Reformu dzen uz priekšu laikā, kad nav iespējamas arī pašvaldību protesta akcijas 2
Kad Administratīvi teritoriālās reformas komisija varētu pabeigt Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma sagatavošanu izskatīšanai Saeimā 3. lasījumā, iespējams, ārkārtējās situācijas noteiktie ierobežojumi jau būs mīkstināti vai atcelti.
No kopā iesniegtajiem 366 priekšlikumiem pagājušajā piektdienā vairāk nekā sešas stundas ilgajā sēdē komisija izskatīja tikai 35 priekšlikumus.
Opozīcijas deputāti Viktors Valainis (ZZS) un Regīna Ločmele-Luņova (“Saskaņa”) aicināja atlikt likumprojekta apspriešanu līdz ārkārtējās situācijas beigām, jo par vairākiem būtiskiem jautājumiem ir nepieciešamas diskusijas, kurās pašvaldību pārstāvji nevarot pilnvērtīgi piedalīties.
Viņi šajā laikā ir nodarbināti krīzes pārvarēšanas pasākumos. Komisijas sēdei, kas notika videokonferences formātā, gan bija pieslēgušies gandrīz simts interesentu – tas ir daudz vairāk nekā klātienes sēdēs.
Tiesa, tikai daži pašvaldību pārstāvji tika pie vārda. Komisijas priekšsēdētājs Artūrs Toms Plešs (“AP”) jau sākumā brīdināja, ka pašvaldību pārstāvjiem dos vārdu tad, ja priekšlikums skars konkrēto novadu vai pilsētu, bet visiem vietvaru vadītājiem esot bijusi iespēja izteikties, kad komisija sagatavoja projektu izskatīšanai 2. lasījumā.
Jāatgādina, ka pēc ārkārtējās situācijas izsludināšanas pēdējā Saeimas sēdē, kas vēl notika lielajā zālē, koalīcija ar opozīciju vienojās atsaukt lielu daļu priekšlikumu, vienojoties, ka diskusijas notiks pirms tā pieņemšanas 3. lasījumā.
V. Valainis tagad to atgādināja. Viņš norādīja, ka, strādājot šādā režīmā, nav iespējamas arī pašvaldību protesta akcijas, kas ir būtiska demokrātijas sastāvdaļa.
Nedēļas nogalē “Saskaņa” izplatīja oficiālu aicinājumu valdībai apturēt reformas īstenošanu līdz Saeimas vēlēšanām 2022. gadā, jo nav iespējams prognozēt krīzes radītās sekas, bet pēc iziešanas no tās visi spēki būšot jāveltī seku pārvarēšanai un šādā laikā nevar veikt lielas reformas.
Komisijas priekšsēdētājs A. T. Plešs “Latvijas Avīzei” sacīja: “Tie, kas runā par reformas atcelšanu, patiesībā novadu reformu nemaz nevēlas.
Tas, manuprāt, ir nelietīgi pret reģionu iedzīvotājiem, jo reformas atlikšana nozīmē, ka dzīves līmenis turpinās kristies un reģionālā nevienlīdzība strauji augt.”
Viņaprāt, tieši pēckrīzes periodā būs vajadzīgas stipras pašvaldības, kas spēs mazināt ekonomiskās sekas un sniegt dažāda veida sociālos pakalpojumus.
Reformas turpināšanu atbalsta arī Valmieras mērs Jānis Baiks, kurš darbojas premjera pārstāvētajā “Jaunajā Vienotībā”. Viņš “LA” atgādināja, ka arī iepriekšējā reforma tika īstenota krīzes laikā “un tas tieši ļaus savākties”.
Jelgavas mērs Andris Rāviņš (ZZS) savukārt “LA” teica, ka Latvijas Pašvaldību savienības valde ir tikusies ar premjeru Krišjāni Kariņu (“JV”), kurš esot piekritis, ka par būtiskiem reformas jautājumiem ir nepieciešama nopietna diskusija.
R. Ločmele-Luņova un V. Valainis sēdē minēja vairākus jautājumus, par kuriem neesot skaidrības – piemēram, par to, cik līmeņu pašvaldības būs, kādas katram no tiem būs funkcijas.
Komisija atbalstīja Valsts prezidenta priekšlikumu, kas paredz stiprināt iedzīvotāju kopīgo identitāti un saglabāt kultūrvēsturisko vidi, izstrādājot atsevišķu likumu par pilsētu un pagastu piederību latviešu kultūrvēsturiskajām zemēm – Vidzemei, Latgalei, Kurzemei, Zemgalei, kā arī Sēlijai, kas nav minēta Satversmes 3. pantā.
Valsts prezidenta padomnieks Jānis Pleps sēdē paskaidroja, ka “zemes” ir kultūrvēsturiski plašāks jēdziens un ir minētas Satversmes ievadā. Tajā teikts, ka 1918. gada 18. novembrī proklamētā Latvijas valsts ir izveidota, apvienojot latviešu vēsturiskās zemes.
E. Levits sadarbībā ar ekspertiem jau ir sācis darbu pie šā likuma sagatavošanas. Viņa priekšlikumu atbalstīja visi komisijas deputāti.
