Reformas dēļ iecerētas arī izmaiņas pašvaldību vēlēšanu likumā 0
Nākamajās vietējās vēlēšanās 2021. gadā Latvijā pilsoņiem būs jāvēl vairs tikai 35 pašvaldības – ar tādu pārliecību vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (“AP”) trešdien pirmo reizi pašvaldību pārstāvju auditorijā prezentēja jauno administratīvi teritoriālā iedalījuma karti, kurā novadi un pilsētas lielākoties ir apvienoti agrāko rajonu robežās.
Kartē kā reģionālās attīstības centri ir iezīmētas arī septiņas lielās pilsētas, kurām saskaņā ar šo ieceri jābūt kopā ar tām piegulošo novadu lauku teritorijām. Izņēmums ir Rīga un Jūrmala. Atšķirībā no agrākā rajonu dalījuma tagad novada statusu saglabātu arī pašvaldības, kur kā attīstības centrs ir Līvāni, Smiltene un Sigulda, tām pievienojot vairākus nelielos novadus.
Šo prezentāciju gan var uzskatīt kā pieteikumu diskusijai, kuras laikā kartē ir iespējamas korekcijas.
Līdz septembra beigām J. Pūce plāno tikties ar domniekiem un iedzīvotājiem visās pašvaldībās, bet atpakaļceļu viņš vairs neredz.
“Lēmums tiks pieņemts, un šis nepaliks atvērts jautājums,” sacīja ministrs. Klātesošo pašvaldību reakcija uz piedāvājumu liecināja, ka diskusijas nebūs vieglas. Galvenokārt tāpēc, ka vietējiem līderiem nav skaidri kritēriji, pēc kādiem ir iezīmētas jauno pašvaldību robežas, kā arī ieguvumi no reformas.
Novadu karti un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) ziņojumu valdībā plānots skatīt 14. maijā, bet jau 16. maijā sāksies tikšanās pašvaldībās, kas notiks visu vasaru. Septembrī jauno administratīvi teritoriālo iedalījumu paredzēts iesniegt valdībā, bet decembrī – Saeimā, lai parlaments to varētu pieņemt līdz 2020. gada jūnijam.
Iecerēts veikt arī izmaiņas pašvaldību vēlēšanu likumā, samazinot vietējo deputātu skaitu no 1614, kā ir tagad, līdz 686 deputātiem.
Taču lielākajos novados piedāvā vairāk deputātu, lai iespēju robežās nodrošinātu tajā iekļauto teritoriju pārstāvniecību. Pašvaldībās līdz 30 000 iedzīvotāju būs 15 deputāti, pašvaldībās līdz 60 000 iedzīvotāju – 19, līdz 100 000 iedzīvotāju – 23, bet ar vairāk nekā 100 000 iedzīvotāju – 25 deputāti, kas gan attieksies tikai uz Daugavpils un Liepājas pašvaldībām.
Paralēli notiks arī diskusija par reģionālo reformu, apspriežot vairākus iespējamos otrā līmeņa pašvaldību modeļus. Viens no tiem nozīmētu veidot vēlētas reģiona pašvaldības ar nošķirtām funkcijām, bet ir arī iespēja nostiprināt tagadējos plānošanas reģionus, sacīja ministrs. Izmaiņas gaidāmas arī pašvaldību finansēšanas sistēmā.
Nepieļaujamas tādas novadu atšķirības
Pamatojot pašvaldību reformas nepieciešamību, J. Pūce norādīja uz to lielajām atšķirībām. Baltinavas, Alsungas un Mērsraga novados nav pat 2000 iedzīvotāju, toties Ogres novadā ir vairāk nekā 30 000, bet Talsu un Tukuma novados iedzīvotāju skaits ir tikai nedaudz zem minētās robežas. Tas nozīmē, ka visas pašvaldības nevar veikt vienādu funkciju apjomu, kā arī līdzvērtīgi nodrošināt pakalpojumus un visus priekšnoteikumus investīciju piesaistei. Viņš ir pārliecināts, ka spēcīgos novados tiks veicināta arī ekonomiskā attīstība un cilvēku labklājība.
VARAM sagatavotajā administratīvi teritoriālajā iedalījumā, piemēram, Talsu novadā, būs gan līdzšinējie Dundagas, gan Mērsraga novadi, Bauskas novadā – Rundāles, Iecavas un Vecumnieku novadi. Ērgļu un Cesvaines novadi iekļauti Madonas novadā. Tāpat visi apkārtējie novadi ir iezīmēti Liepājas un Jēkabpils pašvaldībās, kas nozīmē, ka lielajām pilsētām tagad būs jādalās ar līdzās esošajām teritorijām, kas jau ir izsaucis vietējo līderu neizpratni. Apes novads savukārt ir apmierināts, ka tas nesadalīts pievienots Smiltenei.
Tajā pašā laikā Naukšēni, Rūjiena un Strenči, kas vairāk orientēti uz Valmieras virzienu, iekļauti Valkas novadā.
Arī Tērvetei neizdevās pāriet pie Jelgavas novada. Ar pievienošanu Ogres pašvaldībai nav apmierināts arī Ikšķiles novads, kura priekšsēdis Indulis Trapiņš (ZZS) sacīja, ka agrākais rajonu iedalījums vairs neatbilst tagadējai situācijai, jo Ikšķile ir orientēta Pierīgas virzienā. Neapmierinātajām pašvaldībām J. Pūce atbildēja: “Mēs tiksimies ar jūsu novada iedzīvotājiem, bet mans pienākums ir nodrošināt, lai projekts atbilstu visu iedzīvotāju interesēm.”
Pierīgā arī apvienojas
Naukšēnu novada vadītājs Jānis Zuments, Ilūkstes novada pārstāve Dace Stalidzāne un vēl vairāki vietējie līderi norādīja, ka viņu pārstāvētajās pašvaldībās esot labāki attīstības rādītāji nekā reģionālajos centros, kuriem tos gatavojas pievienot. Uz jautājumu, cik saistošas ministrijai būs vietējās aptaujās izteiktās iedzīvotāju domas, J. Pūce atbildēja – arī viņa pārstāvētā apvienība “Attīstībai/Par” atbalsta vietējo referendumu likuma pieņemšanu, bet, kamēr šāda likuma nav, ministrija veiks konsultācijas ar iedzīvotājiem.
Taču tai saistošs ir Satversmes tiesas spriedums, kas tika pieņemts pēc tam, kad vairākas pašvaldības apstrīdēja iepriekšējo reformu. Satversmes tiesa ir pateikusi, ka Saeima ir tiesīga noteikt administratīvi teritoriālo iedalījumu.
Apvienošana ir skārusi arī Pierīgu, kurā lielākā daļa novadu jūtas vienlīdz spēcīgi.
Carnikavas novada vadītājai Daigai Mieriņai (ZZS) nav skaidri kritēriji, pēc kādiem Carnikava tāpat kā Garkalne, Sēja un Saulkrasti ir iekļauti Ādažu novadā. Kā Carnikavā, tā Ādažos ir pārpildītas skolas, un visiem bērniem tajās nevar nodrošināt vietu. Pašvaldības vadītājai nav skaidrs, kā, novadus apvienojot, varēs šo problēmu risināt.
J. Pūce varot piekrist, ka Pierīgā ir liels pieprasījums pēc ieguldījumiem izglītības infrastruktūrā, VARAM sākotnēji plāno pieteikt programmu par investīcijām pirmsskolas izglītības iestādēs. Ministrs arī nevarot solīt, ka tuvākajos gados tiks sakārtoti visi ceļi. Taču reformas īstenošanai plānots paredzēt valsts investīciju programmu, kuras finansējumu varēs izlietot tikai konkrētiem mērķiem – tostarp ceļiem.
