Reformas pārāk ieilgušas. “LA” apkopojums par mācību iestāžu piedāvājumu 1
Latvijai ir jāturpina reformas gan augstākajā, gan profesionālajā izglītībā, ziņojumā “Izglītība Latvijā” atzinuši Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) eksperti. Tas nozīmē, ka jauniešiem, kas šogad absolvē pamatskolas un vidusskolas, turpinot izglītošanos, nāksies piedzīvot dažādas pārmaiņas izvēlētajās izglītības iestādēs. Eksperti uzsver, ka līdz šim izglītības reformas Latvijā tiek īstenotas pārāk lēni.
Jāceļ prestižs un finansējums
Jāsaka gan, ka vismaz profesionālajā izglītībā Latvija pēdējos desmit gados jau veikusi nozīmīgas reformas, gan apvienojot profesionālās izglītības iestādes, gan daļu no tām slēdzot. Spēcīgākās profesionālās izglītības iestādes kļuvušas par šīs nozares kompetences centriem, un to modernizācijā ieguldīti miljoni Eiropas struktūrfondu līdzekļu. Latvijā sākta arī darba vidē balstītās profesionālās izglītības ieviešana, kas nozīmē, ka daļu laika topošie speciālisti mācās uzņēmumā. Neraugoties uz to, profesionālās izglītības prestižs Latvijā joprojām ir viens no zemākajiem starp Eiropas Savienības valstīm. Visaugstākais profesionālās izglītības prestižs ir Somijā, Austrijā un Vācijā. OECD atzinīgi novērtējusi to, ka profesionālās izglītības piedāvājumā pēdējos gados aizvien lielāka bijusi darba devēju loma, aizvien vairāk vērā ņemts darba tirgus pieprasījums, tomēr eksperti norāda, ka augstāks profesionālās izglītības prestižs ir tieši tajās valstīs, kur sociālie partneri vēl vairāk iesaistīti profesionālās izglītības programmu veidošanā. Eksperti Latvijai iesaka aktīvāk pārveidot profesionālo izglītību tā, lai programmas būtu sagrupētas moduļos un audzēkņi brīvāk varētu izvēlēties, kuras no prasmēm apgūt. Latvija it kā sākusi šo darbu, taču eksperti norāda: tas tiek veikts pārāk lēni. Ieteikts arī stiprināt un attīstīt darba vidē balstīto izglītību, kā arī skaidrāk to regulēt, piemēram, normatīvajos aktos, nosakot, kā regulējamas attiecības starp mācekli un uzņēmumu.
Jāpiebilst, ka arī finansējums uz vienu izglītojamo profesionālajā izglītībā Latvijā ir viens no zemākajiem OECD valstīs: no mums atpaliek tikai Ungārija un Turcija. Turklāt lielākajā daļā OECD valstu audzēkņu izglītošanai profesionālajās skolās tiek piešķirts vairāk naudas nekā skolēnu mācīšanai vispārizglītojošā vidusskolā. Latvijā finansējums abiem izglītības veidiem ir līdzīgs, tomēr “parastās” vidusskolas finansiāli tiek atbalstītas nedaudz dāsnāk. Tās gadā saņem 5241 ASV dolāru (OECD ziņojumā visas summas minētas ASV dolāros) par viena skolēna izglītošanu, kamēr profesionālās vidusskolas – 4599 dolārus. Eksperti iesaka samazināt gan šo, gan izglītības kvalitātes plaisu starp profesionālo un vispārējo izglītību, censties integrēt abus šos izglītošanās veidus, lai jaunieši varētu iegūt labāko no abām. Aprēķināts, ka šobrīd profesionālās izglītības skolu audzēkņi – 39,2 procenti – visvairāk izvēlējušies izglītības programmas, kas saistītas ar inženieriju, ražošanu un būvniecību. Eksperti atzīmējuši, ka tajās mācīties gan ievērojamā pārsvarā izvēlējušies zēni: 67 procenti no visiem profesionālās izglītības iestāžu audzēkņiem, kamēr audzēknes šīs izglītības programmas absolvē tikai deviņos procentos gadījumu.
Turklāt Latvijā profesionālo izglītību lielākoties apgūst tikai jaunieši, kas licis OECD ekspertiem secināt, ka mūsu valstī ir nepietiekami attīstīta mūžizglītība. Tajā iesaistīto skaits Latvijā ir viens no zemākajiem Eiropas Savienībā.
Par daudz akadēmisko
Augstākās izglītības jomā svarīgākais ieteikums ir reformēt augstākās izglītības finansēšanas sistēmu. Dati liecina, ka Latvijas augstskolām viena studenta apmācīšanai atvēlēts viszemākais finansējums starp visām OECD valstīm. Latvija viena studenta apmācībai gadā tērē vairāk par 7000 ASV dolāru, kamēr OECD valstīs vidēji – 15 000 ASV dolāru.
Kā zināms, Latvija sākusi ieviest jauno tā saukto trīs pīlāru augstskolu finansēšanas sistēmu, kas paredz augstskolām piešķirt naudu ne tikai par studentu apmācību, bet arī tā saukto snieguma finansējumu, ko sadala, ņemot vērā augstskolu veikumu iepriekšējā gadā, un finansējumu attīstībai. Pagaidām gan valsts budžetā nav atradusies nauda, ko piešķirt augstskolu attīstībai.
OECD eksperti pievērsuši uzmanību tam, ka Latvijā ir pārāk daudz augstākās izglītības iestāžu: augstskolu un koledžu. Iepriekšējā studiju gadā Latvijā bija 17 valsts augstskolas un tikpat valsts koledžas, kā arī 16 privātās augstskolas un deviņas koledžas. Eksperti pamanījuši: kaut pēdējos gados būtiski krities studentu skaits, augstākās izglītības iestāžu skaits nav ievērojami samazinājies. Tajā pašā laikā Latvijai ieteikts censties augstāko izglītību padarīt pieejamāku plašākiem sabiedrības slāņiem.
Patlaban Latvijā 25 līdz 64 gadus veco cilvēku grupā augstākā izglītība ir nepilniem 30 procentiem, kas ir nedaudz mazāk nekā vidējais OECD valstu rādītājs, bet ļoti atpaliek no Kanādas, kur augstāko izglītību ieguvusi vairāk nekā puse iedzīvotāju. Savukārt Latvija izceļas ar to, ka lielākajai daļai augstāko izglītību ieguvušo ir akadēmiskais, nevis profesionālais grāds. Pēc šī rādītāja Latvija ir otrajā vietā OECD, atpaliekot tikai no Austrālijas. Šis rādītājs gan nebūtu jāuztver kā uzslava, jo darba tirgū pieprasītāki tomēr ir augstskolu absolventi, kas absolvējuši profesionālās studiju programmas.
OECD ziņojumā redzams, ka Latvijā joprojām visvairāk studentu izvēlas studēt sociālās zinības, tieslietas un ekonomiku, kaut arī šīs jomas studentu skaits pēdējos gados krities. Tāpat sarucis to jauniešu skaits, kuri izvēlas studēt pedagoģiju. Savukārt pēdējos gados visvairāk pieaudzis veselības un aprūpes, kā arī inženierzinātņu nozaru studentu skaits. OECD Izglītības un prasmju direktorāta vadītājs Andreass Šleihers ieteicis Latvijai arī vairāk uzmanības pievērst tieši izcilajiem studentiem, cenšoties viņus atbalstīt.
OECD eksperti ieteikuši uzlabot augstskolu pārvaldību un arī tā ir viena no lietām, ko Latvija jau sākusi darīt. Jau pirmdien IZM parakstīja līgumu ar Pasaules banku par sadarbību augstākās izglītības pārvaldības pilnveides un modernizācijas projektā, kas noritēs līdz 2018. gada 30. jūnijam. Pirmajā posmā izvērtēs augstskolu iekšējo pārvaldību un finansēšanu. Eksperti sagatavos secinājumus un rekomendējamos modeļus Latvijas augstākās izglītības institūcijām, lai stiprinātu augstskolu pārvaldību, finanšu autonomiju, stratēģisko specializāciju, kā arī finanšu stabilitāti un sadarbību ar industriju. Savukārt otrajā posmā centīsies atjaunot un uzlabot akadēmisko personālu augstskolās.
Laukos – kvalitatīvāku izglītību
Arī attiecībā uz vispārējo izglītību ziņojums neatklāj ko iepriekš nezinātu, taču ir apkopota informācija, kas sniedz zināmu ieskatu Latvijas izglītības rezultātos. Piemēram, skaidri redzams, ka saskaņā ar tā saukto PISA pētījumu, kurā tiek testētas skolēnu zināšanas lasītprasmē, matemātikā un dabaszinātnēs, Latvijas skolēnu sasniegumi kopš 2006. gada pieauguši lasītprasmē un dabaszinātnēs, bet matemātikā bijuši svārstīgi, taču pēdējā pētījumā rezultāti bijuši labāki nekā iepriekš. A. Šleihers atzinis: ņemot vērā ekonomiskās grūtības, kas Latviju vajājušas pēdējos gadu desmitus, pārsteidzoši ir tas, ka Latvija spējusi uzlabot skolēnu sasniegumu līmeni.
Taču OECD eksperti arī norādījuši, ka ir būtiski panākt, lai visiem skolēniem būtu vienlīdzīgas iespējas iegūt kvalitatīvu izglītību. Eksperti pievērsuši uzmanību, ka pēdējais PISA pētījums parādījis: lauku skolu skolēnu sasniegumi aizvien vairāk atpaliek no galvaspilsētas skolēnu snieguma. Arī OECD ekspertu ieskatā viens no risinājumiem ir mazo skolu reorganizēšana vai slēgšana, lai skolēni pārietu uz skolām, kas var piedāvāt kvalitatīvāku izglītību. Lai veicinātu skolēnu sasniegumu pieaugumu un izlīdzināšanos, Latvija aicināta pievērst lielāku uzmanību arī pirmsskolas izglītībai – gādāt, lai bērnudārzos būtu lielāka iespēja iet arī mazuļiem līdz trīs gadu vecumam. Ekspertu ieskatā: jo agrāk sākta izglītošanās, jo augstāki vēlāk būs bērna mācību sasniegumi. Kaut lielākas rindas uz bērnudārziem ir tieši lielajās pilsētās, eksperti iesaka vairāk gādāt par pirmsskolas izglītības pieejamību tieši lauku rajonos. Viens no ieteikumiem ir arī celt algas pirmsskolas izglītības iestādēs un gādāt par pedagogu tālākizglītošanos. Protams, padoms celt algas izskanējis arī attiecībā uz vispārējo skolu pedagogiem. OECD eksperti salīdzinājuši, cik procentus no IKP uz vienu iedzīvotāju algā saņem skolotājs, un secinājuši – ja raugās šādi, Latvijā ir zemākās skolotāju algas starp visām OECD valstīm. Savukārt pēc skolotāju profesionālisma indeksa, kas rēķināts, ņemot vērā dažādus aspektus, tostarp skolotāju prasmes un zināšanas, Latvija ir augstajā septītajā vietā starp ES valstīm. Eksperti pievērsuši uzmanību arī tam, ka Latvijā ir vieni no vecākajiem skolotājiem OECD – aptuveni trešdaļa pedagogu ir vismaz 50 gadus veci.
Latvija uzslavēta par to, ka tai izdevies pēdējo četru gadu laikā teju par trešdaļu samazināt no skolas priekšlaikus atbirušo jauniešu skaitu. Ekspertu ziņojums balstīts gan uz Latvijas IZM pašas sagatavotu ziņojumu par izglītības sistēmu un rezultātiem Latvijā, gan pašu ekspertu novēroto mūsu valstī.
