Reģionālajām slimnīcām prasa atbrīvot gultas Covid-19 rīdziniekiem, kur lai gulda vietējos? 19
Valsts operatīvā medicīniskā komisija no šodienas ir uzdevusi reģionālajām un universitātes slimnīcām turēt no pacientiem brīvas 15% gultu, lai vajadzības gadījumā tur varētu ārstēt jaunus akūtus slimniekus, kā arī veidot tranzīta nodaļas, kur pacienti varētu uzturēties līdz brīdim, kamēr tiek noskaidrots, vai viņi ir vai nav saslimuši ar Covid-19.
“Mēs nedrīkstam pieļaut situāciju, ka Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests (NMPD) ir atvedis pacientu līdz slimnīcai, bet tur atsaka viņa uzņemšanu. Mēs ļaujam slimnīcām pašām izlemt, kā tās var nodrošināt brīvo gultu fondu – vai samazinās plānveida pakalpojumus, vai būs kādi citi risinājumi,” sacīja Veselības ministrijas (VM) valsts sekretāre Daina Mūrmane-Umbraško.
Lai nenoslogotu Rīgas slimnīcas, daudzus pacientus NMP dienests ved uz Pierīgas slimnīcām, kur bija izveidojušies pat sastrēgumi un visus atvestos nevarēja uzņemt. Piemēram, Ogres rajona slimnīca bija spiesta atteikt sava reģiona iedzīvotājiem, jo slimnīca bija pārpildīta ar galvaspilsētas slimniekiem, tāpēc vietējos iedzīvotājus pārvietoja uz Jēkabpils reģionālo slimnīcu.
Ogres rajona slimnīcas valdes priekšsēdētājs Dainis Širovs: “Mēs sastopamies ar ļoti lielu vietējo iedzīvotāju neapmierinātību.
Atgādināšu, ka Rīgas pilsētas pašvaldība savā laikā likvidēja savas lokālās slimnīcas – Rīgas 4. slimnīcu un Rīgas 1. slimnīcu. Bijušajam Rīgas rajonam bija Siguldas slimnīca, kur samazināja medicīnas pakalpojumu apjomu, un to reorganizēja par veselības centru.
Arī Ogres, Jūrmalas un vēl citas pašvaldības varēja iet tādu pašu ceļu – pārprofilēt savas slimnīcas par veselības aprūpes centriem, kā, piemēram, tas notika Aizkrauklē, kur pašvaldība tika piespiesta aizvērt reģionālo neatliekamās medicīniskās palīdzības slimnīcu.
Taču pašvaldības tā nerīkojās, jo rūpējās par saviem iedzīvotājiem, kaut tajā laikā uzturēt slimnīcas nemaz nebija tik rentabli.
Pašvaldības investēja savus līdzekļus, lai būtu novada iedzīvotājiem kur ārstēties. Kas tagad sanāk?
Uz Ogres rajona slimnīcu ved Rīgas iedzīvotājus, jo Rīgā lokālās slimnīcas ir aizvērtas, bet mūsu cilvēkus spiež pārvietot uz Jēkabpils reģionālo slimnīcu. Tāpēc nav jābrīnās, ka cilvēki ir ļoti neapmierināti – lamā uzņemšanas nodaļas ārstus un māsas.”
Arī Tukuma slimnīcā ir pacienti gan no Rīgas, gan vietējā reģiona. Slimnīcas vadītāja Dzintra Rabkeviča sacīja, ka no 74 gultām tikai trīs ir tukšas. NMPD uz slimnīcu lielākoties nogādājot pacientus smagā stāvoklī.
P. Stradiņa klīniskās slimnīcas valdes priekšsēdētājs Rinalds Muciņš pastāstīja, ka slimnīca patlaban esot noslogota par 85–90% un 70% no visiem slimniekiem esot tie, kuriem nepieciešama neatliekamā medicīniskā palīdzība.
“Lai mēs atbrīvotu 15% no gultām, mums ir jādomā par medicīniskās palīdzības apjoma samazināšanu. No šiem 15% daļa ir jārezervē arī kovida slimniekiem. Kaut gan pagaidām slimnīcā ik dienu iestājas 1–2 šādi slimnieki, tomēr mēs gatavojamies pastiprinātai šo slimnieku plūsmai.
Bet, jāņem vērā, ka viņiem vienlaikus var būt arī citas saslimšanas. Jāteic, ka brīvas gultas mums ir visu laiku, bet tās ir izkliedētas pa visu slimnīcu.
Patlaban strādājam pie plāna, lai šos 15% gultu varētu sagrupēt vienuviet jeb tā, lai kovida pacienti neiekļūtu “tīrajā zonā”,” sacīja slimnīcas vadītājs.
Stradiņa slimnīcā nav tik pielāgota infrastruktūra kovida slimnieku ārstēšanai kā Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā (RAKUS). Par to liecina kaut vai fakts, ka, piemēram, uzņemšanas nodaļā ir tikai dažas no citiem pacientiem pilnīgi norobežotas vietas, kur novietot slimnieku, ja radušās aizdomas, ka viņš varētu būt inficēts ar koronavīrusu.
NMPD vadītāja Liene Cipule vakar preses konferencē sacīja, ka trešdien slimnīcās kopumā ārstējās 197 Covid-19 pacienti un katru dienu ātrās palīdzības brigādes dodas 20–30 izsaukumos pie pacientiem, kuriem ir apstiprināta kovida saslimšana vai ir par to aizdomas.
Savukārt RAKUS valdes pārstāvis Aleksejs Višņakovs informēja, ka slimnīcā, kura valstī ir galvenā Covid-19 ārstēšanas vieta, patlaban esot aizņemtas vairāk par 60% no kovida pacientiem paredzētajām gultām. “Bet katru dienu diezgan liels pacientu skaits izveseļojas un izrakstās uz mājām.
Izraksta arī tādus, kuri joprojām ir kovida pozitīvi, bet slimības simptomu vairs nav vai arī tie ir pavisam nelieli. Pacientu ārstēšanas ilgums var būt no vienas līdz pat 65 dienām. Tiem pacientiem, kuriem nepieciešams papildu skābeklis, ārstēšana parasti ilgst divas nedēļas. Šobrīd RAKUS atrodas 136 kovida pacienti, septiņi atrodas intensīvās terapijas nodaļā,” pastāstīja Višņakovs.
