Kur ņemt naudu Latvijas reģionu uzņēmējiem? 0
Olafs Zvejnieks, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pagājušajā nedēļā notikusī diskusija “Kur ņemt naudu Latvijas reģionu uzņēmējiem: par un pret kooperatīvām krājaizdevu sabiedrībām un citiem alternatīviem finansētājiem” atklāja grūti atraisāmu problēmu mezglu.
Kā atklāja šī krājaizdevu sabiedrībām un reģionālajai kreditēšanai veltītā diskusija, viena no reģionālās tautsaimniecības lielākajām problēmām ir kredītu nepieejamība. Jo tālāk no Rīgas, jo grūtāk saņemt kredītu bankā, jo tālāk no lielpilsētām – jo vairāk mazo uzņēmēju un mājražotāju, kuri, visticamāk, nekad netiks cauri esošam banku noteikto kritēriju sietam – aizdevuma prasītāju bilance vai bizness nav sakārtots pēc kreditētāja noteiktiem kritērijiem.
Lai veicinātu reģionu konkurētspēju un ekonomikas izaugsmi, kā arī mazinātu emigrācijas riskus, ir nepieciešami jauni, caurspīdīgi kreditēšanas mehānismi, kas ļautu par saprātīgiem procentiem saņemt aizdevumus arī maziem uzņēmumiem.
Šādos apstākļos par pieejamu kreditēšanas alternatīvu varētu būt vietējo uzņēmēju veidotas krājaizdevu biedrības, kas daudzās Eiropas valstīs, arī Lietuvā, ir būtisks reģionālās tautsaimniecības kreditētājs. Šīs biedrības spētu kreditēt reģionālos “nestandarta” uzņēmējus, balstoties uz kredītņēmēja uzņēmējdarbības apstākļu un rakstura īpašību pazīšanu.
Bankas šo vietējo apstākļu pazīšanu ir praktiski zaudējušas, jo likvidējušas mazās lauku filiāles, tika secināts diskusijā. Piemēram, Zosēnu krājaizdevu sabiedrības valdes priekšsēdētājs Jānis Livčāns uzsvēra, ka biedrības praksē nav bijis vēl neviens gadījums, kad uzņēmums vai privātpersona bankrotētu vai neatdotu aizdevumu.
SIA kreditēt aizliegts
Lai kādas būtu krājaizdevu biedrību priekšrocības reģionos, to darbībai ir vairāki būtiski šķēršļi. Svarīgākais no tiem ir aizliegums kreditēt juridiskās personas. Šobrīd krājaizdevu biedrības drīkst izsniegt aizdevumus privātpersonām un zemnieku saimniecībām, taču sabiedrības ar ierobežotu atbildību kreditēt tās nedrīkst.
Tādēļ SIA īpašnieki ir spiesti aizņemties kā privātpersonas, arī atbildību par kredītiem nesot kā privātpersonas – ar visu savu mantu –, un tad aizņemto naudu noformē kā aizdevumu savām SIA.
Šāds starpposms krājaizdevu sabiedrību kredītus padara dārgākus, un biedrības vēlētos to atcelt. No otras puses – tiek norādīts, ka atļauja kreditēt juridiskās personas pielīdzinātu krājaizdevu sabiedrības bankām, tātad prasītu arī bankām līdzvērtīgu uzraudzības prasību izpildi, kuras krājaizdevu biedrības šobrīd nodrošināt nespēj.
Ir arī citas problēmas – krājaizdevu sabiedrības “Allažu saime” valdes priekšsēdētājs un biedrības “Krājaizdevu apvienība” valdes priekšsēdētājs Ēriks Čoders sacīja, ka likums patlaban krājaizdevu sabiedrībām prasa strādāt atsevišķi, nevis kooperējoties, kas sadārdzina šo biedrību izmaksas un attiecīgi arī aizdevumus.
Kā pozitīvo piemēru Čoders minēja Lietuvu, kur krājaizdevu sabiedrības tika apvienotas zem jumta organizācijām, kurām valsts aizdod kapitālu, lai krājaizdevu sabiedrības varētu sākt kreditēt. Latvijā šādu jumta organizāciju nav, līdz ar to krājaizdevu sabiedrībām gadu desmitiem ilgi jāaudzē kapitāls, līdz tās var sākt kreditēšanu.
Finanšu ministrijas Finanšu tirgus politikas departamenta direktore Aija Zitcere gan šajā sakarā piebilda, ka ministrijā bijusi diskusija, vai nepieciešams veidot otrā līmeņa jeb jumta krājaizdevu sabiedrības, bet ne visi nozares dalībnieki tam piekrīt. Arī par brīvprātīgu krājaizdevu sabiedrību apvienošanos no nozares puses nav iniciatīvas.
Vēl viena problēma ir krājaizdevu sabiedrību augstie darbības riski. Kā uzsvēra “Luminor” bankas ekonomists Pēteris Strautiņš, nelielie vai darbību sākt plānojošie uzņēmumi reģionos ir samērā augsta riska projekti, tāpēc bankas izvēlas finansēt tikai jau strādājošus uzņēmumus ar labu naudas plūsmu.
Jauno uzņēmumu finansēšanai reģionos noderētu dažādas pašu kapitāla finansēšanas iespēju programmas reģionos ar “Altum” līdzdalību, viņš uzsvēra.
“Uzņēmējdarbības atbalsts reģionos ir sociālā labuma projekts, tāpēc tur būtu jāiesaistās valstij ar savu naudu,” sacīja Strautiņš. Tomēr citi diskusijas dalībnieki viņam nepiekrita, norādot, ka jaundibinātie uzņēmumi reģionos nespējot pārvarēt “Altum” kreditēšanas atlases sietu.
Katrs trešais nespēj saņemt finansējumu
Šobrīd Latvijā darbojas 34 krājaizdevu sabiedrības. Saskaņā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) datiem pēdējo divu gadu laikā ir izveidotas trīs jaunas krājaizdevu sabiedrības, bet vienai licence ir anulēta. Krājaizdevu sabiedrību aktīvi 2020. gadā bija 31,3 miljoni eiro, bet kredītportfelis – 24,2 miljoni eiro.
Juridiskās personas kreditē tikai četras krājaizdevu sabiedrības, un juridiskajām personām izsniegtie kredīti veido tikai 1% no kopējā kredītportfeļa. “Kopējie krājaizdevu sabiedrību darbības rādītāji ir labi, tām ir stabila pozīcija finanšu pakalpojumu pieejamības nodrošināšanā, tomēr krājaizdevu sabiedrības pārsvarā darbojas tikai Vidzemē un Kurzemē. Līdz ar to tām ir potenciāls attīstībai un darbības paplašināšanai,” sacīja FKTK Uzraudzības departamenta direktore Nora Dambure.
Saskaņā ar socioloģisko pētījumu uzņēmuma SKDS datiem uzņēmumi, kas reģionos pēdējo trīs gadu laikā ir mēģinājuši iegūt finansiālu atbalstu savas uzņēmējdarbības sākšanai vai attīstīšanai, lielākā daļa gadījumu ir bijuši SIA (52%), zemnieku saimniecības (20%) vai 18% gadījumu – pašnodarbinātas personas.
Visbiežāk prasītā summa ir līdz 20 000 eiro gan apgrozāmo līdzekļu palielināšanai, gan investīcijām. 42% gadījumu finansējums meklēts bankā, bet pārējos gadījumos – pie nebanku kreditētājiem, krājaizdevu sabiedrībām, Lauku atbalsta dienesta, “Leader” projektos, rakstījuši projektus grantiem, “Attīstības finanšu institūcijā “Altum”” un citur. 44% finansējuma meklētāju ir izdevies to iegūt pilnībā, bet vēl 17% daļēji, 35% tas nav izdevies. Tie aptaujātie, kuriem neizdevās iegūt finansējumu, kā biežāko atteikuma iemeslu minējuši nepietiekamu kredītnodrošinājumu un līdzfinansējumu, kā arī birokrātisko slogu, faktu, ka kredītņēmējs ir bijis jaundibināts uzņēmums vai arī zemu novērtētu biznesa ideju.
Trūkst izpratnes visos līmeņos
Diskusijas dalībnieki secināja, ka viens no faktoriem, kas kavē jaunu kreditēšanas formu attīstību, ir izpratnes trūkums visos līmeņos par situāciju reģionos. Tās trūkstot gan politikas veidotājiem, gan arī patērētājiem. Nereti alternatīvie aizdevēji, tostarp krājaizdevu sabiedrības, tiek uzskatīti nevis par pilnvērtīgu finanšu pakalpojumu partneri, kas var sniegt savu labumu finanšu tirgum kopumā, bet gan par lētu un šaubīgu finansējuma avotu.
Lai sekmētu finanšu resursu pieejamību reģionos un reģionālo attīstību kopumā, būtisks būtu valsts un likumdevēju atbalsts – vienots virziens un attiecīgi izstrādāti instrumenti, kas likumiski ļautu darboties un izsniegt konkrēti uzņēmējiem un uzņēmējdarbībai paredzētus, komercbankām līdzvērtīgus aizdevumus arī citiem, alternatīviem aizdevējiem, secināja diskusijas dalībnieki, taču tālāk par vēlmēm tā arī nenonāca, nespējot formulēt vienotu nozares viedokli, kā tieši šajā situācijā būtu jārīkojas, lai veicinātu krājaizdevu biedrību un reģionālās kreditēšanas attīstību.
