Reģionālās partijas to biedriem ir sava veida politiskā sākumskola 0
Lai gan ziema savu sniegoto zābaku vēl mēģina nikni grūst pavasara durvīs un plivināt apkures kvēpu karogus, čaklākās saimnieces jau steidz spodrināt logu rūtis un atzīmēties ar svaigi balinātiem aizkariem. Gadalaiku maiņas ritmu, protams, šīs darbības ietekmēt nespēj, taču vismaz ir sajūta, ka esi kaut ko darījis gaismas pasteidzināšanas vārdā.
Turklāt mājokļa kārtīga uzkopšana pavasarī psiholoģiski pavelk strīpu zem viena dzīves perioda un ievada nākamo. Tagad no ieceru plauktiem tiek izceltas dažas agrāk malā aizstumtas idejas, jo pamodusies daba arī cilvēku iedrošina ķerties gan pie sadzīves, gan sabiedrības telpas pārkārtojumiem.
Lielā mērā arī pēdējā laikā aktivizējusies dažādu reģionālu politisku veidojumu dzimšana iederas standarta mitekļa īpašniekam labi izprotamajā pavasara tīrīšanas modelī, kas neprasa lielus kapitālieguldījumus, tomēr pajumtes tradicionālajā atsvaidzināšanā ļauj nojaust nākotnē plānotās vērienīgākās izmaiņas. Politikas vērotāji šo procesu pagaidām uzlūko atturīgi – bez sajūsmas, taču arī nekritizē. Pagaidām jau nav par ko. Toties visgudrie tīmekļa aktīvisti ir stipri vienprātīgi, ka vērojama no varas kloķiem atbīdīto pārgrupēšanās, lai atgrieztos pie teikšanas, – pucī viņus! Bet par grupēšanos jāpiekrīt. Jo partijās cilvēki neiet, lai lielākā pulkā vingrinātos sudoku mīklu risināšanā vai kolektīvi vārītu zupu.
Ir gluži pašsaprotami, ka daudz nopietnākus katlus maisījušie jeb krietnu politiskās darbības pieredzi uzkrājušie un dažādu iemeslu pēc patlaban malā palikušie netaisās tur pavadīt atlikušo mūžu, rāmi čabinoties sīkos privātbiznesos. Turklāt, nostāk paejot, kļūst redzami pašu pieļauto kļūdu labojumu varianti.
Vēsturē netrūkst piemēru, kad no politiskajiem pelniem atkal paceļas reiz spārnus apdedzinājuši fēniksi, pat vairākkārt. Gan jau uz fortūnas plašāku smaidu nākotnē cer vismaz puse no tiem reģionālo partiju barvežiem, kuri šobrīd organizēšanos pamato vienīgi ar pastiprinātām rūpēm par sava novada attīstību, kas jebkurā gadījumā tāpat slavējami. Vai visiem šā pavasara politiskajiem cāļiem izdosies sagaidīt rudeni, pārdzīvot nākamo ziemu un nodemonstrēt muskuļus 2013. gada pašvaldību vēlēšanās, rādīs nākotne. Bet gribētos cerēt, ka perējumā īpaši daudz vanckaru nebūs un kāda tiesa zemākā lidojumā palikušo pārtaps tādās nevalstiskās organizācijās, kuru Latvijā patlaban ļoti pietrūkst. Proti, budžeta veidošanas un stratēģiskas nozīmes projektu izvēli un virzību pārzinošu apvienību, kuras prot iesaistīties kvalificētā, radošā dialogā ar valdību un parlamentu. Gaidīt, ka tas notiks jau rīt uz brokastlaiku, acīmredzot ir naivi. Taču reģionālajās partijās politiskās sākumskolas programmu apguvušie noteikti vairs nebūs haotisks pūlis, kura dalībnieku vienīgais mērķis ir izkliegt savu individuālo un nereti grūti saprotamo vajadzību.
