Egils Līcītis: Katra valdība ir tāda, kādu esam ievēlējuši 3
Nevienam jau nav diez cik patīkami tikt atzīmētam deputāta Gobzema kunga melnajā katalogā kā “Kariņa izsūtāmajam zēnam”, “”Vienotības” rokaspuisim” vai “valdības klēpja šunelim”, bet arī šo rindu autors atzīstas, ka nav pievienojies daudzgalvainajām tautas masām, kas parakstās par 13. Saeimas atlaišanu. Un šādu nevērību bijušais advokāts, tagad tikpat kā ģenerālais prokurors Aldis Gobzems bargi nosoda, piemērodams katram pārkāpējam kādu no augšminētiem pantiem.
Pret šādiem cilvēkiem veras deputāta ciklopiskā acs un pavēršas līkais rādītājpirksta nags – tu esi vienotībniekiem pakalpiņš!
Bet nezinu – laikam nepiederu tiem, kuri visu redz pārāk tumšās krāsās, vai jaunā atmoda manī vēl miegojas – neiešu, neparakstīšos.
Protams, valdošai koalīcijai sukas pelnītas. Neba ar diplomiem un medaļām jāapbalvo mediķu apkrāpēji, un vēlētājs jūtas saīdzis, ja partijas sev septiņkāršo finansējumu no budžeta bez ieklausīšanās, saskaņošanas un konsultācijām ar nodokļu maksātājiem, politiķu darba devējiem. Pašvaldībās lauciniekiem sāp, ka ATR reformas īstenošanā nav pietiekamā mērā noticis dialogs, bijis maz sapratnes un pretimnākšanas vietējības ierosmēm.
Tāpēc loģiski, ka vēlētāji saslējušies pretī tādai valdīšanai, un melošana, līdz ar iegrābšanos valsts kabatā līdz elkoņiem var koalīcijas partneriem dārgi izmaksāt.
Par atlaišanu jau vienā nedēļā parakstījušies pāri par 35 000 dvēselēm Saeimas pie velna triecēju, bet – par maz. Vajagot vairāk nekā 150 tūkstošus parakstu, lai notiktu tautas nobalsošana. Salīdzinājumam minēšu, ka Čehijā vienā brīvdienā protestam uz ielām izgāja 300 000 premjera Babiša gāzēji, un diemžēl jāsecina, ka Latvijā ceļš uz likumdevēja orgāna atlaišanu ir garš, iešana būs grūta, cēlais un cildenais mērķis tā arī paliks neaizsniegts.
No vienas puses skatot, valdību nav par ko paijāt, cilvēkiem patīk atlaist Saeimu, vēlētāji ar lielu prieku gatavi dot apspiedējiem kaklakungiem tādu štoperi, ka tie apveļas. Šoreiz ceļveži taisnajā prasībā ir Centra partijas līderis Normunds Grostiņš un vecais cīnītājs Artūrs Malta, kuri varbūt nav politiskas zvaigznes, bet dod mums sirdīs spēku un rauj augšup mūsu pakaļas no dīvāniem iet un parakstīt spriedumu 13. Saeimai.
Mazliet gan mulsina apstāklis, ka šie ievērojamie gara darbinieki un dievišķās dzirksts nesēji, piedaloties vēlēšanās katru reizi, nekad atbalstam nesavāc vairāk kā 0,5% balsu.
Tomēr tik sīkstu, neatlaidīgu vīru eksistence pārliecina, ka esošā valdība kādudien kļūs par vēsturi, vietā nāks kristīgi cilvēki, lietpratīgāki profesionāļi un talantīgāki politiķi, kas apveltīti ar vērīgu prātu un saimniecisku skatu. Tādi varasvīri pratīs bagātīgi apdāvināt trūkumcietējus, kādi vien nāktu lūgt palīdzību valdībai, tādi būvēs zem kājām satrunējušo pamatu vietā jaunu fundamentu. Tad Latvijas balsstiesīgie pārtrauks iesakņoto paražu pamosties otrajā rītā pēc vēlēšanām un jau sākt sūdzēties par cilvēku muļķīgu izvēli pie balsošanas urnām.
No citas puses paraugoties, daudziem vēlētājiem sirds vai lūst aiz rūgtuma, un jūtīgākiem sieviešiem nāk virsū raudas, vai šai valdībai vajadzētu tik agri mirt. Vai nebūs vēlāk žēl dārgo aizgājēju Krišjānīša, Jāņa no Balviem, dzintara latviešu.
Vai tiešām pienākusi X stunda un iestājusies parlamentārā krīze, kad arī opozīcijas deputātiskās augstdzimtības ir nogurdinājusi apgrūtinošā, gadu ilgusī sēdēšana Saeimā?
It īpaši pēc tam, kad dzirksteļojošās debatēs par budžeta pieņemšanu pazīstamais klusētājs Slava Dombrovskis, mazrunīgais Aldis Gobzems, no kura domas arvien jāizvelk ar korķu viļķi, vai citkārt kā zivs mēmais Didzis Šmits ir spridzinājuši ar dzēlīgiem jokiem, āķīgiem teicieniem, asprātīgām atziņām, gudrām pamācībām un izmetuši pa sulīgam lāstam, ka ministriem vai galva griezās riņķī!
Tiesa gan, neesam tik neaptēsti vēlētāji, lai nesaprastu, no kurienes ceļas augšminēto “neatkarīgo” deputātu-aģitatoru izpušķotā daiļrunība, un ceram, ka viltīgās lapsas drīz karāsies kažokādu veikalā.
Brāļi un māsas, tā ir, ka katra valdība ir tāda, kādu esam ievēlējuši, un parasti vēl sliktāka.
Bet maz Latvijā ļaužu, kas vēlētos pārmaiņas uz labāku dzīvi un uzraudzību Gobzema kunga, vēl mazāk Grostiņa vadībā. Pašreizējā koalīcija dabū smagu mācību par augstprātīgu attieksmi pret pilsoniskām vajadzībām, domājams, tas atstarosies tālākās, saprātīgākās darbībās.
