkarībā no pacienta līdzestības un izvirzītajiem mērķiem kurss var ilgt no vienas līdz pat sešām nedēļām.
Ja pacientam pēc tam nepieciešami vēl kādi rehabilitācijas pakalpojumi, viņš tiek vai nu nosūtīts uz Nacionālo rehabilitācijas centru “Vaivari”, kur pieejamas specifiskas rehabilitācijas tehnoloģijas, vai saņem ambulatoro rehabilitāciju savā dzīvesvietā. Uzskatu, ka šobrīd valstī tiek veidota laba medicīniskās rehabilitācijas sistēma,” vērtē Illa Mihejeva.
Kritika veicina pārmaiņas
Janvārī publiskotajā Valsts kontroles revīzijas ziņojumā esošā medicīniskās rehabilitācijas sistēma valstī tika atzīta par neefektīvu, norādot, ka Latvijā darbnespējas gadījumu skaits, to vidū slimības pabalstu saņēmēju skaits, kuriem slimošana ilgst vairāk nekā 26 nedēļas, vecuma grupā no 18 līdz 59 gadiem pieaudzis par 15%.
Revidentu veiktās datu analīzes rezultāti liecināja, ka tikai 6% cilvēku, kuriem ticis piešķirts prognozējamas invaliditātes statuss, saņēmuši rehabilitācijas pakalpojumus.
“Viens no iemesliem ir veselības aprūpes sektorā pastāvošās problēmas ar savlaicīgu ārstēšanas un rehabilitācijas pakalpojumu pieejamību,” teikts ziņojumā. Revīzijā konstatēts, ka pieaug arī pacientu skaits, kas gaida rindā uz valsts apmaksātiem stacionārajiem medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumiem.
Piemēram, Nacionālajā rehabilitācijas centrā “Vaivari” revīzijas veikšanas brīdī rindā gaidīja 3340 pacienti,
no kuriem uz pakalpojumu programmu “Rehabilitācija pieaugušiem” gaidīšanas laiks bija līdz pat 87 nedēļām. Valsts kontroles ieteikumi un kritika tika ņemta vērā jau šīgada Nacionālā veselības dienesta rehabilitācijas pakalpojumu sniedzēju atlasē rehabilitācijas jomā.
“Medicīniskās rehabilitācijas stratēģiskās atlases mērķis ir uzlabot rehabilitācijas pakalpojumu pieejamību un kvalitāti visā Latvijas teritorijā, panākot pakalpojumu sniegšanas pēctecību un rezultātu izsekojamību. Pacientiem tas nozīmē iespēju nepieciešamos rehabilitācijas pakalpojumus saņemt ātrāk, tuvāk dzīvesvietai un iestādē, kur nodrošināts pirmais ārstēšanas posms,” norāda Agnese Jasenoviča.
Šīs pārmaiņas ļauj cerēt, ka pēc ārstēšanās slimnīcā un turpat saņemtā valsts apmaksātā rehabilitācijas kursa Latvijas iedzīvotāji daudz agrāk varēs atgriezties darbā, bet tiem, kuriem draud invaliditāte vai darba nespēja, piemēram, arodslimības dēļ, nebūs ilgi jāgaida rindā uz ambulatorās rehabilitācijas pakalpojumiem.
