Veselā miesā vesels gars. Rehabilitācija ne tikai pacientiem 0
Medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumi nepieciešami ne tikai pacientiem pēc akūta insulta, infarkta vai locītavu endoprotezēšanas, vai hroniskiem slimniekiem, bet profilakses nolūkos arī praktiski veseliem cilvēkiem ar mazkustīgu dzīvesveidu un arodslimību riskiem.
Virziens – veselīgs dzīvesveids
“Diez vai ir kaut viens biroja darbinieks, kurš ne reizi nebūtu izjutis galvassāpes vai smagumu plecu daļā, jo darba vieta nav iekārtota ergonomiski, vai fiziska darba darītājs, kuram šad tad iesmeldzas pleci vai mugura, jo ilgstoši jāveic vienveidīgas kustības, jāceļ un jāpārvieto smagumi,” norāda Kūrorta rehabilitācijas centra “Jaunķemeri” valdes priekšsēdētāja, neiroloģe Elīna Malkiela, kura novērojusi, ka arvien lielāku sabiedrības daļu saista veselīgā dzīvesveida koncepcija.
“Cilvēki interesējas par slimību profilaksi, veselības veicināšanas pasākumiem un veselīga dzīvesveida principu apgūšanu, kas ir izdevīgi ne tikai viņiem pašiem, bet arī darba devējam un valstij kopumā.”
Ja ikdienas steigā nav laika apmeklēt medicīniskās rehabilitācijas speciālistus ambulatorajās medicīnas iestādēs, labs risinājums ir stacionārās veselības veicināšanas programmas, kurās dažu dienu laikā var konsultēties ar vairākiem speciālistiem, izmēģināt dažādas procedūras, apgūt vingrojumus un veselīga uztura pamatprincipus, kurus pēc tam iekļaut savā ikdienā.
Piemēram, “Jaunķemeri” piedāvā vairākas veselības veicināšanas programmas (ilgums 2, 3, 5, un 7 dienas) ar noteiktu nodarbību un procedūru apjomu, kas der lielākai daļai cilvēku. Ierodoties kūrorta rehabilitācijas centrā, vispirms jāsaņem ārsta konsultācija, lai pārliecinātos, ka izvēlētajā programmā iekļautās procedūras patiešām ir piemērotas veselības stāvoklim un tās nav jākoriģē vai jāpapildina.
“Šo veselības veicināšanas programmu galvenais uzdevums ir parādīt virzienu, kādā pēc tam darboties.
Programmas dalībnieku rīcība ir rehabilitācijas speciālistu komanda, tajā skaitā arī fizioterapeits, kurš ierāda vingrojumus, kurus pēc tam var veikt mājās katru dienu vai vismaz trīs reizes nedēļā. Veselības veicināšanas programmas ietver minerālūdens vannas, garākās – arī dūņu aplikācijas, kuras tik ļoti raksturīgas Jūrmalas kūrortam.
Ir arī fizioterapijas nodarbības zālē, baseinā, dozētās pastaigas ar Smowey riņķiem un nūjošanas apmācību. Dažās ir arī sāls terapija, aeroterapija, hidromasāža, limfodrenāža,” stāsta Elīna Malkiela. Piemēram, programma “Sulu maģija” domāta tiem, kuri grib attīrīt organismu no sārņiem, samazināt svaru un iegūt zināšanas par veselīgu, mazkaloriju un veģetāru uzturu. Savukārt ājurvēdas programmā ietilpst gan speciālistu lekcijas, gan procedūras, gan diētiska uztura principu apguve, bet pančakarmas programma domāta ājurvēdas principu padziļinātai apguvei.
Aizvien populārākas kļūst dāvanu kartes rehabilitācijas centra pakalpojumiem. Tās īpašnieks var izvēlēties – saņemt ambulatoros medicīniskas rehabilitācijas pakalpojumus vai izmantot kādu no veselības veicināšanas programmām. Elīna Malkiela atceras gadījumu, kad radi un draugi pirms jubilejas pasākuma vienojušies, ka katrs nopirks šādu dāvanu karti. Saliekot tās visas kopā, jubilārs varēja izbaudīt medicīniskās rehabilitācijas kursu.
Katram savs rehabilitācijas plāns
KRC “Jaunķemeri” ieviests speciāls medicīnas konsultanta tālrunis. Pieredze rāda, ka cilvēki, kuru tuvinieki ārstējas slimnīcā, bieži vien nezina, kādas ir medicīniskās rehabilitācijas iespējas pēc izrakstīšanās mājās. “Statistika liecina, ka arvien jaunāki cilvēki nonāk slimnīcā ar insultu, miokarda infarktu vai uz plānveida lielo locītavu endoprotezēšanas operāciju.
Tās ir situācijas, kad pacientam rodas funkcionālie traucējumi, kurus mazināt, iemācīt ar tiem sadzīvot, piemēram, pielāgojot tehniskos palīglīdzekļus, apmācīt tuviniekus pareizi aprūpēt pacientu, ir medicīniskās rehabilitācijas uzdevums,” uzsver Elīna Malkiela. Pacientiem nepieciešams individuāls rehabilitācijas plāns, kuru īsteno fizioterapeits, audiologopēdi, veselības psihologs, medicīnas māsas un citi komandas locekļi.
“Medicīniskās rehabilitācijas norisi nosaka nevis tas, ko vēlas pacients vai viņa tuvinieki, bet tas, kas veselības stāvokļa un funkcionālo traucējumu dēļ viņam patiešām ir nepieciešams. Nesen man piezvanīja kāda sieviete, kuras māte bija pārcietusi insultu un lūdza nodrošināt viņai masiera pakalpojumus. “Viņai taču neklausa viena roka un kāja, muskuļiem nav tonusa, tie jāmasē,” sieviete uzstāja.
Taču speciālists zina, ka to nekāda gadījumā nedrīkst darīt,” uzsver neiroloģe. Ja funkcionālie ierobežojumi ir paliekoši, cilvēks nonāk hronisko pacientu kategorijā, kad plānveida medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumi nepieciešami regulāri – vienu vai pat divas reizes gadā.
Medicīniskās rehabilitācijas iespējas ir tik plašas, ka tā spēj palīdzēt gan pacientiem pēc akūtas slimības vai operācijas, gan tiem, kas slimo ilgstoši, gan cilvēkiem, kuri nav saslimuši, bet vēlas laikus padomāt par savu veselību.
