Pašvaldības reformas pārskatīšanas maiss vaļā: kāds liktenis sagaida Saulkrastus? 5
Laikā, kad valdība otrdien apstiprināja jauno administratīvi teritoriālo iedalījumu ar 39 pašvaldībām, Nacionālās apvienības (NA) Saeimas deputāts Jānis Dombrava tikās ar Sējas novada vadību, lai pārliecinātu par Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotajā kartē neparedzēta Saulkrastu novada izveidošanu. Tās pašas dienas vakarpusē ar aicinājumu paredzēt atsevišķu novadu nāca klajā arī Saulkrastu domes priekšsēdis Normunds Līcis, kurš pārstāv Latvijas Reģionu apvienību (LRA) – NA pārstāvji domē ilgus gadus ir bijuši viņa politiskie konkurenti.
“Tas ir emocionāls sauciens pēdējā brīdī, lai pievērstu sabiedrības uzmanību, ka Vidzemes piekrastē ir vajadzīgs viens reģionālās attīstības centrs,” “Latvijas Avīzei” skaidroja Saulkrastu novada priekšsēdis N. Līcis, kurš Saulkrastus redz kā tādu centru, ja tam pievieno lauku teritorijas. Viņš norādīja uz Saulkrastu attīstības potenciālu – Eiropas nozīmes autoceļu un dzelzceļu, ostu, ap kuru veidojas industriālā teritorija.
J. Dombrava “LA” atzina, ka otrdien patiešām ir apmeklējis vienu šīs puses pašvaldību, bet par piedāvāto Saulkrastu novada modeli Nacionālā apvienība esot runājusi jau pirms desmit gadiem, kad notika iepriekšējā reforma.
Saulkrastus paredzēts iekļaut Ādažu novadā, kurā vēl būs Carnikavas un Sējas novadi. Saulkrastu novada deputāti vēstulē VARAM rosina Saulkrastu novadu apvienot ar Sējas novadu, Salacgrīvas novada Liepupes pagastu, kā arī Skultes un Vidrižu pagastiem no Limbažu pašvaldības. Limbažu novada priekšsēdis Didzis Zemmers (ZZS) “LA” teica: “Kaimiņi tā nerīkojas – ienāk tavā mājā un pasaka, ka šī būs mana teritorija. Satraukums par to ir, bet ceru, ka Saeimā uzvarēs veselais saprāts.” D. Zemmeram jau zvanījuši cilvēki no Skultes un teikuši, ka nekādā gadījumā negribētu iet pie Saulkrastiem. Limbažu novada dome arī pieņēmusi lēmumu, kurā atbalsta piedāvāto reformas modeli.
Vai atbalsti Saulkrastu novada izveidi?
Saulkrastu politiķu reakciju uz piedāvāto reformu dienā, kad Ministru kabinets likumprojektu nodeva Saeimai, var skaidrot ar valdības pieļautajām atkāpēm, paredzot jaunu Ulbrokas novadu, kurā iekļauti Vangaži, kas bija citā novadā, kā arī paplašinot lielo pilsētu loku ar Liepāju, Rēzekni un Daugavpili.
Vismaz divās no tām atradīsies citas pašvaldības – blakus esošā novada attīstības centrs, kas ir atkāpe no noteiktajiem kritērijiem.
Ādažu novada priekšsēdim un Pierīgas pašvaldību apvienības vadītājam Mārim Sprindžukam, kurš, tāpat kā N. Līcis un arī Sējas novada vadītājs Guntis Liepiņš, pārstāv LRA, esot iespaids, ka “maisam gals ir vaļā” – tagad jārēķinās, ka būs mēģinājumi ne tikai atklāti, bet arī slēpti lobēt kādu robežu grozīšanu, kā tas noticis jau 2008. gadā, kad pēdējā naktī visi kritēriji bija aizmirsti.
Taču M. Sprindžuks arī atzina: “Ja Pierīgā vēl ir kāds attīstības centrs, tad tie ir Saulkrasti, kuriem ir potenciāls.” Taču tādā gadījumā ir jāpārskata reformas īstenošanai piedāvātie kritēriji, jo Saulkrastos nav tiem atbilstošas vidusskolas un arī iedzīvotāju skaita. Novadā ir nedaudz vairāk kā 7000 iedzīvotāju, bet vasaras sezonā to skaits var pārsniegt pat 40 000. M. Sprindžuks gan domā, ka kopā ar Ādažiem, kuriem ir lielāka kapacitāte, Saulkrasti varētu veiksmīgāk īstenot savus projektus. Viņaprāt, ja reiz “maisam gals” ir atvērts, tad drīzāk vajadzētu labot pieļautās kļūdas, sākot jau ar Rūjienas un Naukšēnu atdalīšanu no Valkas, kā arī izvērtējot Ikšķiles novada nākotni.
Sējas novada priekšsēdis G. Liepiņš par pāriešanu pie Saulkrastiem pat dzirdēt negribēja, notiekošajā saskatot politisko tirgu un NA centienus nostiprināt varu šajā pašvaldībā.
“Lai viņi nespēlē paslēpes. Nacionālajai apvienībai vajag savu novadu, viņi gribēs atgriezties pie varas un Līci nogāzt,” pieļāva G. Liepiņš. Ne tikai viņš, bet arī iedzīvotāji esot apmierināti ar Sējas pievienošanu Ādažiem, ar kuru kopā ir redzamas attīstības iespējas. Arī Ādažu poligons abām pašvaldībām esot kopīgs. G. Liepiņš apstiprināja, ka J. Dombrava centies viņu pārliecināt pievienoties Saulkrastiem, bet priekšsēdis neesot sadzirdējis argumentus, kas liktu noticēt, ka runa ir par attīstību, nevis politiskām interesēm.
