Reģionu apvienība steidzina publiskot VDK materiālus 3
Šodien Latvijas Reģionu apvienības frakcijas deputāti tikās ar Valsts Drošības komitejas zinātniskās izpētes komisijas pārstāvjiem – vadītāju Kārli Kangeru, Juri Stukānu un Ilmāru Poikānu, lai iepazītos ar komisijas paveikto, aktuālo situāciju un noskaidrotu, kāds būs sagaidāmais darba rezultāts, portālu la.lv informē partija.
LRA pārstāvis Mārtiņš Šics uzskata, ka “nav šaubu, ka ir notikusi politiski ieinteresēta komisijas darba kavēšana, ko pavadījusi daļēja dokumentu iznīcināšana pārvietošanas procesu laikā starp institūcijām. No arhīva esot pazuduši arī iepriekšējo komisiju izmeklēšanas dokumenti un “mistiski” noklīduši pat tiesās izskatītie materiāli”.
Viņš atgādina, ka atšķirībā no citām valstīm, kuras jau sen atvērušas savus arhīvus, pie mums “čekas” upuriem likumdevēji lieguši iespēju uzzināt, kuri ir bijuši tie varmākas, kuru darbības rezultātā viņi ir cietuši. “Esmu pārliecināts, ka tā ir bijusi apzināta pie varas esošo politiskā griba, kas nedeva un nedod iespēju upuriem uzzināt drošības iestāžu ziņotāju vārdus,” saka M.Šics.
“Komisijas darbība ir tikusi kavēta, veicot formālas destruktīvas darbības un tās joprojām turpinās. Uzskatu, ka īpaši komisijas darbu centusies traucēt Tieslietu ministrija tās ministra Dzintara Rasnača (TB/LNNK) pārvaldībā, kā arī Izglītības un zinātnes ministrija Kārļa Šadurska ( Vienotība) vadībā. Vēl joprojām aktīvi tiek meklēti dažādi iegansti, lai nepieļautu šo izpētes materiālu publiskošanu. Ir absurds, ka pēdējo 2-3 gadu laikā ar komisiju nav uzskatījuši par vajadzīgu satikties ne Valsts prezidents R.Vējonis, ne Ministru prezidents M.Kučinskis (ZZS), ne tieslietu ministrs,” savu viedokli pauž deputāts.
Zīmīgi, ka uzbrukumi komisijai sākušies pēc publiski izskanējušās informācijas par tā saucamās “Godmaņa” lietas izgaišanu. “Mums kā deputātiem jāpieprasa SAB vadītājam J.Maizītim publiskot viņa vadītās iestādes sagatavoto informāciju par ziņotāju jeb informatoru statistiku, kas vairs nav slepeni materiāli. Piemēram, ir zināms, ka to vidū ir bijuši 583 kultūras darbinieki. Ziņotāju vidū ir arī daudzi nacionālās kustības pārstāvji jeb “vecbiedri”, Atmodas laika aktīvisti. Jāņem vērā, ka iepriekšējo komisiju sastāvā esošajiem varas partiju pārstāvjiem ir bijusi iespēja iepazīties ar arhīvu materiāliem. Nav pārliecības, ka tie nav tikuši izmantoti atsevišķu personu un partiju interesēs. Uzskatu, ka komisijai jāpabeidz uzsāktais darbs un materiāli jānodod publiskai pieejamībai,” ir pārliecināts M.Šics.
Savukārt deputātam Jurim Viļumam pēc sarunas ar komisijas pārstāvjiem kļuvis skaidrs, ka valdība, dodot darba uzdevumus un, organizējot tās darbu, ir bijusi nekompetenta, un, iespējams, tās darbība pat bijusi apzināti kaitnieciska. “Pozitīvi ir tas, ka jautājums par VDK zinātniskās izpētes komisijas darbu tika aktualizēts šobrīd, pirms tas ir pabeigts un vēl iespēja kaut ko uzlabot. Esmu pārliecināts, ka informācijas pieejamības un dokumentu publiskošana ir sabiedrības un valsts drošības interesēs,” sak J.Viļums.
Deputāts atgādina, ka visi eksperti apliecina, ka “čekas maisu” saraksts nav pilnīgs. Pati svarīgākā daļa neatrodas Latvijā, un tajā noteikti neatrodas tie padomju nomenklatūras darbinieki, kuri vistiešāk sadarbojās ar VDK un kuri joprojām ir pietuvināti valdībai. ” Tā mūsu valsts simtgadē būtu vislabākā dāvana – ja vismaz pēc 13.Saeimas vēlēšanām Latvijas politikā vairs nebūtu bijušo kompartijas nomenklatūras darboņu ēnas un ietekmes,” domā J.Viļums.
Kā jau iepriekš ziņots, š.g.14.novembrī notika LRA Pārstāvju sapulce, kurā tika pieņemts lēmums par attieksmi attiecībā pret tā saucamo “čekas maisu” atvēršanu. LRA uzskata, ka Latvijas iedzīvotājiem ir tiesības zināt patiesību par valsts pagātni, pat ja tā dažiem varētu būt nepatīkama. Ir jābūt pietiekami drosmīgiem, lai Latvijas sabiedrība brīvi varētu veidot nākotni bez ēnām un dezinformācijas, bailēm un pārpratumiem. Demokrātiskā, uz attīstību vērstā valstī nav pieļaujama iespēja izmantot kompromitējošu informāciju negodprātīgiem nolūkiem, turklāt arī sabiedrībai ir jābūt morāli gatavai vēsturiski patiesu faktu uzzināšanai. Diemžēl šobrīd informācijas telpā publicētās dažādu institūciju spekulācijas par, ap un pret “maisu atvēršanu“ rada aizdomas, ka valsts drošība nepavisam nav drošās rokās, jo mēģinājumi izvairīties no informācijas publiskošanas un pat pārveidot to diskreditē atbildīgo iestāžu kompetenci un rīcībspēju, uzskata LRA.
