Reformas likteni izšķirs Saeima 1
Nav iespējams vienoties par pakalpojumu teritoriālās pieejamības kritērijiem un pašvaldību funkcijām, ja Latvijā iedzīvotāju skaita ziņā ir tik atšķirīgi novadi; to varētu izdarīt, tikai samazinot pašvaldību skaitu, trešdien diskusijā par nākotnes pašvaldībām sacīja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (“AP”).
Lai stiprinātu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) piedāvātā jaunā administratīvi teritoriālā iedalījuma pozīcijas, ministrija diskusijā bija iesaistījusi vairākus ekspertus, uz kuru pētījumu pamata ir veidota jaunā novadu karte ar 36 pašvaldībām.
Pētījumi atklāj, ka lieli novadi ir nepieciešami, jo, samazinoties iedzīvotāju skaitam laukos, palielinās pašvaldību funkciju izmaksas. Tie veicinātu arī investīciju piesaisti un reģionu attīstību, kā arī atvieglotu skolu tīkla reformu.
SIA “Karšu izdevniecība Jāņa sēta” ekonomģeogrāfs Jānis Turlajs apstiprināja, ka 90% gadījumu piedāvātais jaunais administratīvi teritoriālais iedalījums sakrīt ar pētnieku secinājumiem, taču par 10% tas tā nav. Tā bija eksperta atbilde Rūjienas novada domes priekšsēdētājam Guntim Gladkinam (Vidzemes partija), kurš diskusijā norādīja uz šīm pretrunām.
Rūjiena ir iekļauta Valkas novadā, ar kuru Rūjienai neesot nekādas saistības, bet ar Valmieru priekšsēdis varot nosaukt aptuveni 30 kopīgās aktivitātes. J. Turlajs atzina, ka valdībai un Saeimai būšot jāizšķiras, vai politiski šie izņēmumi tiks pieļauti.
Valdība par VARAM piedāvājumu varētu lemt septembrī. Taču arī J. Pūce uzsvēra, ka galīgo lēmumu pieņems Saeima. Jo īpaši svarīga parlamenta loma būs, gatavojot izmaiņas Pašvaldību vēlēšanu likumā, kas ir viens no biežāk pieminētajiem tematiem, par ko ir vietvaru pārstāvju jautājumi.
Mazāko novadu deputāti ir norūpējušies, vai pēc apvienošanas ar lielajiem attīstības centriem tiem vēl būs iespēja gūt pārstāvniecību jaunā novada domē.
Tas izskanēja arī diskusijā, kad kārtējo reizi tika pieminēts Ilūkstes novads, kuru plānots pievienot Daugavpils pilsētai. Pat ja ilūkstieši iegūtu kādu deputāta mandātu novada domē, koalīciju vienalga, visticamāk, varētu izveidot Daugavpils deputātu vairākums, kam nebūtu pienākums rēķināties ar mazākuma viedokli, norādīja Ķekavas novada domnieks Juris Žilko.
Uz šo jautājumu īsti neviens atbildi nesniedza. Valdības partijas ir izveidojušas darba grupu, kuras pārstāvji seko līdzi diskusijām par reformu un regulāri par to apspriežas, paziņoja klātesošais Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputāts Andris Kazinovskis, kurš pārstāv Jauno konservatīvo partiju. Viņš bija cerīgs, ka “Rūjienas jautājums Saeimā tiks atrisināts”.
A. Kazinovskis zināmu solījumu deva arī pašvaldību intereses pārstāvošajām organizācijām – Lielo pilsētu asociācijai un Latvijas Pašvaldību savienībai –, ka bez ievērības netiks atstāts arī to pieaicināto ekspertu veiktais pētījums par nepieciešamību sākt ar reģionālo reformu, vispirms izveidojot otrā līmeņa apriņķu pašvaldības.
Tas daļēji saskanot ar valdībā pārstāvētās JKP un arī “KPV LV” pozīciju, uzsvēra A. Kazinovskis. “Paralēli notiks arī reģionālā līmeņa virzīšana uz Saeimu. Mehāniska novadu apvienošana nekādu efektu nedos,” piebilda A. Kazinovskis, kurš ilgi ir strādājis Balvu pilsētas un novada pašvaldībā.
J. Pūcem nācās atkārtoties, jau kuro reizi norādot, ka VARAM gatavo arī ziņojumu par otrā līmeņa pašvaldību iespējamību, taču tas nekādā veidā nevarot kavēt lielāku novadu veidošanu. “Valdībai kā partneri ir nepieciešamas stipras pašvaldības. Tikai tad valdība varēs risināt reģionālās attīstības jautājumus,” uzsvēra J. Pūce.
