Līdz ar jauno domju vadības ievēlēšanu ir noskaidrota politisko spēku patiesā ietekme pašvaldībās 1
Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Līdz ar jauno domju vadības ievēlēšanu ir noskaidrota politisko spēku patiesā ietekme pašvaldībās, kur līderu pozīcijas joprojām saglabā Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) un Latvijas Reģionu apvienība (LRA).
Ne viena, ne otra nav pārstāvēta valdībā. No koalīcijas partijām lielākais svars vietvarā ir Nacionālajai apvienībai, tad seko “Jaunā Vienotība” un “Latvijas attīstībai”. Administratīvi teritoriālās reformas īstenošanas laikā tās pretinieki apgalvoja, ka reformas mērķis ir samazināt reģionos valdošās ZZS un LRA ietekmi pašvaldībās, kas būtu abām trieciens arī no partijas pastāvēšanas viedokļa ilgtermiņā. Taču tā nenotika.
ZZS dalīborganizācijas joprojām saglabā vadošās pozīcijas – to pārstāvji vada desmit no 40 pašvaldībām, bet vēl divu pilsētu – Liepājas un Ventspils – vadībā ir tās reģionālie partneri.
LRA cilvēki ir septiņu pašvaldību priekšgalā, tad seko Nacionālā apvienība, kura vada sešas pašvaldības. “Jaunā Vienotība” ir pie varas trīs novados, kā arī Kuldīgā un Valmierā, kur vadībā ir tās reģionālie partneri.
Līdzīgi pieci pašvaldību vadītāji ievēlēti no “Latvijas attīstībai” vai tās kopīgajiem sarakstiem ar citiem politiskajiem spēkiem. “Saskaņa” ir vadībā Rēzeknē un Daugavpilī, bet vēl pa vienam novadu priekšsēdim ir no LSDSP, Latgales partijas un Daugavpils novada partijas.
Ietekme uz Saeimas vēlēšanām maza
Politisko spēku centienus palielināt ietekmi pašvaldībās nosaka vairāki faktori. Vispirms jau tas ir veids, kā nostiprināt partiju, kā arī arguments, ar ko raksturot tās nozīmību. Tā ir arī savā ziņā priekšrocība pirms Saeimas vēlēšanām, jo stipra atbalsta bāze pašvaldībā var uzlabot starta pozīcijas, bet ne visos gadījumos.
Vairākas valdības partijas pirms šīm vēlēšanām izteikti centās pieaudzēt savu spēku reģionos, atsaucoties uz tās kā valdošās partijas statusu, kas varētu veicināt veiksmīgāku teritorijas attīstību
. Tas nebūtu tā iespējams, ja vadībā ir kādas opozīcijas partijas mērs. Šo faktoru izmantoja gan Nacionālā apvienība, gan “Latvijas attīstībai”.
“Tā ir viena no lielajām ilūzijām, ka ietekmei pašvaldībās ir saistība ar Saeimas vēlēšanu rezultātu. Vienīgā ietekme ir pašvaldības palīdzība plakātu izvietošanā un saskaņošanā,” uzskata “Vienotības” ģenerālsekretārs Artis Kampars, atgādinot, kā savulaik “Jaunais laiks” uzvarēja Tautas partijas vadītajās pašvaldībās, Zatlera Reformu partija un pēc tam arī “KPV LV” – novados, kur pie varas bija Zaļo un zemnieku savienība.
Tam gan A. Kampars varot piekrist, ka piederība valdības partijai bija viens no argumentiem, kas tika ņemts vērā nesenajās domju priekšsēdētāju vēlēšanās, jo pašvaldību attīstība ir saistīta ar spēju iegūt informāciju, pieeju valdībai un tās atbalstu projektu īstenošanā.
Viņš pieļāva, ka premjera partijas statuss tai nācis par labu Alūksnes novadā, kuru arī tagad vadīs “Jaunā Vienotība”, kas te iepriekš bija ZZS vadītajā koalīcijā. “JV” saglabāja varu Cēsu un Salaspils novados, bet pazaudēja mēra amatu Ķekavā un Preiļu novadā.
Bijušais vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (“AP”), ar kura pūliņiem tika īstenota administratīvi teritoriālā reforma, “Latvijas Avīzei” atzina, ka spēcīgās organizācijās, kas ir pārstāvēta pašvaldībās, Saeimā un arī Eiropas Parlamentā, pastāv laba sadarbība starp visiem līmeņiem, kas palīdz sasniegt rezultātu.
Tam ir pozitīva nozīme, bet ne izšķirošā, uzskata J. Pūce, aicinot nepārspīlēt arī pieņēmumu, ka savējo pašvaldībām tiek dalīta nauda.
Finansējuma piesaiste teritorijas attīstībai lielā mērā ir atkarīga no tās kapacitātes un spējas sagatavot kvalitatīvus projektus, kā arī no novada vai pilsētas vadītāja personības. Viņam ir zināmi mēri, kas nepārtraukti, ejot pāri partiju robežām, dodas uz ministrijām un pārliecina par savas pašvaldības interesēm.
Piemēram, viņš minēja Valkas novada priekšsēdi Ventu Armandu Kraukli (Vidzemes partija), kuru kā pirmo nosauca arī Jānis Dombrava (NA).
Viņš atzina, ka tur, kur pie varas ir kāda reģionālā partija, kam nav saiknes ar valdības partijām, darbs esot sarežģītāks, jo, piemēram, Nacionālā apvienība ar saviem vietvalžiem konsultējas arī par likumprojektiem, kas skar pašvaldības.
Novada priekšsēdim neesot mazsvarīgs kontaktu loks un iespēja tikt uzklausītam valdības gaiteņos, lielajās partijās šī ikdienas saziņa esot vienkāršāka. Enerģisks pašvaldības vadītājs, piemēram, Valkas novada mērs, spēj saikni ar valdošajiem spēkiem nodrošināt, bet viņš neesot jutis, ka tāda būtu Augšdaugavas novada priekšsēdim Arvīdam Kucinam (Daugavpils novada partija). Un tas varot atsaukties uz pašvaldības attīstību.
Partijas reforma sašķēla
Zināms, ka arguments par piederību varas partijai ir izmantots arī mēru vēlēšanās. Tam bija sava nozīme, izraugoties arī Dobeles novada vadību, kurā nonāca Nacionālā apvienība. Tiesa, tā tajā pašā dienā pazaudēja varu Tukuma novadā, kuru tagad vada tās bijušais biedrs Gundars Važa no Latvijas Reģionu apvienības (LRA), kas nav pat Saeimā.
Ja atceroties, ka G. Važa aizgāja no NA pašvaldību reformas dēļ, jo bija bažas, ka Engure paliks nomale, tad tagad Engures iedzīvotāji būšot tikai ieguvēji, uzskata J. Dombrava, kuram esot prieks par G. Važas panākumiem.
To, kā ar vienas balss pārsvaru (“KPV LV” deputāta) NA kopā ar vēl trim partneriem pārņēma varu Dobeles novadā, atstājot opozīcijā LZS ar deviņiem mandātiem, J. Dombrava uztver kā centienus piedāvāt cilvēkiem pārmaiņas. LZS sarakstā bijuši visu Dobeles novadā iekļauto pašvaldību vadītāji.
Latvijas Zemnieku savienības priekšsēdētājs Armands Krauze to savukārt vērtē “kā politiskā tirgus rezultātu, kaut ko sashēmojot un iespļaujot vēlētājiem sejā”.
Viņš salīdzinājumam minēja Cēsu novadu, kur mēra Jāņa Rozenberga pārstāvētā “JV” ieguva 10 no 19 mandātiem un viena varēja izveidot vairākumu, bet tā centās darbā iesaistīt arī citus politiskos spēkus, ieklausoties vēlētāju gribā.
Savulaik LZS bija pie varas gandrīz visos jaunajā Cēsu pašvaldībā iekļautajos novados, bet ietekmi pazaudēja – viena tās pašvaldības vadītāja pārbēga uz “Latvijas attīstībai”, bet vēl kāds LZS biedrs startēja no citas partijas. Te savulaik spēcīgā LZS tika sašķelta un beigās dabūja tikai trīs vietas.
Atrašanās opozīcijā Saeimā savu iespaidu atstājot, jo argumentu, ka piederība koalīcijas partijai ir saistīta ar pašvaldības spēju attīstīties, daži politiskie spēki kampaņā ir izmantojuši, lai iebiedētu pašvaldību vadītājus un arī vēlētājus, uzskata A. Krauze.
Naudas sadalē ZZS pašvaldības lielākoties neesot apdalītas. Viņaprāt, būtu pilnīgi nepieņemami piešķirt naudu pēc partiju piederības, jo tad Eiropas Komisija vispār varētu atņemt finansējumu. Rēzeknē, piemēram, gadiem pie varas ir “Saskaņa”, bet pašvaldībā ir īstenoti daudzi projekti.
Viktors Valainis (LZS), kurš reformas īstenošanas laikā arī uzskatīja, ka tā sašķels un vājinās partijas, tagad apgalvoja, ka tas ir arī noticis – ne tikai ZZS vietējās nodaļas, bet arī citu partiju biedri apvienotajās pašvaldībās nav spējuši atrast kopīgu valodu un atstājuši partijas.
Piemēram, Ropažu novada priekšsēdētājs Zigurds Blaus pirms vēlēšanām pārgāja no LZS uz “Latvijas attīstībai”, bet jaunā Ropažu novada domē viņš vispār nav ievēlēts. Tā LZS zaudēja spēcīgu savu pašvaldību vadītāju.
“Mūs šādi gribēja izsist no ierindas, bet mēs to izturējām,” sacīja V. Valainis. J. Pūce uzskata – kļūdaini domāt, ka reformas mērķis bija mazināt kādas partijas ietekmi. Viņš jau pirms vēlēšanām ir sapratis, ka ZZS un LRA ir reģionos bāzētas partijas, kuras arī paliks politiskās uzvarētājas, bet ar relatīvi mazāku ietekmi, kas arī notika. LZS vai ZZS pazaudēja mēra amatus arī vairākos lielajos centros – Limbažu, Balvu, Dobeles, Alūksnes un Gulbenes novadā.
