Pēc kādiem kritērijiem vērtējat, par ko balsot Saeimas vēlēšanās? 13
Oļģerts Dumbrājs, kodolfiziķis, vadošais pētnieks Latvijas Universitātes Teorētiskās fizikas un datormodelēšanas nodaļā: ”Esmu par stabilitāti – nav labi, ka valdības tik bieži mainās. Esmu apmierināts ar līdzšinējās valdības un tajā esošo partiju darbu, tāpēc gribētu, lai tāda tā būtu arī pēc vēlēšanām. Savu balsi atdošu par vienu no šīm partijām. Valstī, protams, ir daudz dažādu problēmu, kas jārisina, taču man subjektīvi ļoti svarīga ir zinātne. Neapšaubāmi, ka tai atvēlētais finansējums ir krietni par mazu. Valsts jau vairākus gadus nepilda prasību par valsts budžeta sadali, kas paredz pakāpenisku finansējuma pieaugumu zinātniskajai darbībai. Prieks, ka tiek sakārtoti ceļi un infrastruktūra gan valstī, gan pilsētā. Par laimi, man veselība turas, tāpēc nav nācies izmantot medicīnas pakalpojumus un nevaru par tiem sūdzēties, taču zinu, ka arī veselības sistēma jāsakārto.”
Andris Ambainis, Latvijas Universitātes Datorikas fakultātes profesors, nodarbojas ar kvantu skaitļošanu: ”Es savu izvēli izdaru, vadoties pēc partiju programmās paustajām idejām un mērķiem, kā arī pēc partiju vispārējās orientācijas un vērtībām, kas tai ir svarīgas. Saistībā ar zinātnes jomu ļoti būtiska ir valsts finansējuma palielināšana, kas palīdzēs veicināt izcilību nozarei kopumā un tajā strādājošajiem. Protams, ir arī citi aktuāli jautājumi, kam noteikti jāpievēršas, – tā ir valsts aizsardzība, kā arī ekonomikas un veselības aprūpes nozares sakārtošana.”
Maija Dambrova, Dr. pharm., farmakoloģe, Latvijas Organiskās sintēzes institūta Farmaceitiskās farmakoloģijas laboratorijas vadītāja: ”Esmu apolitiska persona, tāpēc nepārzinu, ko politiskajās programmās piedāvā partijas, un šobrīd ir grūti pateikt, pēc kādiem kritērijiem izdarīšu savu izvēli. Zinātne valstij, protams, ir ļoti svarīga, taču vēl svarīgāka ir ekonomika. Tāpēc es ceru uz valdību, ka tā spēs kontekstā saskatīt visus valstij svarīgos un aktuālos jautājumus un spēs tos arī risināt. Kā zinātniecei man ir būtiski, lai mūsu joma būtu sakārtota un lai to atbalstītu. Liela nozīme tajā ir Eiropas finansējuma nepārtrauktībai. Šobrīd izskatās, ka nākamajā gadā šī nepārtrauktība beigsies, kas mūs ļoti satrauc, tāpēc būtu svarīgi pievērsties un risināt arī šos jautājumus.”
Jānis Grabis, Dr. habil. sc. ing., RTU Neorganiskās ķīmijas institūta direktors un zinātniskās padomes priekšsēdētājs: ”Es zinu, par ko balsošu, taču tam nav nekāda sakara, piemēram, ar partiju politiskajām programmām, kuras tāpat viņi nepilda. Manuprāt, šīs programmas neviens cilvēks nemaz nelasa, varbūt es kļūdos. Skolotāju, policistu, zinātnieku un ārstu algas ir nožēlojamas – valdībai būtu jāstrādā, lai uzlabotu šo situāciju un atalgojums būtu līdzvērtīgs citās jomās strādājošajiem. Taču galvenokārt šobrīd ir jārisina jautājumi, kas saistīti ar valsts drošību, jo pašreizējā situācijā tie ir ļoti aktuāli. Viss pārējais ir sīkumi, un par to nevajadzētu tā uztraukties. Kas attiecas uz zinātnes jomu – reforma pēc reformas ir kārtējā muļķība, kas redzama ne tikai zinātnē, bet arī medicīnā, taču skaidrs, ka to mēs mainīt nevarēsim. Politiķiem vajadzētu apsēsties un padomāt, ko reāli dos viņu plānotās reformas, nevis tās realizēt bez jēgas un saprašanas.”
