Referendumu likuma riņķa dancis nebeidzas 0
Saeimas vairākums vakar nu jau trešo reizi galīgajā lasījumā apstiprināja grozījumus tā sauktajā referendumu likumā. Opozīcija nu jau tradicionāli vērsīsies pie prezidenta ar aicinājumu neizsludināt šo likumu, bet gan atdot to caurlūkošanai Saeimā.
Saeima vakar ar 55 balsīm par un 38 balsīm pret pieņēma grozījumus likumā “Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu”. Tie paredz no 2015. gada 1. janvāra referendumu ierosināšanai ieviest vienas kārtas parakstu vākšanu. Proti, referendumu iniciatoriem pašiem būs jāsavāc desmitās daļas vēlētāju (aptuveni 154 000 cilvēku) paraksti. Tobrīd arī tikšot nodrošināta iespēja parakstīties ne tikai pie notāriem un bāriņtiesās, bet arī internetā – bez maksas. Līdz 2015. gada sākumam noteikts pārejas periods, kad iniciatoriem pirmajā kārtā būs jāsavāc 30 000 parakstu, bet pēc tam Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) organizēs otro parakstu vākšanas kārtu, lai savāktu atlikušos parakstus. Līdz šim spēkā bija kārtība, ka referendumu iniciatoriem jāsavāc tikai 10 000 parakstu, bet pārējie – CVK. Valdošās koalīcijas ieskatā šāds slieksnis bija pārāk zems un atsevišķu marginālu grupējumu dēļ valstij bija jātērē resursi parakstu vākšanas organizēšanai.
Debates pirms balsojuma bija karstas, taču vairākums abu pušu argumentu jau iepriekš bija dzirdēti.
Opozīcijas pārstāvji kritizēja jauno kārtību, jo desmitās daļas vēlētāju balsu savākšana ir teju neizpildāms uzdevums, kas ierobežošot demokrātiju. Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) uzskata, ka pārejas laika modelis (30 000 parakstu no organizatoriem, pārējie – no CVK) būtu jāievieš kā pastāvīga kārtība. Savukārt “Saskaņas centrs” (“SC”) vēlas saglabāt pašreizējo praksi (10 000 parakstu no iniciatoriem, pārējie no CVK). Kā debatēs centās pārliecināt vairāki saskaņieši – šāds likumprojekts vairs neesot nepieciešams, jo motīvi, kas noteica tā izveidošanu (divvalodības referendums un pilsonības dalīšanas ierosinājums) esot “izkūpējuši”. “Nav nekādu problēmu. Visi ir apmierināti, process ir beidzies. Likums var strādāt tāds, kāds viņš ir!” apgalvoja Andrejs Elksniņš (“SC”). Saskaņieši arī norādīja, ka parakstīšanās internetā nebūs glābiņš, jo lielai daļai Latvijas iedzīvotāju arī 2015. gadā globālais tīmeklis nebūs pieejams vai arī nebūs prasmes ar to apieties.
“Es piekrītu, ka daļai “Saskaņas centra” vēlētāju tiešām varētu būt problēmas parakstīties internetā, bet pat ne tāpēc, ka viņi neprastu lietot internetu, bet tāpēc, ka neprot valsts valodu, un tad gan var rasties problēmas nejauši parakstīties par kādu citu iniciatīvu,” ironizēja deputāts Einārs Cilinskis (NA), kurš vienlaikus ir arī par elektroniskās parakstīšanas ieviešanu atbildīgās Vides un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) parlamentārais sekretārs.
Gan opozīcijas deputāti, gan atsevišķi eksperti ir apšaubījuši valsts spēju līdz 2015. gadam tīri tehniski ieviest elektronisko parakstīšanos. Cilinskis mierina, ka termiņā iekļauties esot visnotaļ reāli.
VARAM jau tagad esot skaidrs darba plāns un iestrādnes elektroniskās parakstīšanās platformas ieviešanai portālā www.latvija.lv. Viņa vārdus gan liek apšaubīt fakts, ka ne VARAM, ne Valsts reģionālās attīstības aģentūra (VRAA), kas tehniski gatavos elektronisko parakstīšanos, vakar tā arī nespēja atbildēt uz vienkāršu jautājumu – cik aptuveni izmaksās šīs platformas ieviešana.
Sūdzēsies prezidentam
Uzreiz pēc balsojuma, kurā likumprojekts tika apstiprināts, opozīcijas rindās sākās rosība – ZZS un “SC” deputāti vēl sēdes laikā vienojās nākamās nedēļas sakumā sūtīt Valsts prezidentam Andrim Bērziņam 34 deputātu lūgumu neizsludināt Saeimas atbalstītos grozījumus referendumu likumā, bet atdot tos parlamentam pārstrādāšanai. “Šis ir tautai nedraudzīgs un tiešo demokrātiju ierobežojošs likumprojekts. Ar tādu Saeima nesamērīgi ierobežos pilsoņu tiesības labot parlamentāriešu pieļautās kļūdas. Tas ir neizstrādāts un balstās uz utopiskiem mītiem, ka pēc pāris gadiem visiem iedzīvotājiem būs pieejams internets. Turklāt šāda kartība jūtami palielinās naudas nozīmi politikā.
Acīm redzami, ka nodrošināt pat 30 tūkstošu parakstu savākšanu spēs tikai organizācijas, kuras atbalsta ļoti turīgi cilvēki. tādējādi diktēt spēles noteikumus varēs šaura politiskās un ekonomiskās elites grupa mūsu valstī,” motivāciju vērsties pie prezidenta paskaidroja “SC” frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Valērijs Agešins.
Valsts prezidenta preses sekretāre Līga Krapāne informēja, ka pārejas periodam piedāvāto kārtību, kad iniciatori vāktu 30 000 parakstus, prezidents uzskata par kompromisa variantu. Taču jautājums par visu 154 000 parakstu pārkraušanu uz iniciatoru pleciem kā arī par pārejas perioda termiņu vēl tikšot vērtēts.
