Reģistrs parāda, kuri augstskolu absolventi ir bezdarbnieki vai strādā vienkāršās profesijās 1
Ilze Kuzmina, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Augstskolu absolventu reģistra dati vēlreiz apliecina to, ko darba tirgus pētnieki teikuši jau sen: Latvijā ir komerczinību, sociālo un humanitāro zinātņu speciālistu pārprodukcija, turklāt liela daļa šo jomu studentu par studijām maksā paši, jo attiecīgajās studiju programmās ir maz valsts apmaksāto vietu.
Līdz ar to valsts apmaksāto studiju vietu sadalījumu absolventu reģistrs varētu ietekmēt diezgan maz, jo šo jomu studiju programmās jau tagad ir samērā maz tā saukto budžeta vietu.
Turklāt visvairāk komerczinību studijas piedāvā privātās augstskolas, kuru darbību valstij ir maz iespēju ietekmēt.
Kā norāda Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM), absolventu reģistra dati noderēs arī citiem mērķiem: informēt sabiedrību un potenciālos studentus par ieguvumiem no augstākās izglītības noteiktā jomā, ļaut pašām augstskolām sekot absolventu gaitām darba tirgū un izvērtēt savu darbību, nodrošināt politikas veidotājus un ekspertus ar informāciju, kā arī noteikt, vai ieguldījumi izglītībā atbilst darba tirgus un sabiedrības vajadzībām.
Absolventu reģistrs gan tapis lēni un ilgi: vakar publiskotie dati ir no 2018. gada un attiecas uz 2017. gada absolventiem.
Secināts, ka no katriem 100 absolventiem pat 39 beiguši studijas, kas saistītas ar sociālajām zinātnēm, komerczinībām un tiesībām. Tieši komerczinības apguvuši pat 23 absolventi, tātad teju ceturtdaļa no visiem.
Savukārt otras populārākās studijas ir veselības aprūpes un sociālās labklājības jomā, ko absolvē 17 no 100 augstskolu beidzējiem.
Trešā absolventiem bagātākā nozare ir inženierzinātnes, ražošana un būvniecība, kur ir 13 absolventi no katriem 100. Vismazāk absolventu ir lauksaimniecības jomā: no katriem 100 absolventiem šo jomu studējis tikai viens.
Lielā universitātē studēt drošāk?
Kopumā gan dati liecina: lai ko arī absolventi būtu studējuši, augstāko izglītību baudījušajiem ir lielākas izredzes atrast darbu, turklāt viņi pelna vidēji vairāk. Pētījumi, kas to apliecina, gan tāpat bijuši pieejami jau agrāk.
Absolventu reģistrs parāda, ka 87% augstskolu absolventu ir nodarbināti, bet bezdarbnieku rindās stājušies tikai trīs procenti, kamēr kopumā 2018. gadā bija 7,4% bezdarbnieku.
Secināts, ka visvairāk bezdarbnieku bija starp tiem 2017. gada absolventiem, kuri pabeiguši koledžas, tātad ieguvuši zemākā līmeņa augstāko izglītību.
Visvairāk – pat 21% – bezdarbnieku bija starp privātās Vadības koledžas absolventiem. Diplomēto bezdarbnieku ražošanas ziņā tajā gadā daudz neatpalika Olaines Mehānikas un tehnoloģiju koledža, kā arī Sociālās integrācijas valsts aģentūra.
Jāņem gan vērā, ka pēdējā specializējas uz invalīdu apmācību.
Kopumā IZM secinājusi, ka bezdarbs retāk skar tos absolventus, kuri studējuši lielajās universitātēs, piemēram, Rīgas Stradiņa universitātes absolventi reti nonāk bezdarbnieku rindās.
Tāpat biežāk darbu neatrod tie, kas studējuši studiju programmās, kurās ir maz studentu. IZM Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktora vietniece Diāna Laipniece spriež: iespējams, tas tāpēc, ka “mazajām” studiju programmām trūkst resursu kvalitatīvu studiju nodrošināšanai.
Vidējie 2017. gada absolventu ienākumi 2018. gadā bijuši 14 678 eiro gadā vai 1223 eiro mēnesī. Aprēķināts, ka viņu ienākumi bijuši par 22% lielāki nekā vidējie visu strādājošo ienākumi.
Mākslinieki un lauksaimnieki vienkāršos darbos
Absolventu reģistrs gan vismaz šobrīd neparāda, vai augstskolas beigušie strādā jomā, ko studējuši, taču var redzēt, vai viņi strādā profesijās, kas prasa augstāku kvalifikāciju.
Secināts, ka visbiežāk – pat 90% gadījumu – augsti kvalificētos amatos strādā tie, kuri studējuši izglītības jomu, kā arī dabaszinātnes, matemātiku un Informācijas tehnoloģiju nozari.
87% veselības aprūpes un sociālās labklājības nozarēs studējušie arī strādā augsti kvalificētās profesijās. Savukārt visbiežāk zemas kvalifikācijas profesijās, piemēram, par pārdevējiem un kalpotājiem, darbojas tie, kuri absolvējuši studiju programmas, kas saistītas ar humanitārajām zinātnēm un mākslu: pat 27% attiecīgo studiju programmu absolventu atraduši tikai zemas kvalifikācijas darbu.
Līdzīgi klājies 26 procentiem lauksaimniecības studiju programmu absolventiem. “Ja pēc studiju pabeigšanas nestrādā augstas kvalifikācijas darbu, jājautā, vai bija vērts vispār studēt,” teic D. Laipniece.
Datus par absolventu reģistru apkopo Centrālās statistikas pārvalde, kas saņem informāciju no Valsts ieņēmumu dienesta un Nodarbinātības valsts aģentūras.
