Foto – LETA

18.februārī gaidāmajā referendumā par valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai plāno piedalīties 62,7% Latvijas pilsoņu, un nepilni 28% no viņiem domā balsot par, savukārt 62,4% balsos pret, liecina “Latvijas faktu” janvārī veiktā aptauja.

Lasītākie

“Baidens nolēmis skaisti aiziet no dzīves, paņemot sev līdzi ievērojamu daļu cilvēces.” Medvedevs biedē ar Trešo pasaules karu

TV24

“Laikam par to nevaru stāstīt, bet…” Rajevs atklāj iepriekš nedzirdētu informāciju par Rinkēviča un Trampa telefonsarunu

Kokteilis

Personības TESTS. Kādu iespaidu tu par sevi radi? Šis attēls palīdzēs tev to noskaidrot

Lasīt citas ziņas

“Latvijas faktu” direktors Aigars Freimanis aģentūru BNS informēja, ka, pēc aptaujas datiem, referendumā nolēmuši nepiedalīties 12,8% pilsoņu, savukārt daļa iedzīvotāju vēl svārstās – 13% domā, ka drīzāk piedalīsies, 4,5% – ka drīzāk nepiedalīsies, bet 7% vispār nezina, kā rīkosies.

Referendumā gatavojas piedalīties 76% latviešu un 74,9% cittautiešu. Abās grupās ir līdzīgs skaits referenduma pretinieku – uz balsošanas iecirkņiem drīzāk vai noteikti nedosies 17,2% aptaujāto latviešu un 17,7% cittautiešu.

Tālu ceļu veikuši! Ziemeļkorejas karavīri jau ir Mariupolē un Harkivas apgabalā

VIDEO. Par slepkavību aizdomās turētais mēģina aizbēgt no nopratināšanas telpas, sienā izdauzot caurumu

Sprūds: Uzbrukumā ANO miera uzturēšanas spēku bāzei Libānā Latvijas karavīri nav cietuši

Pret valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai domā balsot 87,1% aptaujāto latviešu un 10,2% cittautiešu, bet par – 73,2% cittautiešu un arī 6,3% latviešu. Par to, kā balsot, vēl nav izlēmuši 9,9% pilsoņu – 6,7% latviešu un 16,6% cittautiešu.

Krievu valodu kā otro valsts valodu visvairāk atbalsta “Saskaņas centra” vēlētāji – viņu vidū par balsos 77,3%, bet pret – 12,3%. Par gatavi balsot arī 19,9% aptaujāto Zatlera Reformu partijas vēlētāju, 8,8% “Vienotības” vēlētāju un 2,1% Zaļo un zemnieku savienības vēlētāju.

Reģionālā izteiksmē vismazākais atbalsts divvalodībai ir Vidzemē – tur pret krievu valodu kā otru valsts valodu ir 81,7% aptaujāto, bet par – 14,8%. Kurzemē pret ir 75,1%, par – 17,9%, Zemgalē pret – 72,4% un par – 18,3%, Rīgā pret – 49,6% un par – 37,6%.

Savukārt vairāk atbalstītāju nekā pretinieku krievu valodai kā otrai valsts valodai ir Latgalē – tur par būtu gatavi balsot 44,6% iedzīvotāju, savukārt pret – 38,6%, bet 16,8% vēl nav izlēmuši.

Lielākais krievu valodas pretinieku īpatsvars ir vecuma grupā no 65 līdz 74 gadiem, kur pret krievu valodu kā otru valsts valodu iebilst 73,3%, bet par ir tikai 15,9%. Savukārt visvairāk atbalstītāju divvalodībai ir jauniešu vidū no 18 līdz 24 gadiem – šajā grupā par referendumā gatavojas balsot 31,7% iedzīvotāju, bet pret – 61,5%.