Reģionu atpalicību mazinās parkos 6
Zigfrīds Dzedulis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Līdz 2025. gada beigām ar Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanas un noturības mehānisma ietvaros paredzēto finanšu atbalstu Latvijā varētu izveidot vismaz četrus jaunus nacionālas nozīmes industriālos parkus.
Vidzemē, Kurzemē, Latgalē un Zemgalē izveidojot katrā pa vienam nacionālas nozīmes industriālam parkam, vietējiem iedzīvotājiem rastos jaunas, labāk apmaksātas darba vietas, kas savukārt mazinātu nevienlīdzību starp Rīgu un pārējo Latvijas teritoriju.
Atlicis maz laika
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) Investīciju politikas departamenta direktores vietniece reģionālo un informācijas un komunikācijas tehnoloģiju investīciju lietās Evija Bistere stāsta, ka līdz 28. aprīlim projektus šī finanšu atbalsta saņemšanai var iesniegt pašvaldības, to iestādes, pašvaldības kapitālsabiedrības vai komersanti. Pašvaldības projektā kā sadarbības partnerus iespējams piesaistīt arī privātos komersantus.
Plānotā atbalsta ietvaros pašvaldība ieguldītu naudu publiskās infrastruktūras attīstībā, izbūvējot jaunus pievedceļus, inženierkomunikācijas, labiekārtojot administratīvo teritoriju. Savukārt uzņēmēji ieguldītu ražošanas un pakalpojumu nozaru attīstībā, tostarp jaunu ražošanai un pakalpojumiem paredzēto ēku celtniecībā.
Kopā ar projektu pretendentiem uz šo atbalstu jāiesniedz industriālā parka attīstības stratēģija – ar pašvaldības attīstības plānu saskaņots dokuments, kas apliecinātu, ka jaunveidojamais industriālais parks būs spējīgs darboties atbilstoši to iespējamo lietotāju vajadzībām.
Lielpilsētām izredzes lielākas
Kā skaidro VARAM, konkursu un iesniegto projektu vērtēšanu organizē Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA). 2022. gada 19. oktobrī izsludinātā projektu iesniegšana beigsies 2023. gada 28. aprīlī, kad arī būs zināms precīzs atklātā projektu konkursā iesniegto pretendentu loks un projektu skaits.
Evija Bistere apstiprina, ka par Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna ietvaros paredzēto finanšu atbalstu industriālo parku izveidošanai un projektu iesniegšanas noteikumiem jau jautājuši gan pašvaldību pārstāvji, gan privātie komersanti.
Kaut arī projektus finanšu atbalstam var iesniegt ikviena Latvijas pašvaldība, VARAM pārstāve domā, ka projektu iesniedzēji galvenokārt būs Latvijas lielo pilsētu pašvaldības, kuru teritorijās jau pašlaik ir dažādu nozaru ražotnes un labāks nodrošinājums to sekmīgai darbībai.
Piemērota vieta Liepājā
Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) pārvaldnieks Uldis Hmieļevskis saka, ka pašvaldība plānojot iesniegt projektu CFLA.
“Viens no iemesliem mūsu nodomam ir agrākā “Liepājas metalurga” teritorija, kuru pēc uzņēmuma likvidēšanas pārņēma pašvaldība un SEZ, tādējādi uzņemoties atbildību par šīs vairāk nekā kvadrātkilometru lielās teritorijas sakārtošanu,” skaidro SEZ pārvaldnieks, “Tāpēc ļoti labi, ka pastāv atbalsts, jo vieni paši mēs to nespētu. Diemžēl līdz šim ātri pieejamas valsts atbalsta programmas nav bijušas – uz atbalstu bijis jāgaida divi vai trīs gadi. Bet investori grib saņemt atbildi šodien. Gan ārvalstu, gan pašmāju investori nenāks strādāt klajā laukā, kur nekā nav. Viņiem vajag vietu, kur ir uzņēmējdarbībai piemēroti apstākļi – izbūvēti ceļi, pievilkta elektrība, ūdensapgāde un citas komunikācijas.”
Jautāts, ko varētu izdarīt par 20 miljoniem eiro – maksimālo atbalsta summu vienam projektam, SEZ pārvaldnieks atbild, ka par šādu summu bijušā “Liepājas metalurga” teritorijā varētu izbūvēt galvenās ielas ar visām komunikācijām, tāpat arī nojaukt nevajadzīgās ēkas, kā arī iesākt teritorijas attīrīšanu no metalurģiskā piesārņojuma. Tomēr teritorijas pilnīgai sakārtošanai būtu vajadzīga krietni lielāka summa. Viņaprāt, nacionālās nozīmes industriālu parku nevar izveidot pilsētā vai novadā, kur rūpnieciskā ražošana nav bijusi attīstīta jau iepriekš. Jābūt pamatam, uz kura balstīt vērienīgu plānu īstenošanu. Liepājai ir gan pamats, gan arī pieredze – savulaik ar Liepājas pašvaldības un Eiropas Reģionālās attīstības fonda atbalstu sekmīgi izdevies pielāgot civilām vajadzībām Karostas bijušo militāro teritoriju. Rezultātā, neskaitot 3,5 miljonus lielos publiskos ieguldījumus, privāto investoru ieguldījumi šajā teritorijā jau sasnieguši vairāk nekā 20 miljonus eiro. “No sarunām ar jau esošajiem investoriem zināms, ka uzņēmējdarbības attīstībai viņiem vajag nevis vienu vai pāris, bet vismaz piecus hektārus un lielākas platības,” piebilst Uldis Hmieļevskis, “bijušā “Liepājas metalurga” teritorija būtu ļoti piemērota šo pieprasījumu apmierināšanai.”
Uz atbalstu cer arī Jelgavā un Daugavpilī
Jelgavā vienīgā brīvā teritorija, kur varētu izveidot nacionālas nozīmes industriālo parku, ir bijušais lidlauks ar neapbūvētu, pašvaldībai piederošu zemi apmēram 200 hektāru platībā. Jelgavas pašvaldības centrālās pārvaldes Attīstības un pilsētplānošanas departamenta vadītāja Gunita Osīte stāsta, ka pašlaik tā ir ar krūmiem aizaugusi teritorija, kur nav izbūvēti ne uzņēmējdarbības vajadzībām atbilstoši ceļi, ne inženierkomunikācijas. Industriālā parka izveidi pašvaldībā paredz vairākās kārtās. Pirmo plānots attīstīt apmēram 50 hektāru platībā. Projekta izdevumi plānoti 24,2 miljonu eiro apmērā, to skaitā pretendējot arī uz Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna ietvaros paredzētajiem 20 miljoniem eiro, kas būtu labs atspēriens ieceres īstenošanai.
Arī Daugavpils pašvaldības centrālās pārvaldes Attīstības departamenta vadītāja Daina Krīviņa apstiprina, ka pašvaldība plāno piedalīties CFLA izsludinātajā projektu atlasē pašvaldībām un komersantiem nacionālas nozīmes industriālo parku un teritoriju infrastruktūras attīstīšanai. Pēc viņas domām, viens no iemesliem, kāpēc Latvijā reģionu attīstība krasi atšķiras, ir uzņēmējdarbībai piemērotas infrastruktūras trūkums. Tāpēc Daugavpils pašvaldība ir ieinteresēta īstenot projektus, kas novērstu šo trūkumu, veicinot uzņēmējdarbības attīstību. Tā kā palielinās pieprasījums pēc uzņēmējdarbībai piemērotām industriālām teritorijām – plašākām par tām sadrumstalotajām, kuras pilsētas teritorijā bija radušās agrāk, pašvaldība plāno attīstīt industriālo parku tai piederošajā kādreizējā lidlauka teritorijā Augšdaugavas novadā – Austrumlatvijas Viedo tehnoloģiju un pētniecības centra (ALTOP) parka teritorijā, kas aizņem 232 hektārus. Tur plānotais industriālais parks aizņemtu 53 hektārus, no tiem sākumā attīstītu teritoriju 10 hektāru platībā. Projekta ietvaros paredzēts izbūvēt ražošanas ēku 10 000 m2 platībā, paredzot uzņēmējdarbībai nepieciešamo inženierkomunikāciju būvniecību, kā arī atjaunojot pievadceļus. Bet, lai tur izveidotu mūsdienu prasībām atbilstošu industriālo teritoriju, nepieciešami lieli ieguldījumi.
Atbalstam jābūt lielākam
Arī Ventspils pašvaldības vadītājs Jānis Vītoliņš teic, ka pašvaldība un Ventspils osta kā nacionālas nozīmes industriālā parka projekta virzītājs gribētu saņemt Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna ietvaros paredzēto finanšu atbalstu. Bet katram plānošanas reģionam paredzētais atbalsts nav lielāks par 20 miljoniem eiro, kas reizē ir arī maksimālais atbalsta apmērs vienam projektam. Viņaprāt, neesot šaubu, ka no katra reģiona tiks iesniegti vairāki projekti, tāpēc būtu lietderīgi finansējuma kopsummu palielināt līdz 140 miljoniem eiro. Šādu priekšlikumu Ventspils pašvaldība esot izteikusi gan VARAM, gan Ekonomikas ministrijā, gan Finanšu ministrijā, taču Ekonomikas ministrija pašlaik ir vienīgā, kas to atbalsta. Arī Liepājas SEZ pārvaldnieks Uldis Hmieļevskis domā, ka Latvijai ar 80 miljoniem diezin vai pietiktu. Viņaprāt, atbalstam jābūt divtik lielākam, par ko liepājnieki izteikušies arī Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam.
UZZIŅA
Atveseļošanas fonda finansējums ir 80 miljoni eiro. Viena projekta minimālais apmērs – 10 miljoni eiro, bet maksimālais – 20 miljoni eiro, kas tiks sniegts granta veidā konkursa kārtībā.
Industriālo parku projektu sagatavošanas atbalstam katram plānošanas reģionam, izņemot Rīgu, būs pieejami 20 miljoni eiro.
Ja kādā no reģioniem izveidosies finanšu pārpalikums, tad to piešķirs tiem projektiem, kuri būs saņēmuši augstāku vērtējumu, salīdzinot no visiem plānošanas reģioniem iesniegtos pārējos projektus.
Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna īstenošanas termiņi:
• līdz 2023. gada 31. decembrim projektu iesniedzēji saņem lēmumus par līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu industriālo parku attīstīšanai reģionos;
• līdz 2025. gada 31. decembrim parakstīti vismaz četri nodomu protokoli vai līgumi ar starptautiski atzītiem industriālo parku operatoriem vai potenciālajiem investoriem (nomniekiem), radot nefinanšu investīcijas vismaz 85,74 miljonu eiro apmērā;
• līdz 2025. gada 31. decembrim reģionos pabeigta vismaz četru nacionālas nozīmes industriālo parku un teritoriju būvniecība;
• līdz 2026. gada 31. jūlijam industriālajos parkos radītas vismaz 328 darba vietas (minimālā atbalsta 10 miljonu eiro apmērā vismaz 41 jauna darba vieta, maksimālā atbalsta 20 miljonu eiro apmērā vismaz 82 jaunas darba vietas) viedās specializācijas jomās ar algu, kas pārsniedz attiecīgā plānošanas reģiona vidējo darba samaksu attiecīgajā tautsaimniecības nozarē.
Dati: VARAM
Video pielikumu skat. “YouTube” kanālā:
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
Par publikācijas saturu atbild “Latvijas Avīze”.
