Regulēta krustojuma likumi. Kā zibenīgi izvērtēt – būs labi, saprātīgi, piesardzīgi? 4
Atis Jansons, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Luksofora regulēta krustojuma šķērsošanas noteikumiem tā pavisam īsi un improvizējot pieskāros jau pirms nedēļas, par Liepājā uzstādīto viedo trejaci rakstot. Sekojošā sprēgāšana interneta komentāros, vairākas visai garas un atšķirīgas sarunas ar nozares speciālistiem, kuriem it kā vajadzētu būt vienprātīgiem, rāda, ka visaptverošas skaidrības nav. Tādēļ tematu turpinu.
Vēlreiz par sarkano gaismu
Šķiet vienkārši – kustību šis signāls aizliedz. Tomēr – ir divi atšķirīgi sarkanie. Krustojuma ieejā uzstādīta luksofora stoplīniju šķērsot tiešām aizliegts. Bez atrunām un niansēm – aizliegts! Arī Liepājas “viedais” satiksmes kontrolieris fiksē tieši šo pārkāpumu.
Bet tas otrs sarkanais lukturis krustojuma beigās ir pavisam citāds! Tam (ja jau atrodies krustojuma teritorijā) ne tikai drīkst braukt garām, tas jādara obligāti – krustojums jāatbrīvo bez liekas kavēšanās.
Dzeltenā luktura nianses
Augšējā luksofora acs tātad saprotama vienkārši. Bet tā vidējā…
Pirms nedēļas atļāvos ironizēt par mūsu CS noteikumu 145. punktu – dzeltenais tālāku kustību aizliedz, ja vien šīs prasības izpilde neprasa “strauju bremzēšanu”. Pārāk aptuvens, lirisks, nevis tehnisks man šķiet šis formulējums. Kāds tas ir citās valstīs? Papētīju, konstatēju – izrādās, neko daudz labāku nav spējuši izdomāt ne tikai citur Eiropā, bet pat aiz okeāniem. Dzeltenās acs prasību “stāt!” visur papildina ar atrunu – ja tas neapdraud tevi un apkārtējos. Un mūsu “straujā bremzēšana” laikam jau apdraud. Vispirms jau pašu šoferi – ja uz pakaļējā sēdekļa būs novietots kāds smags, nepiešņorēts priekšmets. Arī auto – ja sekotājs izrādīsies pārāk tuvu. Tātad – svarīgi nebremzēt pirms dzeltenā pārāk strauji!
Jārespektē bremzēšanas ceļš
Kā zibenīgi izvērtēt – būs labi, saprātīgi, piesardzīgi?
Gluži tehnisks automobiļa raksturojums. Nedaudz gan atšķirīgs vieglākiem vai smagākiem, zemākiem vai augstākiem, labāk vai sliktāk apriepotiem automobiļiem. Tomēr vidējie skaitļi, kurus turpmāk lietošu, der rīcības programmas izstrādei. Ar pilsētā atļauto ātrumu 50 km/h “vidējs” auto spēj apstāties kādos 15 metros. Tātad – ja dzeltenais iedegas, kad esi no tā 20 vai 30 metrus, būs iespējams nobremzēt rāmi un maigi.
Bet – tas tikai tad, ja tiešām ievēro pilsētas ātruma limitu. Ātrumam augot, bremzēšanas ceļš neaug vis tieši proporcionāli, bet krietni straujāk. Ar 70 km/h tas būs jau gandrīz 30 metri, ar simts – gandrīz 50. Un laikus neprognozēti iedegušos dzelteno var nākties šķērsot.
Labi. Savu ātrumu un gaidāmo bremzēšanas ceļu kaut cik varu novērtēt. Bet kā ar to džipiņu, ko redzu spogulī? Cik ātrs ir šis, novērtēt nav iespējams. Vai mans “mēreni straujais” bremzēšanas ceļš nebūs šim krietni par īsu?
Tādi tie ātrumu un attālumu rēbusi, kuri jārisina sekundēs. Var jau mēģināt. Bet visu vēl vairāk sarežģī tas, ka bremzēšanas ceļš taču nav apstāšanās distance. Tam jāskaita klāt arī bremzētāja reakcijas laiks.
Reakcijas – ļoti dažādas
Rakstos par drošas braukšanas padomiem tiek ļoti piesardzīgi pieņemts, ka vidējais reakcijas laiks ir 1,5 sekundes. Tas nozīmē, ka 15 bremzēšanas metri (ātrums 50 km/h) aprēķinos un prognozēs jāpapildina ar vēl kādiem 20 metriem. Un tātad tikai tad, ja lēmums apstāties pie dzeltenā ir pieņemts 30–35 metrus no luksofora, šo nodomu var realizēt.
Es to droši vien varu krietni ātrāk, jo mans reakcijas laiks ir 0,4 sekundes (“Auto akadēmijas” mērījumos tas gan nebija rekords). Bet džipa šoferis aiz manis, iespējams, nespēs savākties pat divās sekundēs, jo pašlaik atbild uz draudzenes telefona īsziņu…
Plašu skatu!
Tātad – jau sevis paša apstāšanās iespēju izvērtēšana nav vienkārša. Ekspertu, speciālistu, skolotāju dotās metros mēramās rekomendācijas grūti realizējamas (pamēģiniet uz aci noteikt tos 30 metrus). Paredzēt, ko iecerējis, ko gribēs, ko varēs tikai nupat spogulī ieraudzītais hiperaktīvais sekotājs, arī diezin vai izdosies. Ko tad varam tā vienkārši drošību un lojalitāti kārojošam braucējam rekomendēt?
Pirmkārt – plašu skatu! Tas luksofors tev jāredz jau iespējami tālu no sevis. Ja zaļā gaisma tur degs jau puskilometra attālumā, mīt grīdā nav nekādas jēgas. Jāripo rami, un pie dzeltenā varēs nonākt ne tikai bez straujas, bet pat bez jebkādas bremzēšanas. Droši, ekonomiski, ekoloģiski.
Otrkārt – var jau pagrēkot ar +10 vai pat +30 km/h uz pustukšas ielas un no trejačiem tālu. Bet regulētu krustojumu tuvumā gan vajadzētu tiem 50 km/h labāk drusku atņemt, nevis pielikt. Un būt bremzēšanai gatavam. Tad reakcijas laiks būs gandrīz nulle, apstāšanās ceļš minimāls.
Treškārt – plaša skata koncepcijā pavisam noteikti ietilpst tīri aizmugures skata spoguļi un regulāra to lietošana. Ir jāzina ne tikai tas, ko grasās darīt tur priekšā pie autobusa pieturas streipuļojošais vecītis. Aizdomīgi manevri laikus jāpamana arī sekojošo kolēģu rīcībā. Rau – šis asi apdzen. Tas lien pakaļās. Ja tāds nonācis cieši aiz tevis, ripo uz krustojumu vēl rāmāk. Var pamirkšķināt šim ar stopsignāliem. Var paķircināt, uz brīdi ieslēdzot labā pagrieziena signālu, – sak, skrien taču garām, ja tik ļoti steidzies!
Ceturtkārt – viedie luksofori, protams, savā tuvumā avantūras slāpēs. Bet tie nav lēti. Tie nebūs visur. Laikus sagatavoties krustojuma šķērsošanai lieliski palīdzētu vienkārši zaļie luksofora signāli ar pulksteni. Lai jau laikus zinām, ka te paspēsim. Vai jābremzē būs. Ne pārāk strauji, lūdzu…
