– Vai ir rēķināts, cik lielus zaudējumus nelegālie pārvadātāji rada valstij? 6
– Mēs veicām pētījumu četrās populārākajās līnijās: Rīga–Ogre, Rīga–Bauska un Rīga–Jelgava un dabūjām arī informāciju par maršrutu Rīga–Liepāja. Saskaitot neiegūtos ieņēmumus šajos četros maršrutos, kas veido vien 7% no visiem maršrutiem, zaudējam vairāk nekā divus miljonus eiro gadā. Ja pieliek vēl klāt Daugavpils un Rēzeknes virzienu, Alūksni, iespējams, arī Siguldas virzienu, kur ir pietiekami liela pasažieru intensitāte, vēl būtu klāt 1 – 2 miljoni eiro.
Ir teritorijas, kur nelegālis nekad nebrauks – kur pasažieru pārvadājumi ir sociālā funkcija. Ir maršruti, kur valsts piemaksā pat 90% no pārvadātāju izdevumiem. Latvijā ir vien 6% maršrutu, kur ieņēmumi no biļetēm nosedz izdevumus par pakalpojumu sniegšanu. Pērkot autobusa biļetes, pasažieri mums dod iespēju noteikt precīzu ainu par pieprasījumu, mēs nodrošinām arī drošības garantiju pašam pasažierim.
Ja samazinām nelegāļu īpatsvaru, tad palielinām ieņēmumu daļu un esam gatavi nākamajam solim – ieviest abonentu biļetes. Tātad dot atlaides biļešu maksai tiem cilvēkiem, kas regulāri brauc ar sabiedrisko transportu. Tajā brīdī pasažieri piesaistām regulārajam pārvadātājam. Ja ir mēneša biļete, tad pasažieris nekāps nelegālā pārvadātāja autobusā, viņš ir samaksājis uz priekšu par saviem braucieniem.
– “Latvijas Avīzes” žurnālists arī piedalījās reidā, kur Rīgas domes kontroles dienests kopā ar Valsts policiju ķēra nelegālos pārvadātājus maršrutā Rīga–Ogre. Pārliecinājāmies, ka kontrolieri administratīvo pārkāpumu protokolus sastāda ik dienu, tomēr nelegālais pārvadātājs turpina braukt. Ko jūs ar viņiem darīsiet?
– Līdz šim nebija regulējuma, lai vainīgos varētu sodīt par pārkāpumiem. Vajadzēja piecus sešus gadus, lai labotu Autopārvadājumu likumu. Projekts jau bija sagatavots, bet aizvien, kad nonāca līdz balsojumam Saeimas komisijā vai Saeimā, tad kaut kā nevarēja apstiprināt.
