Rolands Irklis: “Mana darbība vienmēr bijusi objektīva, neitrāla, balstīta faktos un ekonomiskos aprēķinos. Tāpat būs arī turpmāk.”
Rolands Irklis: “Mana darbība vienmēr bijusi objektīva, neitrāla, balstīta faktos un ekonomiskos aprēķinos. Tāpat būs arī turpmāk.”
Foto – LETA

Regulators ar politisku ēnu 3

Saeima vakar apstiprināja jaunu Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) padomi, ignorējot opozīcijas deputātu bažas par kandidātu politiskajām saiknēm.

Reklāma
Reklāma
7 pārtikas produkti, kurus nevajadzētu bieži ēst. Tie ļoti var kaitēt zarnām
TV24
“Es neticu šādām sakritībām!” Slaidiņam aizdomas raisa ASV prezidenta Baidena pēkšņie lēmumi par Ukrainu un Trampa klusēšana
RAKSTA REDAKTORS
“Ārsts atnāk ar kafiju, bez steigas…” Paciente dusmīga, kāpēc “Veselības centrs 4” atļaujas necienīt cilvēku laiku
Lasīt citas ziņas

Regulatora padomes vadītāja amatā apstiprināts līdzšinējais SPRK loceklis, jurists Rolands Irklis. Par padomes locekļiem iecelti bijušais Ekonomikas ministrijas (EM) valsts sekretāra vietnieks Gatis Ābele, EM Enerģētikas departamenta direktore Rota Šņuka, bijušais “Latvijas Pasta” valdes un Privatizācijas aģentūras padomes loceklis Imants Mantiņš, kā arī Konkurences padomes Analītiskā departamenta direktors Intars Birziņš. Šos kandidātus iepriekš jau bija apstiprinājusi valdība.

Par katru regulatora pārstāvi deputāti balsoja atsevišķi, bet visos gadījumos balsis sadalījās līdzīgi. Valdošā koalīcija kopā ar “Saskaņu” atbalstīja šos kandidātus, bet “No sirds Latvijai!” un Latvijas Reģionu apvienība iebilda. Mazo opozīcijas frakciju deputāti debatēs asi iebilda pret padomes jauno sastāvu, jo, viņuprāt, kandidāti virzīti pārāk lielā steigā, deputātiem nav bijis laika viņus iztaujāt, kā arī noskaidrot viņu politisko neitralitāti. Tiesa, SPRK kandidāti bija aicināti un ieradās uz tikšanos ar Saeimas Tautsaimniecības komisijas deputātiem, bet, pēc opozīcijas domām, ar to nepietiek. “Protams, ir labi, ka komisijas locekļi viņus iztaujājuši, bet pārējiem deputātiem tajā laikā bija citas komisijas. Tādēļ jābūt iespējai uzaicināt viņus uz frakcijām. Deputātiem ir tiesības satikties ar kandidātiem, kuri kandidē uz šo svarīgo komisiju, kas ietekmē pakalpojumu tarifus un līdz ar to – ikviena Latvijas iedzīvotāja ikdienu. Taču lielākā tiesa deputātu šos kandidātus nav satikuši un neko par viņiem nezina, tajā skaitā – kā intereses viņi pārstāv,” teica Mārtiņš Bondars (LRA). Viņam bažas radot arī apstāklis, ka vairākiem apstiprinātajiem kandidātiem ir acīmredzamas saiknes ar valdošajām politiskajām partijām.

CITI ŠOBRĪD LASA

Interesanti, ka “Saskaņas” deputāti šoreiz balsoja kopā ar valdošās koalīcijas pārstāvjiem. “Labāk šāda padome nekā nekāda! Mums arī ir šaubas gan par kandidātu politisko neatkarību, gan par viņu kompetenci. Pietiekamas zināšanas šajā jomā ir vienīgi Irklim. Taču šis lēmums tika novilcināts līdz pēdējam brīdim un diviem pašreizējās padomes locekļiem pašlaik beidzas pilnvaru termiņš. Ja viņu vietā netiktu iecelti jauni, tad padomei būtu jāstrādā nepilnā sastāvā un tas jau būtu bīstami,” savas frakcijas rīcību skaidroja deputāts Ivars Zariņš, kurš pats savulaik strādājis SPRK padomē.

Jaunais komisijas priekšsēdētājs R. Irklis savulaik bijis partijas “Pilsoniskā savienība” (“PS”) valdes loceklis un 10. Saeimas vēlēšanās startēja no “Vienotības” saraksta. Savukārt G. Ābele 12. Saeimas vēlēšanās neveiksmīgi kandidēja no ZZS saraksta un vēlāk vadījis bijušās ekonomikas ministres Danas Reiznieces-Ozolas (ZZS) biroju. Visbeidzot I. Mantiņš 12 gadus bija apvienības “Tēvzemei un Bbrīvībai”/LNNK pārstāvis Privatizācijas aģentūras padomē un strādājis vadošos amatos nacionāļu kontrolēto nozaru uzņēmumos. Šādas politiskās saites rada risku, ka padome kādos lēmumos varētu vairāk ņemt vērā partiju vēlmes, nevis iedzīvotāju un komersantu intereses.

“Es nebūšu jaunpienācējs SPRK. Strādāju tur jau piecus gadus. Šajā laikā neesmu izpelnījies nekādus aizrādījumus vai pretenzijas ne no vienas puses, ka būtu pildījis kādu politisku pasūtījumu. Mana darbība vienmēr bijusi objektīva, neitrāla, balstīta faktos un ekonomiskos aprēķinos. Tāpat būs arī turpmāk,” bažas par politisko ietekmējamību pēc ievēlēšanas kategoriski noraidīja R. Irklis. Par saviem pirmajiem darbiem padomes priekšsēdētāja amatā viņš nosauca regulēšanas metožu pilnveidošanu, lai paši uzņēmumi būtu motivēti efektivizēt darbību, samazināt izdevumus, tādā veidā samazinot arī pakalpojumu cenas. Tāpat regulatoram būs jāizstrādā spēles noteikumi, lai parlamenta lēmums par gāzes tirgus liberalizāciju dzīvē tiktu īstenots maksimāli godīgi. Irklis gan neņēmās prognozēt, vai gāzes cenas patiešām samazināsies. “Gāzes cenas joprojām būs atkarīgas no globālām norisēm – naftas cenas, eiro un dolāra kursa attiecības un tamlīdzīgi. Taču būs iespējas alternatīvām piegādēm un cenu noteiks konkurence tirgū, nevis tikai “Latvijas gāzes” un “Gazprom” vienošanās. Līdz šim cenas Baltijā un citās no “Gazprom” atkarīgajās valstīs bija caurmērā augstākas nekā Rietumeiropā. Parādoties konkurencei, ir cerība, ka šīs cenas izlīdzināsies,” sprieda SPRK jaunais vadītājs.

Reklāma
Reklāma

Pašreizējās padomes locekļu pilnvaras beidzas dažādos laikos. Tādēļ Irklis un Ābele jaunos pienākumus sāk pildīt jau tagad, bet Mantiņš, Šņuka un Birziņš darbu regulatorā uzsāks jūlijā, kad beigsies trīs atlikušo pašreizējās padomes locekļu pilnvaras.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.