– Esam stāstījuši, ka “pret” parasti balso tie Saeimas deputāti, kas paši izmanto neregulāros, lasi – nelegālos pārvadājumus. 6
– Šis bija gadījums, kad lielākā daļa deputātu likuma labojumus tomēr atbalstīja un mēs varējām gatavot patlaban apstiprinātos Ministru kabineta noteikumus. Skaidrs, ka nelegālos pārvadājumus neapturēsim kā uz burvja mājienu. Viņi šobrīd vērtē situāciju un mēģinās pielāgoties. Mūsu uzdevums ir būt pietiekami aktīviem, gan rīkojot regulārus reidus, gan arī pārbaudes, gan arī būt drosmīgiem lēmumu pieņemšanā. Piemērot sodus, cik atļauj Administratīvo pārkāpumu kodekss par pārvadājumu līguma neesamību, par braukšanu bez licences kartītēm. Vispirms Licencēšanas komisija lemj par licences apturēšanu. Ja vēl ir fiksēts atkārtots pārkāpums, tad lems par licences anulēšanu. Ja pārvadātājs paliek bez licences, tad, noķerot viņu, transporta līdzekli konfiscē, būs vēl lielāki sodi. Paplašināsim punktus, par kuriem jāmaksā soda naudas.
– Patlaban vainīgais soda naudu gada laikā nesamaksā, piedziņu nodod tiesu izpildītājam, bet firma pa to laiku nosaukumu jau ir mainījusi. Valsts galu galā soda naudu nesaņem.
– Visvairāk darba ir Rīgas kontroles dienestam, jo visi nelegāļu maršruti sākas vai beidzas Rīgā. Šajā gadā kopā ar kravu pārvadātājiem, kam arī izsniedzam licences, ir apturētas 90 atļaujas. SIA “‘Orient Ekspress” licences darbība ir apturēta, “Centība Pluss” pērn licence ir anulēta, “Sky Buss” licence ir apturēta, “Blands” licence ir anulēta. Tie ir pārvadātāji, kas agrāk bija vieni no visaktīvākajiem spēlētājiem. Lai mēs varētu lemt par licences apturēšanu un anulēšanu, ir vajadzīgi arī pietiekami kvalitatīvi pierādījumi.
Mums ir jāpierāda, ka kases aparāts ir lietots, ka ir izsniegtas biļetes un citi nosacījumi. Nav tik vienkārši, tomēr jaunie noteikumi procesu padara daudz vienkāršāku nekā agrāk.
– Ap Rīgu ir pavisam citas veida problēmas nekā laukos. Pēc agrāk notikušās autobusu maršrutu optimizācijas Latvijā ir vietas, kur autobusi kursē dažas reizes nedēļā.
– Piekrītu. Arī turpmāk sabiedriskā transporta intensitāte ap lielākiem centriem vienmēr būs augstāka. Pēdējos divos gados maršruta tīkls Latvijā ir mainījies, ir slēgti maršruti un reisi, tomēr nācis kaut kas vietā. Divu gadu laikā samazinājums tīkla maršrutiem ir tikai par 0,54%.
Tiekoties ar pašvaldībām, vairākos gadījumos konstatēju – pašvaldības ar saviem skolēnu autobusiem brauc tajos pašos laikos, kad regulārie pārvadātāji. Ir aizliegts to darīt. Patlaban pašvaldības aizvien vairāk skaita naudu un atsakās no saviem pārvadājumiem vai mazina tos, novirzot tos regulārajiem pārvadātājiem. Piemēram, Talsos, kur pēdējos gados bija uzaudzēts liels autoparks, Preiļos pilnībā, arī Līvāni lielā mērā novirzīja skolēnu pārvadājumus regulārajam pārvadātājam. Mēs esam gatavi mainīt reisu biežumu, esam gatavi pielikt klāt reisus, mainīt laikus, lai skolēni tiktu laikā skolā.
Ja pašvaldība pārliek pārvadājuma funkciju regulārajam pārvadātājam, tad esam gatavi ar pašvaldību runāt par atbalsta programmām, par atlaidēm biļešu cenai. Autotransporta direkcijai ir divas prioritārās grupas, tostarp skolēni un tie pasažieri, kas regulāri izmanto sabiedrisko transportu. Šīm divām grupām ar abonentu biļešu palīdzību esam gatavi dot atlaides par braucieniem.
Regulāro pasažieru pārvadājumu sociālā funkcija paliek, mēs saprotam, ka no pagastiem līdz centram ir jānokļūst, ja ne ik dienu, kas būtu normāli, vismaz vairākas reizes nedēļā. Ko varam darīt apdzīvotajās vietās, kur dzīvo pavisam maz cilvēku? Patlaban veidojam koncepciju “Transports pēc pieprasījuma”. Vidzemes plānošanas reģionam bija ieteikumi, tur sākti pilotpasākumi sadarbībā ar pašvaldībām. Koncepcijas būtība – cilvēks piesaka transportu un, ja ir lielāks pieprasījums, transportu nodrošina.
