Publiskos Uzņēmumu reģistra “maisus” 0
No 7. janvāra Uzņēmumu reģistrs atvērs savus reģistrus. Šāds solis tiek veikts, lai palielinātu uzņēmējdarbības vides caurspīdīgumu un atklātu patiesos labuma guvējus. Turpmāk ikvienam būs iespēja saņemt informāciju par uzņēmumiem, to īpašniekiem un patiesajiem labuma guvējiem.
Caurspīdīgākas uzņēmējdarbības dēļ
Jau 2017. gadā tika paredzēts, ka uzņēmumiem jāatklāj patiesie labuma guvēji, stāsta UR galvenā valsts notāre Guna Paidere. Līdz šim 97% uzņēmumu savus patiesos labuma guvējus ir atklājuši, bet 3% to vēl nav izdarījuši.
Lai uzņēmējdarbības vide būtu patiesi caurspīdīga, būtisks jautājums ir datu pieejamība. Tāpēc nākamā gada sākumā mainās principi, kā no UR tiks saņemta informācija. Iepriekš informācijas saņemšana bija par maksu, turpretim nākamgad pakalpojums būs bez maksas.
G. Paidere stāsta, ka Noziedzīgi iegūtu līdzekļu un terorisma finansēšanas un proliferācijas novēršanas likums daļai uzņēmumu paredz pastiprinātas prasības – proti, tiem jāveic savu klientu izpēte.
“Klientu loks ir ļoti plašs, un, izvērtējot šos aspektus, sapratām, ka jāatver pieejamība juridisko personu datiem, no kā iegūs visa sabiedrība. Tas nozīmē, ka ikviens jebkurā brīdī varēs apskatīties, kurš ir uzņēmuma īpašnieks, patiesais labuma guvējs, kurš var parakstīt dokumentus uzņēmuma vārdā un citus datus,” atklāj UR galvenā valsts notāre.
Līdz šim UR datu pieejamība bijusi dažāda. Līdz 2011. gadam UR datus varēja izmantot tikai viens uzņēmums – “Lursoft”, vēlāk tika palielināta piekļuve UR informācijai. Pašlaik informāciju no UR lielā apjomā pērk četri uzņēmumi, un jau vēsturiski tie iegādājas visu informāciju, neko nešķirojot.
“Attīstoties personas datu aizsardzības prasībām, tiesa jau norādījusi, ka ne viss, kas nonāk UR, ir brīvi izplatāms tālāk. UR jākalpo kā filtram, lai mēs sabalansētu to, ko var izmantot pakalpojumu radīšanā, lai jebkurš interesents varētu iepazīties ar informāciju un kur sākas kādas personas privātā dzīve,” atgādina Paidere.
Jau 2018. gada pavasarī tika pieņemts lēmums nenodot visus datus masveida apstrādei, un jau tolaik brieda neapmierinātība, kas, šogad precizējot attiecīgus soļus likumā, atkal saasinājās.
Novelk robežu brīvpieejai
Tagad UR novilcis skaidru robežu, pasakot, ka no UR būs brīvi pieejami visi pamatdokumenti – uzņēmuma gada pārskati, dibināšanas līgums un statūti, bet pārējie būs pieejami tikai UR, un tie lielā apjomā masveidā netiks doti privātajiem komersantiem, tostarp sapulču protokoli, pieteikumu veidlapas un citi dokumenti.
Praksē redzams, ka UR apstrādā 128 dažādus dokumentu veidus un ne visu dokumentu saturu iespējams rādīt publiski. Ja kāds klients pieprasa informāciju, UR izvērtē, kāpēc viņam ir interese un kāds nolūks.
Piemēram, reģistrējot uzņēmumu juridiskajā adresē, ja tas nav īpašnieka vai valdes īpašums, jābūt nekustamā īpašuma īpašnieka piekrišanai, kas ir ar uzņēmumu nesaistīta persona. Ja viņš dod tam piekrišanu, tas faktiski nozīmē, ka šie dokumenti tiek laisti brīvā apritē, nezinot, kādiem mērķiem tie tiks apstrādāti.
Tāpēc ir novilkta robeža, ko UR var dot masveida apstrādei bez ierobežojumiem un kas būs pieejams tikai UR.
Grozījumi UR likumā paredz trīs līmeņu piekļuvi datiem. Pirmais – piekļuve aktuālajiem datiem bez autorizācijas un bez maksas. Tas ir svarīgi informācijas pieejamībai starptautiskā līmenī, jo bieži vien ārvalstniekiem ir liegta pieeja uzņēmumu datiem tieši autorizācijas dēļ.
Mūsu uzņēmēji būtu ieinteresēti, lai dati būtu pieejami starptautiski. Otrs līmenis – vēsturiskās informācijas pieejamība. Savukārt trešais līmenis – nepubliskā daļa, kad jāautorizējas, jānorāda informācijas nepieciešamības pamatojums, kas būs par maksu.
Valsts informācijas monopols?
G. Paidere kliedē publiski izskanējušās bažas par monopola veidošanos. “Šajā stāstā iesaistīts UR informācijas sistēmu uzturētājs AS “Emergn”, kas nav saistīts ar datu apstrādi. Iepirkumā uzvarējušais sistēmu uzturētājs palīdz uzturēt informācijas tehnoloģiju sistēmas, mūsu saimniecība ir liela – jāuztur 14 reģistri.
Tas, ka iepirkums tiek savilkts kopā ar datu uzturēšanu, nav korekti – tā ir maldināšana,” skaidro Paidere. Viņa piebilst, ka UR rīkojas tieši pretēji, atverot tirgu un dodot iespēju masveida piekļuvei datiem.
Pašlaik uzņēmumiem par piekļuvi datiem jāmaksā ap 90 tūkstošiem eiro gadā, nākamgad par informācijas iegūšanu elektroniskā vidē maksas vairs nebūs. Faktiski mēs veicinām konkurenci, piebilst G. Paidere, pieļaujot, ka tirgū varētu ienākt jauni spēlētāji.
Izmaiņas UR darbībā prasīs valsts finansējumu – 1,2 miljonus eiro katru gadu. G. Paidere uzsver – tā ir maksa par darījumu vides drošību. “Jo vairāk izgaismojam uzņēmējdarbības vidi, jo ātrāk var atklāt kādas shēmas. Tas nozīmē paaugstināt drošības latiņu un procesu caurspīdīgumu. Tas pats attiecas uz patiesā labuma guvējiem,” skaidro UR galvenā valsts notāre.
Izslēgs no reģistra
Kopā vēl 380 uzņēmumi nav atklājuši savus patiesos labuma guvējus. G. Paidere skaidro, ka šo uzņēmumu īpašnieki ir ārvalstu juridiskās personas, kas ir brīdinātas par sekām.
Jau uzsākta to likvidācijas sākšanas procedūra, un šonedēļ pirmie varētu tikt izslēgti no UR komercreģistra.
Oktobra sākumā UR sācis pastiprināti strādāt arī ar tām akciju sabiedrībām, kuru patiesie labuma guvēji vēl joprojām nebija atklāti. Tām nosūtīts vairāk nekā 200 brīdinājumu, un pamazām UR sāk saņemt informāciju reģistrācijai. Kopumā patiesos labuma guvējus atklājuši 83% visu juridisko personu, SIA segmentā sasniedzot 97%.
