Reģionu līdzsvarota attīstība un atbalsts lauksaimniekiem ir mūsu nacionālās drošības jautājums 0
Armands Krauze (ZZS)
Zemkopības ministrs
Atbalsts lauksaimniecībai nav tikai ekonomikas jautājums, tas ir arī Latvijas drošības pamats. Nodrošinot pašpietiekamību pārtikas ražošanā, mēs saglabājam arī savu ekonomisko un politisko neatkarību. Tādēļ es aicinu ikvienu Latvijas iedzīvotāju izvēlēties vietējo ražotāju produkciju, jo, stiprinot lauksaimniekus, mēs stiprinām paši savu valsti un nākotni.
Kad man vaicā, kāda gan bēda būs no tā, ja Latvijā tirgos Krievijas izcelsmes pārtikas produktus, teiksim, konfektes vai gurķus, es vienmēr aicinu padomāt, cik daudz no šādas tirgošanās nosēdīsies agresorvalsts budžetā un tiks izmantots karam pret Ukrainu. Kilograms vai pat desmit kilogrami gurķu nekādu iespaidu neatstās, bet ja Eiropas tirgū nonāk simtiem, tūkstošiem un vairāk kilogramu? Ja runa nav tikai par gurķiem, bet vēl neskaitāmiem citiem Krievijas un Baltkrievijas pārtikas produktiem? Arī tad vēl kāds mēģinās apgalvot, ka uz šo valstu budžetiem tādu preču imports nekādu ietekmi neatstāj?
Zemkopības ministrija ir pielikusi tiešām lielas pūles, lai ierobežotu tirdzniecību ar agresorvalstīm. Pēc Latvijas iniciatīvas Eiropas Savienības līmenī no pagājušā gada 1.jūlija ievērojami paaugstināti tarifi dažādu šo valstu preču importam. To, ka šis ceļš bijis pareizs, apliecina arī datu apkopojums – muitas nodokļu palielināšana ES līmenī ir būtiskāk ietekmējusi Krievijas un Baltkrievijas lauksaimniecības produkcijas importu nekā Latvijas nacionālais importa aizliegums. Proti, nacionālā līmenī aizliegtie produkti var tikt laisti brīvā apgrozībā ES iekšējā tirgū un, importējot Latvijā, piegādāti saņēmējam citā ES dalībvalstī. Lai cik nepatīkami ir to atzīt, katrā valstī atradīsies gudras galvas, kas, vieglas peļņas nolūkos, domās un arī izdomās kā šos nacionālos aizliegumus šķietami likumīgi apiet. Līdz ar to jāsecina, ka ES lēmumi agresorvalstu importa ierobežošanā ir daudz efektīvāki, kā katras dalībvalsts atsevišķi pieņemtie.
Secinājums ir viens – mums jāturpina strādāt pie tā, un mēs to arī darām, lai ES līmenī paaugstinātu muitas nodokļus arī citām preču grupām – visām
lauksaimniecības un pārtikas precēm, kā arī mēslošanas līdzekļiem. Turpmākajā ievedmuitas palielinājumā iekļaujama arī zivju produkcija. Protams, tas nenozīmē, ka savu nacionālo aizliegumu attiecībā uz agresorvalstu noteiktu preču importu Latvija varētu atcelt. Nekādā gadījumā! Zemkopības ministrija strikti iestājas par to, lai nacionālais aizliegums tiktu turpināts arī pēc 2025. gada 1. jūlija, tas ir, līdz 2026. gada 1. jūlijam.
Tāpat jāturpina pērn uzsāktā pastiprinātā robežkontrole kravām no Krievijas un Baltkrievijas, jo agresors savu spalvaino ķepu grib uzlikt visur un visam. Iegūt papildu labumu, lai vairotu savus resursus un īstenotu imperiālos plānus ar militārām, noziedzīgām un propagandas metodēm. Modrību nedrīkst zaudēt un jābūt ātriem un efektīviem veidiem, kā to nepieļaut.
Otrs darba lauks drošības jomā ir Latvijas noturības stiprināšana un, lai arī darba virzieni ir vairāki, pats būtiskākais ir nodrošinājums ar stratēģisko resursu – pārtiku. Valsts mērogā jaunizveidotā Krīzes vadība centra uzdevums ir operatīvi saprast, kā darbojas kopējais ietvars un kur ir vājās vietas, kas nekavējoties jāsakārto.
Atkārtošos sakot, ka atbalsts lauksaimniecībai ir atbalsts arī mūsu valsts drošībai. Taču, lai šī tautsaimniecības nozare pilnasinīgi attīstītos, vajadzīga finansējuma pieejamība un daudzveidīgi finanšu pakalpojumi. Reģionos tā ir problēma, bet bez reģioniem Latvijas attīstība nav iedomājama. Mēs dzīvojam iespēju laikā, līdz ar to nevar būt tā, ka cilvēks Latvijas laukos nevar iegādāties mājokli vai saņemt nelielu aizdevumu mazajai uzņēmējdarbībai.
Reģionu attīstības kontekstā noteikti jārunā par krājaizdevu sabiedrību attīstību un ārkārtīgi nepieciešamo regulējumu juridisko personu kreditēšanai. Cerams, ka Saeima sasparosies un līdz vasarai tas arī tiks pieņemts. Vai ar to vien pietiks? Visticamāk, ka nē. Kreditēšanā vēl ir daudz darba darāms. Jo vairāk tādēļ, ka arī tas ir mūsu nacionālās drošības jautājums. Ja ekonomika neaugs, valsts aizsardzība un attīstība nenotiks tā, kā tas ir vajadzīgs. To mēs nevaram atļauties!
Tāpat kā nevaram nekritiski pieņemt visas dogmas, ko Eiropa izvirza. Ar šo es domāju “zaļo kursu”. Eiropas Savienībā tiek īstenota zaļā kursa politika, taču ir svarīgi saglabāt līdzsvaru starp vides aizsardzību un ekonomikas attīstību. Zemnieki, mežsaimnieki un kopumā Latvijas iedzīvotāji ir dabas draugi, kas novērtē Latvijas dabas unikalitāti un skaistumu. Man par to nav nekādu šaubu! Taču vides aizsardzības nesamērīgās prasības nedrīkst prevalēt pār valsts drošības un attīstības interesēm. Valsts drošība, cilvēki un ekonomikas attīstība ir pirmā vietā un tikai tad kaut kur varam ierindot vides aizsardzību un klimata pārmaiņas.
Apmaksā partija “Zaļo un Zemnieku savienība”
