Referendums būs! Satversmes tiesai neesot argumentu, lai to atceltu 0
Satversmes tiesa (ST) pagājušo nedēļu noslēdza ar juridisku “pirueti” – ierosinot lietu par referenduma atbilstību valsts pamatlikumam, vienlaikus ļaujot šim referendumam notikt Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajā datumā – 18. februārī.
Tiesas lēmumu pamatoja tās priekšsēdētājs Gunārs Kūtris: “Satversmes tiesa rūpīgi iepazinās ar argumentiem pieteikumā un nonāca pie diviem secinājumiem. ST var piemērot pagaidu līdzekli – apturēt referenduma norisi –, ja tas var novest pie tiesas sprieduma neizpildīšanas. Tiesa izvērtēja un secināja, ka jebkuros apstākļos tiesas spriedums ir izpildāms un pieteikuma iesniedzēju argumenti nav pietiekami, lai mēs konstatētu, ka tas būtu bezjēdzīgs tiesas process. Otrs, būtiskākais juridiskais arguments – šobrīd saskaņā ar Centrālās vēlēšanu komisijas rīkojumu ir uzsākts tautas nobalsošanas process. Tas ir likumdošanas process – tauta kā likumdevējs dosies balsot par konkrēto likuma projektu. Tiesai vajadzētu ļoti būtiskus argumentus, lai ar savu lēmumu apturētu likumdošanas procesu. ST šādus argumentus nesaskatīja.”
Uz tiesas lēmumu ļoti ātri reaģēja gan valsts amatpersonas, gan partijas.
Piemēram, Valsts prezidents Andris Bērziņš ST lēmumu novērtējis pozitīvi: “Tiesas lēmums apliecina Valsts prezidenta rīcības tiesiskumu un noņem jebkādas spekulācijas par to turpmāk.
Vienlaikus, neapturot referendumu, jautājums par otru valsts valodu Latvijā tiks atrisināts tiesiski korektā ceļā, nedodot politiskajiem provokatoriem jaunus argumentus sabiedrības šķelšanai un kūdīšanai. Šis tiesas lēmums iezīmē vēsturiski nozīmīgu notikumu Latvijas konstitucionālajās tiesībās, jo jautājums par valsts nacionālo pamatu negrozāmību ir iekļauts Satversmes tiesas tiesvedībā.”
Nacionālā apvienība, kas bija galvenā iniciatore ST iesniegumam, izteikusi nožēlu, ka tiesa nav saskatījusi pietiekamus argumentus antikonstitucionālā referenduma norises apturēšanai un “pilsoņiem būs jāaizstāv sava valsts vēlēšanu iecirkņos”. Tomēr NA respektē šo ST lēmumu un aicina visus pilsoņus 18. februārī aktīvi piedalīties referendumā un balsot “pret”.
Toties priecīgs par ST lēmumu ir Zatlera Reformu partijas līderis Valdis Zatlers. “Latvijā vara pieder tās tautai, un mums jāuzticas savu pilsoņu gribai un izvēlei. (..) Referenduma atlikšana vai atsaukšana nozīmētu neuzticēšanos savas valsts pilsoņiem, viņu saprātam un lojalitātei pret valsti. Demokrātiskā valstī tas nav pieļaujams. Paredzams, ka pēc referenduma, kas sniegs skaidru atbildi, emocijas būs norimušas, un tajā brīdī atbildīgajām ministrijām būs pienākums ar pilnu atdevi īstenot pasākumus sabiedrības saliedēšanai,” teikts Zatlera paziņojumā.
Parakstu vākšanas organizators Vladimirs Lindermans iepriekš bija draudējis – ja Satversmes tiesa atcels referendumu, viņš rīkošot protestus: “Ja Satversmes tiesa piekāpsies Nacionālās apvienības un “Vienotības” deputātu priekšā, mums jāiziet uz ielas. (..) … aktīvistiem ārpus Rīgas jābūt gataviem nogādāt lielu daudzumu cilvēku uz galvaspilsētu.”
Viedoklis Parādīsim savu noteikto pozīciju! PASAULES BRĪVO LATVIEŠU APVIENĪBAS AICINĀJUMS Ārzemju latviešu centrālās organizācijas uzskata, ka gaidāmais 18. februāra referendums par krievu valodu kā otru valsts valodu Latvijā ir apzināts solis, lai izsistu galveno stūrakmeni, uz kura Latvijas valsts tika dibināta. Latviešu tauta pārdzīvoja 700 gadu ilgo vāciešu un vācu valodas virskundzību, bet pusgadsimtu ilgā padomju varas okupācija ir laidusi dziļākas saknes. Starp referenduma pieprasītājiem ir vienkārši cilvēki, kas meklē ērtāku dzīvi. Tomēr starp tiem ir Latvijas valstij nelojālu cilvēku loks, no kuriem ne viens vien ir atbalstījis Krievijas varas atjaunošanu bijušās impērijas robežās. Šis referendums nav nekas cits kā bīstams solis uz tādu mērķi. Diemžēl Latvijas demokrātiskajai valdībai un atbildīgajām institūcijām nācās pieļaut to, ka šī tautas nobalsošana bija jāizsludina. Uzskatām, ka šo procesu mūsu valsts vadītājiem vajadzēja laikus nobremzēt, kategoriski un uz konstitucionāliem pamatiem, nepieļaujot mēģinājumu grozīt Latvijas Republikas Satversmi. Un, ja nu reiz ir tik tālu nonācis, ka viena daļa Latvijas pilsoņu vēlas balsot par Latvijas valsts pamatu graušanu, tad latviešiem ir maksimāli jāpiedalās, balsojot pret Satversmes grozījumiem, lai pierādītu šķeltniekiem, ka latvieši vēlas dzīvot neatkarīgā, latviskā Latvijā.
Savukārt referenduma boikots pavērtu iespēju Latvijas neatkarības nīdējiem manipulēt ar tā rezultātiem. Tikai šeit, pie Baltijas jūras, ir vienīgā vieta, kur mūsu ir pietiekami daudz, lai pastāvētu mūsu valsts un tās valoda. Mums jāparāda, ka esam vairākums un noteicēji savā zemē!
Uzskatām, ka 18. februāra balsojums būs pārbaudījums mūsu, latviešu, vienotībai un spēkam iepretim Krievijas lielvalsts celtniekiem. Tāpēc aicinām latviešu tautu visā pasaulē 18. februārī būt atbildīgiem par tautas un valodas nākotni un nobalsot “pret” krievu valodu kā otru valsts valodu Latvijā!
Jānis Kukainis, PBLA priekšsēdis, Juris Mežinskis, Amerikas latviešu apvienības priekšsēdis Daina Gūtmane, Dienvidamerikas un Karību latviešu apvienības priekšsēde Lauma Vlasova, Krievijas latviešu kongresa priekšsēde Pēteris Strazds, Latviešu apvienības Austrālijā un Jaunzēlande priekšsēdis Andris Ķesteris, Latviešu nacionālās apvienības Kanādā priekšsēdi |
