Reformu var nākties pārtaisīt, jo EK nepieļaus tik lielu budžeta deficītu 20
Valdībā konceptuāli apstiprinātās Nodokļu politikas pamatnostādnes 2018.-2021.gadam var nākties pārskatīt un pārveidot, jo nākamnedēļ gaidāms Eiropas Komisijas paziņojums, vai atļaus Latvijai palielināt budžeta deficītu tās īstenošanai.
Visticamāk, ka Eiropas Komisija nepiekritīs tik lielam budžeta deficītam. Ne tāpēc, ka katrs rēķina pēc savas metodikas. Ne tāpēc, ka pieteiktais deficīta lielums 1,8% pārkāptu sarkano līniju, kas Latvijai noteikta 1,7% robežās, bet tāpēc, ka budžeta iztrūkums nav korekti sarēķināts. Faktiski strukturālais deficīts varot sasniegt pat 2,4%.
Tiešs priekšvēstnesis Eiropas Komisijas paziņojumam ir Fiskālās disciplīnas padomes šonedēļ veiktais diezgan asais reformas vērtējums. It kā jau pašsaprotams: budžeta uzraudzības padomes uzdevums ir sargāt budžetu no pārmērīga deficīta, un viss, kas to apdraud, tāpēc ir kaitīgs.
“Šī ir fiskāli dārga reforma ar lielu negatīvo ietekmi,” “LA” saka tās priekšsēdētājs Jānis Platais, taču viņa argumentācija ir daudz izvērstāka un pamatotāka. Tā ļoti sakrīt ar Eiropas Komisijas iepriekš izteiktajiem iebildumiem jeb ieteikumiem Latvijas nodokļu politikai. Vienādi ir secinājumi par nepietiekamu nevienlīdzības mazināšanu – gan mazo algu saņēmēju aizstāvībā, gan lielākas progresivitātes pieprasīšanā vidējo algu saņēmējiem. Arī Platais izsaka skepsi par prognozētajiem ekonomikas attīstības tempiem (Eiropas Komisijas prognozētie arī ir par 0,5% zemāki nekā pašu plānotais). “Sakarā ar to, ka darbaspēks ļoti strauji noveco, cerēt, ka varēsim izspiest vairāk nekā 3% kā ekonomikas potenciālu, ir grūti,” saka Platais. Arī par ēnu apkarošanas efektivitāti viņš ir rezervēts: “Mūsu aprēķini atšķiras no Finanšu ministrijas veiktajiem. Ministrija saskaitīja, ka izdosies iekasēt, pēc mūsu aprēķiniem – pagaidām ne. Vismaz ne pirms 2021. gada.”
Tā kā reformu šādā izpildījumā Fiskālās disciplīnas padome nepieņem, visticamāk, arī Eiropas Komisija to nepieņems. Tad tā būs jāpārstrādā, lai rudenī budžetu tomēr varētu pieņemt.
Eiropas Komisijai nesaskaņojot Latvijas budžeta deficīta palielināšanu, nodokļu reforma būs jāsašaurina, intervijā Latvijas Radio šodien pieļāvis Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis. “Galvenais jautājums būs par to, cik lielu deficītu atļaus veidot un kam to novirzīt. Ja deficītu neļaus palielināt, tad reforma jāsašaurina un jāspriež par to, ko var paveikt bez tā,” teica politiķis.
Izskatās, ka versijas, uz kā rēķina sašaurināt reformu atšķiras jau tagad. Brigmanis uzskata, ka tad būtu jādomā par mazāku minimālās algas celšanu, mazākiem neapliekamajiem minimumiem, savukārt, Jānis Platais un arī Eiropas Komisija atkārtoti uzsvērusi, ka no šīs reformas vidēji lielo algu saņēmējiem, kas ir mājiens par lielākas progresivitātes ieviešanu nodokļos. “Kam vairāk ir jāieliek kopējā kasē? Tiem, kam zemas un vidējas algas, vai tiem, kas nopelna vairāk? Cik progresīva mums būs nodokļu sistēma? No nodokļu reformas vislielākie ieguvēji nebūs mazo algu saņēmēji, bet gan vidēji lielo algu saņēmēji. Progresivitāte palielinās par maz,” viņš saka intervijā “LA”.
Interviju ar Jāni Plato lasiet pirmdienas laikraksta numurā
