Ģ. Zvirbulis: – Uz otro lasījumu budžetam kopumā bija iesniegti vairāk nekā 200 grozījumu. Tajā skaitā no opozīcijas, kuri lielākoties gan tika noraidīti, bet vismaz daži, piemēram, saskaņieša Andreja Klementjeva priekšlikums par finansējumu Vaivaru tehnisko palīglīdzekļu centram. Bet jūsu frakcija neiesniedza nevienu pašu priekšlikumu. Kādēļ tā? 33
– Pozīcijas deputātiem tika atmesti pāris desmiti tūkstoši katram, lai nu izvēlas, kam dot! Mums – iespēja tikt noraidītiem! “Vienotību” pārstāvošais Budžeta komisijas vadītājs Kārlis Šadurskis pat koalīcijas partneriem, kuri bija iesnieguši kādus neērtus priekšlikumus, piedraudēja, ka par tādu uzdrošināšanos premjere varētu atsaukt kādus viņu ministrus. Tad kādas tur būtu izredzes mums – opozīcijas partijai, kurai Saeimā nav vispār neviena amata ne prezidijā, ne komisiju vadībās? Un tas, ka kādi saskaņiešu priekšlikumi tiek akceptēti, nav nekāds jaunums. Tā notiek katru gadu. Tas viņiem tāds savstarpējās mīlestības kods.
Šodien mēs arī ar prezidentu runājām, ka nav pareizi, ka debates par budžetu aprobežojas ar deputātu iesniegumiem par viņiem tuvu projektu finansēšanu – bērnu laukumiem, baznīcu jumtiem vai kapakmeņiem. Tajā pašā laikā vispār nenotiek nekādas debates par konceptuāliem budžeta jautājumiem, piemēram, finansējumu aizsardzībai vai integrācijai. Nav vērts Saeimā taisīt cirku ar debatēm par bērnu laukumiņiem. Tā vietā būtu jāvērtē, piemēram, vai un kādā mērā minimālās algas palielināšana sekmēs nevienlīdzības mazināšanu.
V. Krustiņš: – Jūs šeit zīmējat tik drūmu ainu, ka gandrīz vai bail vēl ko jautāt. Un kad gan lietas, jūsuprāt, mainīsies uz labu?
– Straujumas kundze pēc vēlēšanām teica, ka viņa nav gatava strādāt nākamos četrus gadus par Latvijas premjerministri. Taču, pat ja viņa tuvākajā laikā demisionēs, mēs apzināmies, ka šajā sasaukumā mūsu iespējas iekļūt koalīcijā ir ierobežotas. Varbūt jāiedibina tradīcija, ka, krītot vienas partijas premjeram, par viņa pēcteci jāapstiprina tā brīža finanšu ministrs. Dombrovski būtu nomainījis Andris Vilks. Straujumu – Jānis Reirs.
Ja Bērziņa kungs nesekos Valda Zatlera piemēram, tad labāka Latvija būs iespējama tikai pēc 2018. gada, kad nākamajās Saeimas vēlēšanās Latvijas Reģionu apvienība iegūs daudz spēcīgāku pārstāvniecību parlamentā. Tas noteikti notiks, ja mēs tikpat konsekventi kā līdz šim turpināsim darīt to, ko esam apņēmušies un apsolījuši saviem vēlētājiem. No savas puses varu vēlreiz apliecināt – tiklīdz man tāda iespēja tiks dota, esmu gatavs kļūt par Latvijas premjerministru, lai padarītu Latviju par drošāku un plaukstošāku valsti, nekā tā ir tagad!
