Regula paredz jūtamu naudassodu vecākiem, kas neinformēs skolu par sava bērna veselības stāvokli 0
Kopš 2025. gada februāra Izglītības likums Latvijā ir kļuvis stingrāks – vecākiem tagad jāsniedz skolai rakstiska informācija par bērna veselību vai apstākļiem, kas var ietekmēt mācības, piemēram, izmaiņas ģimenē vai veselības stāvoklī. Ja to nedara, draud sods no 100 līdz 700 eiro, par to plašāk vēsta lsm.lv.
Daudzi vecāki gan vilcinās, jo baidās, ka bērna privātie dati nonāks nepareizās rokās. Izglītības un zinātnes ministrija sola, ka semināros skaidros, kā šos datus aizsargāt, lai visi justos droši.
Kāpēc šādas izmaiņas? Olga Ozola no Izglītības ministrijas stāsta par kādu skumju gadījumu Kurzemē – ja skola būtu zinājusi vairāk par situāciju, varbūt to varēja novērst, taču sīkāk nekonkretizēja.
Valsts prezidents rosinājis likumu precizēt, un tagad informācija par bērnu ceļo līdzi, ja viņš maina skolu. Vecāki paši izlemj, ko stāstīt – var minēt ģimenes situāciju vai veselības nianses, bet nekādu stingru sarakstu nav. “Vecāks sniedz, skola neprasa,” saka Ozola.
Latvijas Radio raidījumā “Ģimenes studija” par to runāja eksperti – Ozola, tiesībsarga pārstāve Kristīna Freiberga, pirmsskolas vadītāja Liene Jurgenberga un skolas direktors Gatis Pastars. Freiberga uzsver, ka sadarbība starp vecākiem un skolām bieži klibo – daži apzināti klusē, citi vienkārši aizmirst. Portāls raksta, ka viņa gan brīdina, ka likums var iejaukties privātajā dzīvē.
Gatis Pastars piekrīt: “Skola nav ārsts, bet, ja gribam, lai bērns klasē jūtas labi, mums jāzina vairāk.” Viņš stāsta, ka vecāki nereti runā mīklās vai pat slēpj bērna vajadzības, un skola gadiem cīnās ar sekām. “Sods? Diez vai tas visu atrisinās, bet labāk, lai norma ir,” viņš piebilst.
Liene Jurgenberga cer, ka likums mudinās vecākus būt atklātākiem – zināt diagnozes ir svarīgi, lai pedagogi varētu palīdzēt, piemēram, sniegt pirmo palīdzību. Savukārt Freiberga stāsta par sūdzībām no vecākiem, kuri jūt, ka skolas izturas vēsi. “Iekļaujoša izglītība nedrīkst būt tikai uz papīra,” viņa saka, šauboties, vai likums sistēmu uzlabos.
Pastars piebilst, ka dažas skolas cenšas “atbrīvoties” no sarežģītiem bērniem, izmantojot vecāku nezināšanu. “Bez dialoga nekas nemainīsies,” viņš uzsver, stāstot, ka Latgalē skolas cīnās par katru skolēnu.
Kāda mamma tikmēr raidījumā dalījās ar savām bažān: “Svarīgi, ko skola dara ar informāciju par manu bērnu.” Ozola sola, ka dati būs drošībā, un skolu vadītāji par to atbildēs. “Semināros mācīsim, kā to darīt pareizi,” viņa mierina.
Tā nu vecāki un skolas meklē kopīgu valodu – likums ir jauns, bet stāsts vecs: bērna labklājība ir visu mērķis, ja vien izdodas to sasniegt kopā, rezumē lsm.lv.
