Reformu partijas vadību uz laiku pārņēmis interesants trio 0
Veselība nav lieta, ar ko jokot. Tāpēc noteikti nevajadzētu meklēt Valda Zatlera paziņojumā, ka viņš uz laiku atsakās no politiskās darbības, kādas īpašas viltības vai manevrus. “Ārsti man ir uzstādījuši diagnozi, kas jau vistuvākajā laikā paredz operāciju un intensīvu ārstēšanu,” paziņojis Reformu partijas līderis, norādot, ka tagad “uz nenoteiktu laiku” viņam visa enerģija jāvelta savai veselībai.
Vienlaikus šī situācija tikai paātrina diskusijas, pie kurām agri vai vēlu partijai tāpat būtu jānonāk, – par tās nākotni.
Pavasarī Zatlera Reformu partija mainīja nosaukumu, atmetot līdera uzvārdu, bet viņš palika partijas vadītāja amatā. Bet jau tad bija skaidrs, ka tas, kas sākumā bija ZRP galvenais trumpis (Zatlers un viņa Rīkojums nr. 2), turpinājumā tikai atņem partijai spēku. Neba Zatlera Reformu partija pirmā, kas ar to saskārusies. Savulaik tādus lēmumus nācies pieņemt daudziem politiskajiem spēkiem. Un daudziem tas arī kļuvis par klupšanas akmeni, nespējot laikus eleganti atbrīvoties no līdera, kurš kļuvis par politisku gremdi. Tipisks piemērs – Tautas partija un Andris Šķēle, kurš te paziņoja par aiziešanu, te atkal atgriezās, līdz reti kuram vairs bija šaubas, ka vēlētāju acu priekšā tiek spēlēts liels teātris. Neuzkrītošāk no darbošanās “Jaunajā laikā” atgāja tā “tēvs” Einars Repše (tas sakrita ar apvienības “Vienotība” izveidošanos), lai gan tagad arī viņš ir atpakaļ. Tāpat jautājums – cik ilgi popularitātes punktus ar savu neformālo līderi Aivaru Lembergu turpinās pelnīt Zaļo un zemnieku savienība un kurā brīdī ieslēgsies pretējs process. Vai varbūt tas jau ir sācies, ja aplūkojam pēdējo Saeimas vēlēšanu rezultātus…
Tāpēc Reformu partijai V. Zatlera piespiedu pārtraukums ir arī iespēja eksperimentiem. Patiesībā tie jau ir sākušies. Partijas vadību pārņēmis interesants trio – ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, bijusī Valsts prezidenta padomniece juridiskajos jautājumos Sandra Sondore-Kukule un partijas aktīvists no Liepājas Jānis Vilnītis.
Šī kombinācija liek domāt, ka par nākamo partijas vadītāju, visticamāk, tiek gatavots tieši E. Rinkēvičs, jo neviens no pārējiem šādam statusam neatbilst. S. Sondore-Kukule nespēja iegūt Saeimas deputāta mandātu pat laikā, kad daudzi par ZRP balsoja “uz aklo”, un viņas lielo ietekmi partijā no loģikas viedokļa diezgan grūti izskaidrot. Savukārt bijušais Latvijas Pirmās partijas biedrs J. Vilnītis varbūt ir vairāk zināms Liepājas pusē, bet ne valstiskā līmenī. Atliek Rinkēvičs – labs organizators (kā to pierāda viņa agrākā karjera Aizsardzības ministrijā un Valsts prezidenta kancelejā), ievērojamā amatā, kas noder gan iekšējās, gan starptautiskas atpazīstamības veicināšanai. Galu galā tieši par E. Rinkēviču ļoti bieži tiek runāts kā par galveno iniciatoru gan Saeimas atlaišanai, gan jaunas partijas veidošanai, tātad viņa nonākšana Reformu partijas vadībā tikai legalizētu patieso stāvokli. Taču ārlietu ministrs ir ļoti piesardzīgs cilvēks. Jāatceras, ka arī par partijas biedru viņš kļuva ne jau tās dibināšanas kongresā un arī ne pēc Saeimas vēlēšanām, kad tā ieguva 22 deputāta vietas parlamentā. Un pat ne tad, kad viņu deleģēja ārlietu ministra amatam. Nē, Rinkēvičs ilgi gaidīja un skatījās, kas notiks, līdz pieņēma šo lēmumu. Tāpēc negaidīsim no viņa spontānu rīcību atklātā laukumā, pirms nodrošināti rezerves varianti un iespējamie atkāpšanās ceļi. Tikai – vai tāds līderis vajadzīgs arī vēlētājiem? It īpaši tiem, kas gaida jaunus Rīkojumus…
