Reģionu apvienība: veselības aprūpes finansēšanā būs lielāki līdzekļi, bet nenodrošinās iedzīvotāju un mediķu vajadzības 0
Vakar 12.Saeimas deputātu vairākums nobalsoja par veselības aprūpes finansēšanas likumu un tas stāsies spēkā no 2018.gada 1. janvāra. LRA frakcijas deputāti balsoja PRET minēto likumprojektu, jo tas turpmāk nopietni ietekmēs iedzīvotāju labklājību un samazinās paļāvību uz valsti. Neraugoties uz milzīgo papildus piešķirto budžeta finansējumu, lielu labumu no tā negūs ne iedzīvotāji, ne mediķi. Likums veicinās birokrātiju un palielinās pacientu nevienlīdzību veselības pakalpojumu saņemšanā, turklāt jaunā sistēma stimulēs nepieciešamību pēc maksas medicīnas pakalpojumiem. Visprecīzākais ir pašu mediķu lietotais apzīmējums profesionālās diskusijās – “ caura glābšanas veste slīkstošai nozarei».
Mārtiņš Šics, 12.Saeimas LRA frakcijas priekšsēdētājas vietnieks: “Veselības Ministrijas augsti atalgotie un dāsni prēmētie ierēdņi ir sagatavojuši ļoti nekvalitatīvi sagatavotu likumprojektu, šķiet, tikai ar vienu mērķi – apgūt ievērojamos papildu piešķirtos līdzekļus, bet tas neuzlabos situāciju nozarē un ieguvēji nebūs ne ārsti, ne pacienti.
Pirmkārt, ļoti vispārīgi un nekonkrēti ir formulēti par milzīgo papildu finansējumu nodrošināmie pakalpojumi un nav definēti servisa līmeņi valsts garantētajiem valsts nodrošinātajiem pakalpojumiem, tādējādi palielināsies korupcijas riski un “aploksnīšu” problēma medicīnā.
Otrkārt, likumā nav atspoguļota pašvaldību loma un atbildība ārstniecības pakalpojumu pieejamības nodrošināšanā un netiek uzrādīti visi veselības aprūpes finansēšanas avoti. Tas varētu būt apdrošināšanas sabiedrību interesēs, kuri, iespējams, ir valdošās koalīcijas partiju sponsori. Piemēram, arī turpmāk cietušie ceļu satiksmes negadījumos būs spiesti ārstēties tikai valsts garantēto pakalpojumu ietvaros, nevis no obligāto civiltiesiskās apdrošināšanas līdzekļiem, kam būtu jāsedz cietušo ārstēšana.
Treškārt, un tas ir patiešām amorāli, ka koalīcijas deputāti no likumprojekta izslēdza un noraidīja normu par garantētu finansējuma palielinājumu solītajai ārstu, medicīnas māsu un pārējā medicīnas personāla darba samaksas paaugstināšanai. Tādējādi tiek nodrošināta likumiska bāze tam, ka netiks pildīts valdības dotais solījums par algu pieaugumu mediķiem nākamajos gados. Šāds lēmums var piespiest vēl palikušos mediķus aizbraukt no valsts.
Noraidot likuma normu par prioritāru medicīnisko pakalpojumu nodrošināšanu valsts un pašvaldības ārstniecības iestādēs, pašreizējā Saeimas vairākuma atbalstītā redakcija veicinās līdzekļu tālāku novirzīšanu privātām ārstniecības iestādēm un samazinās iedzīvotāju iespēju saņemt valsts garantētu valsts medicīnisko palīdzību un ārstēšanu. Nav atbalstāms likums, kurš veicina pāreju uz privāto un maksas medicīnu Latvijā.”
Edvards Smiltēns, 12.Saeimas deputāts, LRA valdes loceklis: “Mēs ar likumu esam noteikuši stratēģiskās nozares, kurās valsts pārvaldībā esošie uzņēmumi nav privatizējami, piemēram, Latvijas Valsts meži, Latvijas Dzelzceļš u.c. Taču mūsu cilvēkiem tik svarīga nozare kā veselība pakāpeniski nonāk privātu uzņēmumu rokās. Veselības aprūpes sistēma ir novājināta, kas privātajam sektoram ļauj pārņemt arvien vairāk pakalpojumu. Iespējams, tāds ir arī pašreizējās valdības mērķis – nolaist nozari līdz kliņķim, lai to vienkāršāk varētu nodot privātajās rokās. Jau tagad privātie medicīnas pakalpojumu sniedzēji Latvijā aizņem 30% no valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu nišas. Mēs tiecamies sasniegt to bīstamo robežu, kad valsts pazaudēs kontroli pār vienu no savām stratēģiski svarīgākajām nozarēm! Tendenci pierāda tādi gadījumi kā Gulbenes-Balvu slimnīcas privatizēšana, arī spēles ap Alūksnes slimnīcu. Tāpēc mēs esam kategoriski pret pašreiz notiekošo veselības aprūpes sistēmas privatizāciju. Finansējums prioritāri no valsts budžeta jānovirza valsts un pašvaldību īpašumā vai kontrolē esošām ārstniecības iestādēm.”
