Reģionu apvienība – torte bez garšas 4
Viens no Latvijas reģionu apvienības (LRA) izaicinājumiem būs vienoties par kopīgu apvienības ideoloģiju.
“LRA pēc savas uzbūves ir kā divkārtaina torte – organizācijas pamatā ir reģionālās partijas un pašvaldību cilvēki, kas strādā uz vietas savos novados un pilsētās, bet virs tām uzbūvēts LRA kā nacionāla līmeņa politisks spēks, kas pārstāv reģionu cilvēkus nacionālā līmenī,” sestdien notikušajā LRA forumā, kurā pulcējās dažādu apvienībā ietilpstošo partiju pārstāvji, atzīmēja politologs Ivars Ījabs, kurš šādu modeli vērtēja kā dzīvotspējīgu. Taču, ja ar tortes struktūru viss būtu kārtībā, tad ar garšu (jeb partijas ideoloģiju) LRA ir problēmas. Reģionālajās partijās, kas galvenokārt orientējas uz saimniecisku jautājumu risināšanu, lieki netērē laiku ideoloģiju formulēšanai. “Nav sociālistiska vai konservatīva veida, kā slaucīt ielu,” teicis kāds bijušais Ņujorkas mērs. Taču nacionālā līmenī vēlētāji un potenciālie politiskie partneri gan vēlētos zināt, kādās vērtībās balstās konkrētais politiskais spēks, bet LRA ar to definēšanu nav īsti veicies. Latvijas politikā ir akūts spilgtu personību trūkums, tādēļ LRA līderis Mārtiņš Bondars, veidojot apvienību, nevarēja atļauties būt izvēlīgs un nolasīja visnotaļ raibu kompāniju, kas pārstāv stipri atšķirīgus uzskatus.
Piemēram, LRA valdē darbojas Liepājas uzņēmējs Jānis Vilnītis, kas stingri iestājas pret nodokļu celšanu. Arī forumā viņš uzstājās ar emocionālu runu, kritizējot solidaritātes nodokli. Taču turpat publikā sēdēja LRA sadarbības partneri no Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas (LSDSP) ar Jāni Dinēviču priekšgalā, kuriem pret lielākiem nodokļiem ideoloģiski nebūtu iebildumu. Sociāldemokrāti arī skaļi iestājās pret bēgļu uzņemšanu Latvijā, kamēr LRA Saeimas frakcija balsojumā to atbalstīja. Lai vēl vairāk sajauktu galvu potenciālajiem vēlētājiem, vairākās pašvaldībās (piemēram, Ķekavā un Lielvārdē) ragos sagājuši arī LRA ietilpstošo reģionālo partiju pārstāvji. Ķekavā “Reģionu alianses” pārstāvji piedalījušies nu jau bijušā novada domes priekšsēdētāja Valta Varika gāšanā, kaut arī V. Variks pārstāv LRA ietilpstošo Vidzemes partiju. Satricinājumi piemeklējuši arī LRA Saeimas frakciju, kuru pagājušā gada nogalē pameta tās redzamākais pārstāvis Artuss Kaimiņš, vainojot kolēģus slepenu sarunu vešanā ar “Vienotību”. Kaimiņa aizdomas partijas biedriem adresētajā, bet internetā “nopludinātajā” vēstulē apstiprināja arī «Vienotības» deputāts Aleksejs Loskutovs.
Diemžēl savās runās partijas līderi iekšējiem izaicinājumiem pieskārās tikai garāmejot, tā vietā izvēloties jau iestaigāto opozīcijas taciņu – konkurentu gānīšanu. Pēdējos mēnešos šķita, ka LRA un “Vienotības” attiecībās notikusi zināma tuvināšanās un asā retorika bija pieklususi. Taču tagad, kad kļuvis skaidrs, ka “reģionāļiem” neatradīsies vieta jaunajā koalīcijā, M. Bondars steidza atgūt zaudēto un savā uzrunā ironizēja gan par Solvitu Āboltiņu, kura tagad uzmetusies par pensionāru un bērnu aizstāvi, gan Arvilu Ašeradenu, kuram esot nepieciešama Pasaules Banka kā vidutājs starp varu un tautu. Savukārt Dainis Liepiņš slavēja LRA Saeimas frakciju par aktīvu darbu, pie reizes pažēlojoties, ka valdošās partijas noraida labus LRA priekšlikumus, bet vēlāk nāk ar līdzīgām iniciatīvām, uzdodot tās par savējām
Jautāts par partijas ideoloģiju, Bondars pauda uzskatu, ka šobrīd tikpat kā nevienai Latvijas partijai neesot patiesu ideoloģisko vērtību: “Pirms vēlēšanām viņi komunisti, pēc tām – sociālisti; no rīta ar Sorosu, vakarā ar Lembergu; uz ielas skaļi protestē pret bēgļiem, bet valdībā klusi neiebilst pret viņu uzņemšanu.” Viņš arī norādīja, ka “LRA ir konservatīvs, bet ne nacionāli konservatīvs politisks spēks”. (Programmā uz 12. Saeimas vēlēšanām gan LRA vēl sevi sauca par centrisku partiju. – Ģ. Z.). LRA galvenā vērtība esot Latvija kā nacionāla un suverēna valsts, kas sadarbojas ar citām valstīm, bet nenodod valsts varu “Briseles ierēdņiem”. Bondars skaidroja, ka publisko telpu aizņēmušas valdošās partijas, tādēļ opozīcijas pārstāvjiem esot daudz grūtāk aizvadīt savu piedāvājumu līdz sabiedrībai. “Bet tas nenozīmē, ka mums tāda nav!” uzsvēra politiķis. Viņš gan piekrīt, ka līdz nākamajām vēlēšanām būtu jāpiestrādā pie skaidrākas ideoloģiskas bāzes veidošanas, lai būtu gatavs materiāls, ko parādīt kritiķiem un interesentiem.
Savukārt LRA Pārstāvju sapulces priekšsēdētājs Andrejs Ence uzskata, ka ideoloģijas nozīme ir pārvērtēta, galvenais esot partijas spēja risināt saimnieciskus jautājumus. Taču viņš atzina, ka pirms nākamajām vēlēšanām būs rūpīgāk jāizvēlas sadarbības partneri, lai apvienība varētu strādāt kā saliedēta komanda. Par sadarbības formām apvienībā ietilpstošās partijas vēl lems savos kongresos pavasarī. Pēc neoficiālas informācijas apvienības vadība vairs nevēlas turpināt sadarbību ar Kristīgi demokrātisko savienību (KDS). Tas gan neesot idejisku domstarpību dēļ, bet gan KDS iekšējo nekārtību dēļ. Bet Kaimiņa aiziešanu no Saeimas frakcijas LRA līderi Liepiņš un Bondars komentēja identiski: “Diemžēl mūsu vidū bija cilvēki, kas neizturēja pārbaudījumu ar varu un naudu.”
LRA ir politiska organizācija, kas izveidota 2014. gada 25. februārī. Tā apvieno trīs politiskos spēkus – “Reģionu aliansi”, Vidzemes partiju un “Apvienību iedzīvotāji” – no Ikšķiles novada. Uz sadarbības līgumu pamata apvienībai pievienojās arī LSDSP, Latvijas Atdzimšanas partija, partija “Par prezidentālu republiku”, Kristīgi demokrātiskā savienība, Daugavpils reģionālā partija “Mūsu partija” un Jūrmalas reģionālā partija “Tev, Jūrmalai”. Apvienībā esot vairāk nekā 770 biedru, bet kopā ar sadarbības partneriem – pāri tūkstotim.
