Referendumu likums tuvojas finišam 0
Šo ceturtdien sesijas pēdējā sēdē Saeima galīgajā lasījumā lems par likumprojektu, kas paredz būtiski grozīt referendumu un likumu ierosināšanas, kā arī parlamenta atlaišanas kārtību. Likums “Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu” Saeimas Juridiskajā komisijā izsaucis debates vairāku mēnešu garumā.
Galvenais strīda ābols bija jaunā kārtība likumprojektu ierosināšanai, kas paredzēja, ka turpmāk iniciatoriem pašiem par saviem līdzekļiem būs jāsavāc desmitās daļas (aptuveni 150 000) vēlētāju paraksti. Pašreiz iniciatoriem jānodrošina tikai 10 000 parakstu un pārējos par valsts budžeta līdzekļiem vāc Centrālā vēlēšanu komisija (CVK). Pret jauno regulējumu visaktīvāk iebilst opozīcijas pārstāvji – “Saskaņas centrs” uzskata, ka jau pašreizējā kārtība ir pietiekami laba, bet Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) piedāvāja kompromisa variantu par 30 000 parakstiem, kurš gan tika noraidīts. Arī Valsts prezidents Andris Bērziņš nesen intervijā Pirmajam Baltijas kanālam izteicis viedokli, ka desmitā daļa vēlētāju varētu būt pārāk augsts slieksnis likumprojektu ierosināšanai. Viņaprāt, 5%, līdzīgi kā Saeimas vēlēšanās, būtu daudz saprotamāka un reālāka barjera, jo “diez vai ir jēga uzstādīt nepārvaramas barjeras”. Tomēr Rīgas pils pagaidām ieņēmusi nogaidošu pozīciju un nav iejaukusies likumprojekta tapšanā ar saviem priekšlikumiem. Vai tas nozīmē, ka prezidents gatavojas likumprojektu atdot atpakaļ Saeimai pārstrādāšanai? “Jautājums, vai izmantot iespēju nodot likumprojektu otrreizējai caurlūkošanai parlamentā, vēl ir atklāts. Mēs vispirms sagaidīsim, ko Saeima nolems galīgajā lasījumā, un tad vērtēsim likumu kopumā, jo tajā ir daudz strīdīgu nianšu un kompromisu,” teica Valsts prezidenta likumdošanas padomnieks Edgars Pastars.
Nav noslēpums, ka pārskatīt referendumu ierosināšanu valdošā koalīcija saņēmās pēc tam, kad nepilsoņi Vladimirs Lindermans un Jevgeņijs Osipovs sarīkoja divvalodības referendumu. Šī iecere gan neizdevās, bet salīdzinoši vaļīgais regulējums nodrošinājis viņiem sekotājus – nekur nereģistrēta organizācija “Par vienlīdzīgām tiesībām” sākusi vākt parakstus par automātisku pilsonības piešķiršanu nepilsoņiem. Pašlaik par to parakstījušies esot aptuveni 6000 cilvēku.
Jaunā referendumu ierosināšanas kārtība, kas paredz iniciatoriem pašiem savākt desmitās daļas vēlētāju parakstus, gan, visticamāk, stāsies spēkā tikai no 2015. gada, jo esot nepieciešami dažādi sagatavošanās darbi (piemēram, lai varētu parakstīties internetā). Tādēļ uz biedrības “Par vienlīdzīgām tiesībām” uzsākto parakstu vākšanu to attiecināt nevarēs.
Toties “pilsonības nulles varianta” iniciatoriem, ļoti iespējams, nāksies reģistrēties, kā arī atskaitīties par finansējumu. Likuma grozījumi paredz, ka parakstu vākšanai par likumprojektu vai Satversmes grozījumu projektu jāveido iniciatīvas grupa (partija vai biedrība) un jāreģistrējas CVK. Likums arī uzliek dažādus ierobežojumus līdz šim pilnībā neregulētajai aģitācijai pirms referendumiem. Piemēram, referenduma dienā un dienu pirms tā reklamēšanās tiks aizliegta. Tāpat aģitāciju nedrīkstēs veikt parakstu vākšanas vietā, balsošanas telpās un to tuvumā. Pie aģitācijas materiāliem būs jānorāda to apmaksātājs. Slēptā reklāma ir aizliegta. Pret šādiem grozījumiem stingri iebilst “SC” Saeimas frakcija.
Pašreiz parakstu vākšanu un pirmsreferendumu aģitācija vispār netiek regulēta likumos. Šo trūkumu droši izmanto krieviski iznākošie Latvijas laikraksti, savās publikācijās aicinot cilvēkus parakstīties par pilsonības piešķiršanu nepilsoņiem. Piemēram, “Vesti segodņa” vakar rakstā “Latvijas liktenis tavās rokās” brīdinoši ziņoja, ka gadījumā, ja izgāzīsies nepilsoņu referendums, tad “varam uz visiem laikiem aizmirst par krievu valodas statusu, par izglītību dzimtajā valodā un sociālekonomiskajām reformām”. Turpat publicētas arī parakstīšanās vietu adreses un aicinājums līdz Jāņu dienai savākt 10 000 parakstu.
