Reformētājus Saeimā gaida grūtākais 0
Krišjāņa Kariņa (“Jaunā Vienotība”) valdību veidojošās piecas partijas ir vienojušās līdz 2021. gada pašvaldību vēlēšanām īstenot administratīvi teritoriālo reformu, samazinot novadu skaitu. Taču partijas nav vienojušās par reformas modeli.
Koalīcijas politiķu viedoklis ne visos gadījumos sakrīt ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) piedāvājumu.
Tas var apgrūtināt ar reformu saistīto likumu pieņemšanu Saeimā, kas ir jāizdara līdz nākamā gada jūnijam, lai reformas nosacījumi, novadu karte un arī grozījumi Pašvaldību vēlēšanu likumā stātos spēkā gadu pirms kārtējām vēlēšanām.
Pirms Saeimas vēlēšanām pašvaldību apvienošanu solīja tikai “Attīstībai/Par” (“AP”), kuras viens no līderiem Juris Pūce vada nozares ministriju – “AP” piedāvāja “samazināt pašvaldību skaitu vismaz trīs reizes”. “Jaunās Vienotības” (“JV”) programmā teikts, ka tā ir par “reģionālo politiku stipriem novadiem”. Jaunā konservatīvā partija (JKP) apņēmās vienīgi valsts un pašvaldību sektorā samazināt strādājošo skaitu par 30%, bet “KPV LV” un Nacionālā apvienība (NA) reformu tieši programmā nepieminēja.
Vairāki koalīcijas politiķi ir atzinuši, ka pēc ministra J. Pūces konsultācijām ar pašvaldībām, kas nupat noslēgušās, un VARAM ziņojuma uzklausīšanas valdībā septembrī sāksies tas grūtākais – partiju viedokļu saskaņošana.
Lielākos strīdus paredz par otrā līmeņa – apriņķu – pašvaldību veidošanu, kas ir “KPV LV” un JKP prioritāte, par lielo pilsētu iespējamo apvienošanu ar novadiem, par vēlēšanu sistēmu, kā arī par vairāku novadu robežām.
Novadu skaits, pēc vairāku valdības partiju deputātu domām, varētu būtu arī lielāks, jo dažos gadījumos VARAM kartē iezīmētās robežas nešķietot loģiskas.
Pavļuts cerīgs par izdošanos
Jaunajiem spēkiem – “AP”, JKP un “KPV LV” – nav ietekmes pašvaldību vadībā, bet Nacionālā apvienība un “Jaunā Vienotība”, kuru kopā ar “Vienotību” veido reģionālās partijas no Kuldīgas, Tukuma, Jēkabpils, Valmieras un Latgales, ir vietējā varā plaši pārstāvētas. “JV” vietējie līderi vada 18 pašvaldības, bet Nacionālās apvienības – deviņas.
Šiem politiskajiem spēkiem reformas apspriešanas gaitā būs jārēķinās ar savu pašvaldību deputātu viedokli. Valdībai ar reformu saistītie likumi jāsaskaņo arī ar Latvijas Pašvaldību savienību, kurā savukārt vislielākā ietekme ir opozīcijā esošajai Zaļo un zemnieku savienībai. Projektus iesniegt Saeimā paredzēts gada beigās.
“AP” frakcijas vadītājs Daniels Pavļuts tomēr cerīgi raugoties uz iespēju reformu īstenot, jo viena no koalīcijas izveidotajām attīstības komitejām jeb darba grupām vērtē ar novadu apvienošanu saistītos jautājumus.
Atskaņas no tās sēdēm liecinot, ka partijām ir kopīga izpratne par reformas nepieciešamību.
Tās, jau parakstot valdības deklarāciju, ir apņēmušās, ka līdz nākamajām vietējām vēlēšanām notiks pašvaldību apvienošana “ekonomiski spēcīgākās vienībās, kas spēj nodrošināt pašvaldību autonomo funkciju izpildi salīdzināmā kvalitātē un pieejamībā”.
Uztraucas par pierobežu
“Latvijas Avīzes” aptaujātie koalīcijas Saeimas deputāti visi atzina, ka reforma ir nepieciešama. Taču pagaidām vēl esot daudz neatbildētu jautājumu – reģionos visbiežāk vaicājot, kāds būšot katra pievienotā novada iedzīvotāju ieguvums no reformas, kā arī par lauku teritoriju pārstāvniecību lielo novadu domēs.
Jānis Dombrava (NA) atgādināja, ka pašvaldību deputāti lemj arī par tādiem jautājumiem kā koku ciršana un ielu apgaismojuma ierīkošana vienā vai otrā vietā. Tas liekot domāt, ka ir nepieciešams vēl kāds starpposms, kurā notiek lēmumu pieņemšana. J. Dombrava uzskata, ka ir jāsaprot, kādas būs jauno novadu funkcijas, vai ir nepieciešamas otrā līmeņa pašvaldības. Kādas funkcijas tādā gadījumā varētu deleģēt tām. Pēc tam, viņaprāt, jāvienojas par vēlēšanu likumu, noskaidrojot, kā veidojas teritoriju pārstāvniecība novadu domēs, vai varētu ieviest mažoritāro vēlēšanu sistēmu. J. Dombrava paredz diskusijas arī par novadu robežām.
Viņam ir bažas par pierobežas teritorijām – ne tikai Latgalē, bet esot jārunā arī par Rūjienu, Lietuvas pierobežu, kur ir vidēja lieluma pašvaldības, kas pēc iekļaušanas lielā novadā kļūs par nomalēm.
Rūjienas pievienošanu Valkas, nevis Valmieras novadam pieminēja arī “JV” frakcijas vadītājs Ainars Latkovskis, kurš ir izaudzis Valmieras rajonā. Politiķis atceras, ka Rūjiena vienmēr bijusi saistīta ar Valmieru.
Taču viņu kā bijušo Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētāju visvairāk uztraucot drošības jautājums Latgales pierobežā.
Ja iedzīvotāju skaita ziņā lielā Daugavpils tāpat kā Rēzekne tiks apvienota ar novadiem, “Saskaņa” varot iegūt politisko ietekmi ļoti lielā teritorijā. Aldis Adamovičs (“JV”) apstiprināja, ka nacionālais sastāvs Daugavpilī var radīt tādu situāciju. Līdz šim atbalsts ir tikai iedzīvotāju skaita ziņā mazāko – Valmieras un Jēkabpils pilsētu (abās ir nedaudz mazāk kā 25 000 iedzīvotāju) – apvienošanai ar lauku teritorijām. Iebildes par Sēlijai piederīgā Ilūkstes novada pievienošanu Daugavpilij izskanēja no vairāku partiju pārstāvjiem.
D. Pavļuts pieļauj, ka diskusija par lielajām pilsētām varētu notikt, jo tur ir politiskie apsvērumi. Taču, ja runājot, piemēram, par Liepāju, kura grib saglabāt lielās pilsētas statusu, bet apkārtējie novadi vēlas veidot atsevišķu pašvaldību, tad viņiem vienalga ekonomiskais centrs būšot Liepājā, nevis Aizputē, kas minēta kā viena no iespējām.
Stiprinās plānošanas reģionus
A. Adamovičs paredz strīdus arī par otrā līmeņa – apriņķa – pašvaldību veidošanu. “JV” aicinās stiprināt tagadējos plānošanas reģionus, kas, piemēram, Latgalē strādājot ļoti labi. J. Dombrava norādīja, ka koalīcijai vēl būs jāvienojas, vai otrā līmeņa pašvaldības nav nepieciešams vēlēt.
D. Pavļuts gan teica: “Skaidrs ir viens, ka tās nebūs vēlētas pašvaldības.” Viņš arī apgalvoja, ka neviena partija neesot piedāvājusi pārdalīt pašvaldību funkcijas un daļu no tām deleģēt plānošanas reģioniem. Taču VARAM gatavos arī ziņojumu par otrā līmeņa pašvaldību nepieciešamību, bet šī diskusija, viņaprāt, nekādā veidā nevarētu kavēt novadu veidošanu.
“KPV LV” frakcijas vadītāja vietnieks Ēriks Pucens gan “LA” sauca vairākas pašvaldību funkcijas, kuras varētu nodot apriņķiem, piemēram, atbildību par ceļu un sabiedriskā transporta tīklu. Reģiona pašvaldību veidošanu par prioritāti minēja kā “KPV LV”, tā JKP pārstāvji, kuriem par novadu skaita samazināšanu bija mazāka interese.
“Mēs vēlamies runāt par otrā līmeņa pašvaldībām, lai nodrošinātu vienmērīgu Eiropas fondu finansējuma sadali pa reģioniem,” sacīja JKP frakcijas vadītāja vietnieks Krišjānis Feldmans. Viņaprāt, tagad “lauvas tiesa” tiekot Rīgai.
“Mums ir svarīga JKP programmas īstenošana, un tā skatāmies arī uz šo reformu. Tāpēc mūs neinteresē mehāniska pašvaldību skaita samazināšana, bet labā ziņa ir tā, ka plānots samazināt deputātu skaitu,” uzsvēra K. Feldmans.
Jāpaskaidro, ka iecerēts mazāks kopējais deputātu skaits, jo pašvaldību skaits vairs nebūs tik liels, bet vienlaikus ir piedāvājums jaunajos novados deputātu skaitu tieši palielināt, lai nodrošinātu plašāku visu teritoriju pārstāvniecību. Lai to noteiktu, jāgroza vēlēšanu likums. Tikai stingra koalīcijas vienošanās par reformas likumu redakciju var pasargāt projektus no “iegulšanas” Saeimā uz vairākiem gadiem, kā tas noticis ar vairākiem citiem likumiem, kas saistīti ar pašvaldībām.
