Vietu mājai jāizvēlas ar prātu: “Regulāra applūšana nav apdrošināšanas gadījums” 18
Olafs Zvejnieks, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Ja, Jēkabpils notikumu izmācīts, kāds applūstošās teritorijās uzbūvētu namu nolēmis pasargāt ar apdrošināšanas palīdzību, uzreiz jābrīdina – tas var arī neizdoties.
Tā, piemēram, apdrošināšanas sabiedrības “Ergo” Risku parakstīšanas departamenta direktors Raitis Čaklis skaidro, ka, ja plūdi kādā īpašumā bieži atkārtojas un ir paredzami, tie netiks uzskatīti par apdrošināšanas gadījumu, jo apdrošināšanas būtība ir sniegt finansiālu aizsardzību neplānotās, negaidītās situācijās. Viņš arī atzīmē, ka laiks, ko katrs apdrošinātājs savos noteikumos definē kā regulāru, var būt atšķirīgs, bet visbiežāk tas ir intervālā no pieciem līdz desmit gadiem. Lai saņemtu apdrošināšanas atlīdzību par plūdu radītiem zaudējumiem, īpašuma applūšana nedrīkst notikt biežāk par apdrošināšanas noteikumos atrunāto periodu.
Čaklis uzsver, ka, runājot par plūdu risku, pirmā lieta, kas jāizvērtē, ir vieta, kurā ir vēlme iegādāties vai būvēt nekustamo īpašumu. Tādēļ vispirms ieteicams vērsties vietējā pašvaldībā, būvvaldē, lai noskaidrotu, vai applūšana konkrētajā vietā nenotiek regulāri. Šī informācija ir jāpieprasa un jāsaņem tad, kad tiek izsniegta būvatļauja, un būvnoteikumi jāievēro ļoti strikti. Un te jāatzīmē pašreiz pretrunīgā situācija ar plūdu kartēm – tās atjaunina vienu reizi sešos gados, un karšu pašreizējās versijas darbība pēc agrākā vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Artūra Toma Pleša rīkojuma pagājušā gada beigās ir apturēta – tieši tādēļ, lai to pārskatītu un atjauninātu.
Pēc Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra informācijas, Latvijā applūšanas riskam ir pakļautas daudzas upju teritorijas, tostarp Jēkabpils, Pļaviņas, Augšdaugavas un Līvānu novads, Ogre un Ogres upes apkārtne, Lielā un Mazā Jugla, kā arī Gauja. Taču šajā jomā saduras pašvaldību, nekustamo īpašumu attīstītāju, zemju īpašnieku un citas intereses. Pašvaldības un nekustamo īpašumu attīstītāji ir klaji ieinteresēti maksimāli samazināt applūstošo teritoriju sarakstu, jo tas paver plašākas iespējas apbūvei un saimnieciskajai darbībai. Savukārt citi, piemēram, valsts, ir drīzāk ieinteresēti applūstošo teritoriju apbūvi nepieļaut, šādi samazinot riskus un arī sniedzamās palīdzības apjomu plūdu gadījumā. Šo iemeslu dēļ apdrošināšanā ieinteresētajiem būtu vērts sekot līdzi applūstošo teritoriju karšu izmaiņām.
Čaklis norāda, ka Jēkabpils piemērs apliecina – ir gadījumi, kad īpašums var applūst retāk nekā reizi desmit gados, tomēr iedzīvotājiem jārēķinās, ka tas kādreiz var notikt, nodarot lielu postījumu. Situācija, kas izveidojusies šogad, ir spilgts piemērs klimata pārmaiņu sekām, un šādi ekstrēmi gadījumi klimata izmaiņu dēļ nākotnē, visticamāk, notiks arvien biežāk, ļoti ietekmējot tieši nekustamo īpašumu drošību un arī apdrošināšanas jomu. Viņš skaidro, ka dabas stihiju risks, kas ietver arī plūdus, automātiski tiek iekļauts visās nekustamā īpašuma apdrošināšanas polisēs.
“Šis risks noteikti nav tas, no kā atteikties, cenšoties samazināt savas apdrošināšanas izmaksas, jo tas gluži vienkārši nav dārgs un neatstāj būtisku ietekmi uz kopējo polises cenu. Taču gan šī riska, gan nekustamā īpašuma apdrošināšana kopumā var atstāt ļoti būtisku pozitīvu ietekmi uz finansiālo situāciju, kad notiek negadījums, kas nes zaudējumus,” pauž Čaklis.
