Reformas īstenotāji ar pretiniekiem vienojas 0
Ja valdības partijas cieņpilni izturēsies pret Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) priekšlikumiem, tad ZZS varētu atbalstīt administratīvi teritoriālo reformu, paziņojis Viktors Valainis.
Teikto apstiprināja ZZS frakcijas vadītājs Uldis Augulis, aicinot koalīciju uz abpusēju dialogu, lai nonāktu līdz iedzīvotājiem saprotamai pašvaldību reformai.
Divās dienās, izskatot grozījumus Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā, Saeima līdz priekšlikumiem par novadu un pilsētu robežām vēl netika.
Apspriešana ieilga, jo nemierā ar koalīcijas centieniem bez diskusijām “izdzīt” šo likumu caur Saeimu, opozīcija izmantoja Kārtības rullī paredzētās iespējas, lai bloķētu izskatīšanu.
Debatēs visaktīvākie ir ZZS, kā arī “Saskaņas” deputāti, taču lielākoties balsošanā “Saskaņa” nepiedalās. Inga Goldberga paskaidroja – “Saskaņa” pirmajā lasījumā projektu atbalstīja, cerot saņemt atbildes uz neskaidrajiem jautājumiem. Taču tas neesot noticis.
“Mēs nevaram balsot par nesagatavotiem priekšlikumiem,” paskaidroja deputāte.
Kad koalīcija nolēma samazināt debašu laiku līdz divām minūtēm, kas jau vienreiz bija saīsināts, opozīcija sāka ik pa laikam iesniegt pieprasījumus, aicinot pārbaudīt kvorumu vai izsludināt pārtraukumu, par katru no tiem arī debatējot. Tas bija veids, kā panākt, lai reformas apspriešanai tiek veltīts vairāk laika.
Bijušais premjers Māris Kučinskis (ZZS), kurš pirmo reizi Saeimā ievēlēts 2003. gadā, nekad iepriekš neesot juties “kā cilvēks, ar kuru nerēķinās, jo nekad neviens nebija izturējies pret mums ar tādu necieņu – vai nu tu apsēdies pie galda un atrodi kompromisu, lai būtu rezultāts, vai skrien ar galvu sienā”.
Drīz pēc tam ZZS, “Saskaņa” un vairāki neatkarīgie deputāti, no kuriem aktīvākais bija Aldis Gobzems, ar trīs koalīcijas partijām – “Jauno Vienotību”, “Attīstībai/Par” un “KPV LV” – vienojās par debašu laika atjaunošanu sākotnējā garumā, kas ir trīs minūtes pirmo reizi, un viena minūte, uzstājoties otro reizi.
Koalīcija pretim saņēma opozīcijas solījumu šo laiku izmantot, runājot par priekšlikumiem pēc būtības.
Tas nozīmē, ka šonedēļ likumprojektu otrajā lasījumā Saeima, iespējams, varētu pieņemt.
Tā skatīšanu parlaments atsāks otrdien.
Debates turpināsies
Pirmajās divās likuma apspriešanas dienās Saeima paguva izvērtēt tikai pantus, kas nosaka likumā lietotos terminus, administratīvās teritorijas un teritoriālo iedalījumu vienības. Tās ir republikas pilsētas, kuras nolēma pārdēvēt par lielajām pilsētām, un novadi.
Viktors Valainis (ZZS) un Andris Kazinovskis (JKP) atklāja diskusiju par nepieciešamību likumā paredzēt otro pārvaldes līmeni – apriņķus –, par ko debates turpināsies, jo līdz 70. priekšlikumam (no kopumā 316) deputāti vēl nav tikuši – tas paredz, ka valsts un pašvaldību kopīgu funkciju īstenošanai tiek izveidoti administratīvie reģioni, kuru statusu un darbības nosacījumus regulē atsevišķs likums.
Administratīvi teritoriālās reformas komisijas priekšsēdētājs Artūrs Toms Plešs (“AP”) uzsvēra, ka komisija konceptuāli atbalstīja reģionālā pārvaldes līmeņa veidošanu, tāpat kā tā dēvētā nulles līmeņa nepieciešamību pagastos un mazpilsētās, bet tas ir jāregulē citā likumā. Vairāki deputāti uzsvēra, ka vispirms Saeimai būtu jāvienojas, cik līmeņu pašvaldības būs, kādas funkcijas tās veiks, un tikai tad varētu lemt par novadu robežām.
Kritēriji ir, bet tie nav saistoši
Strīdus izraisīja arī atteikšanās no kritērijiem, pēc kādiem nosaka pašvaldību statusu un robežas.
Komisija lēma tos svītrot, jo politisku lēmumu par novadu un pilsētu karti pieņem Saeima. Likuma anotācijā kritēriji ir, bet nav saistoši.
Iespējams, tas neizraisītu tik lielu rezonansi, ja Saeima nebūtu republikas pilsētas statusu piešķīrusi Rēzeknei, bet – ne Jelgavai, kurā ir divreiz vairāk iedzīvotāju un arī aktīvāka ekonomiskā dzīve. Šo statusu paredzēts saglabāt Rīgai, Jūrmalai, Liepājai, Daugavpilij un Rēzeknei.
Lielā pilsēta vairs nebūs arī Ventspils. Jelgava ir vienīgā republikas pilsēta Zemgalē, jo Jēkabpils, kuru plānots apvienot ar novadiem, šim statusam jau tagad neatbilst nepietiekamā iedzīvotāju skaita dēļ. Abas dienas debatēs notika Jelgavas un Rēzeknes salīdzināšana.
Pēc ZZS deputātu domām, tā ir politiskā izrēķināšanās ar ZZS vadītajām pašvaldībām.
“Attīstībai/Par” frakcijas vadītājs Daniels Pavļuts atbildēja: “Izklausās, ka Valaiņa kungam reforma ir par to, kā saglabāt šos pēdējos lielos cietokšņus, feodālos mūrus – Ventspils pili un Jelgavas pili. Viņa priekšlikums ir par to, kā nostiprināt šo republikas pilsētu pozīcijas un pasargāt tās no sadarbības ar citām teritorijām.”
Taču jāuzsver, ka par pašvaldību robežām – tātad arī par to, vai Jelgava un Ventspils tiks apvienotas ar lauku novadiem, Saeima vēl nav lēmusi.
Neapmierinātība vēl varētu būt par atsevišķu spēcīgu Pierīgas pašvaldību, piemēram, Mārupes un Babītes, apvienošanu, kā arī par iepriekš neparedzētu dažu pagastu nodalīšanu no esošajiem novadiem.
Taču arī ZZS vietējie līderi vada daudzus reģionālās attīstības centrus – piemēram, Dobeles, Talsu, Saldus, Limbažu, Krāslavas novadus – un reformu pēc būtības atbalsta, ja vien tā tiek pamatota un izskaidrota, ieklausoties arī pašvaldību viedoklī, kā norādīja ZZS deputāti.
