Pašvaldību reforma – izaicinājums jaunajiem politiķiem 1
Opozīcijas deputāts Valainis jau gatavo 119 priekšlikumus, lai speciāli izveidotajai komisijai būtu jāizvērtē visu pašvaldību teritoriālās izmaiņas.
Ar administratīvi teritoriālo reformu saistītos likumprojektus no Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas pārņems speciāli reformas īstenošanai izveidota jauna pastāvīgā Saeimas komisija. Tajā ir no katras frakcijas pa vienam deputātam, kuri par komisijas priekšsēdētāju ceturtdien ievēlēja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentāro sekretāru Artūru Tomu Plešu (“AP”), bet par sekretāru – Ēriku Pucenu (“KPV LV”).
Jau tagad no reformas pretiniekiem izskanējuši paziņojumi par gatavību vērsties Satversmes tiesā, uz ko komisijas pirmajā sēdē norādīja arī Viktors Valainis (ZZS). Tieši viņš izvirzīja jauno komisijas priekšsēdi šim amatam, kas gan saskanēja ar koalīcijas izvēli, bet radīja aizdomas, ka pašvaldībās ietekmīgā Zaļo un zemnieku savienība sadarbībā ar ārpus parlamenta esošo Latvijas Reģionu apvienību nopietni gatavojas ar pašvaldību reformu saistīto likumprojektu izskatīšanai Saeimā.
Runa ir ne tikai par Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu, kam pievienota jaunā novadu karte ar 39 pašvaldībām tagadējo 119 vietā, bet vēl pārdesmit likumprojektiem.
Komisijā vēl strādās Arvils Ašeradens (“Jaunā Vienotība”), Jānis Dombrava (Nacionālā apvienība), Andris Kazinovskis (JKP) un Regīna Ločmele-Luņova (“Saskaņa”).
Taču reformas likumu sagatavošanā vairs nepiedalīsies ilggadējais Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs Sergejs Dolgopolovs (“Saskaņa”), kuru nesen šajā amatā nomainīja viņa partijas biedre Inga Goldberga, viņai arī ir liela pašvaldības darba pieredze. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija jau bija sākusi iepazīties ar pašvaldību vēstulēm, kas turpina tai pienākt, vairākos gadījumos tā jau bija piekritusi rīkot izbraukuma sēdes pašvaldībās.
V. Valainis “Latvijas Avīzei” apstiprināja, ka plāno iesniegt “jumta” likumā vismaz 119 priekšlikumus par katru tagadējo pašvaldību, kas nozīmē, ka to visu teritoriālās izmaiņas būs jāizvērtē komisijā, visu pārstāvjus arī uzaicinot uz sēdēm.
Tas esot svarīgi, lai izvairītos no Satversmes tiesas riskiem, jo tad, ja kāda no pašvaldībām tajā vērsīsies, tiesa rūpīgi vērtēs komisijas sēžu audioierakstus un protokolus, analizējot, vai ir ievērota procedūra.
Uz vaicāto, kāpēc V. Valainis tādā gadījumā ne tikai piekrita komisijas vadību uzticēt A. T. Plešam, bet pats jauno politiķi ar viena gada parlamentāro pieredzi izvirzīja amatam, viņš atbildēja, ka vēlas, lai koalīcija uzņemas pilnu atbildību par reformas procesu. Valdības partiju vietā gan viņš būtu komisijā deleģējis “pieredzes bagātākos deputātus ar plašām kompetencēm, kādas vienmēr bijušas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vadītājiem”.
Uz jautājumu, vai A. T. Plešu nebiedē jaunie pienākumi, redzot lielo pretestību, viņš “LA” atbildēja: “Tās ir viņu tiesības iesniegt priekšlikumus. Tas ir demokrātisks process. Būs ļoti liels darba apjoms. Tāpēc arī veidoja speciālo komisiju. Strādāsim kopā Latvijas iedzīvotāju labā, lai būtu labākais rezultāts.” A. T. Plešs pirms ievēlēšanas Saeimā bija Bauskas novada deputāts, nodarbojies arī ar uzņēmējdarbību, Rīgas Tehniskajā universitātē ieguvis ceļu un tiltu inženiera specialitāti, šajā jomā papildinājis zināšanas arī Dānijā.
Komisijas sekretārs Ē. Pucens iepriekš bija Kuldīgas novada deputāts, bet domē strādāja opozīcijā. Viņš beidzis Kuldīgas Tehnoloģiju un tūrisma tehnikumu, iegūstot pavāra konditora specialitāti. Ē. Pucens bija arī SIA “Kalna Rinkas” valdes priekšsēdētājs, saimniecība nodarbojas ar lopkopību un augkopību.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (“AP”) iepriekš “LA” skaidroja, ka koalīcija nolēma izmantot Kārtības rullī paredzēto iespēju kāda nopietna uzdevuma veikšanai veidot speciālu komisiju, “lai neapkrāmētu ar šiem likumiem Valsts pārvaldes un pašvaldības komisiju, kurai jau tā ir daudz darba”.
Uz vaicāto, vai tas nebūs mēģinājums “dzīt cauri” reformas likumus, vienkārši pārbalsojot opozīciju, kā uzskata tās pārstāvji, J. Pūce atbildēja: “Ko nozīmē – dzīt cauri? Komisija izskatīs visus priekšlikumus, uzklausīs visus viedokļus un pieņems lēmumu.” Viņaprāt, A. T. Plešs varētu būt labs komisijas vadītājs, jo “viņš ir pieredzējis un māk vadīt cilvēkus”. Pēc V. Valaiņa ierosinājuma jaunā komisija jau lūgusi Juridiskā biroja rakstisku skaidrojumu, cik likumīga un pamatota ir tās izveide.
