Referenduma «atskaņas» Eiropas Parlamentā 0
“Kādēļ latviešu valodai jāpaliek vienīgajai oficiālajai valodai Latvijā?” konferenci ar šādu nosaukumu Eiropas Parlamentā (EP) vakar organizēja deputāte Inese Vaidere (“Vienotība”).
Lai deputātiem EP stāstītu savu redzējumu par gaidāmo referendumu un situāciju Latvijā, uz Strasbūru bija atbraukuši eksperti no Rīgas – Saeimas Izglītības un kultūras komisijas vadītāja Ina Druviete, demogrāfs Ilmārs Mežs, politologs Edvīns Šnore un vadošā etiķetes un protokola speciāliste Jeļena Jekateriņičeva kā krieviski runājošās sabiedrības daļas pārstāve.
Nepilnu simt cilvēku apmeklētajā konferencē, kura norisinājās vienā no EP apspriežu zālēm, piedalījās arī vairāki desmiti citvalstu deputātu no Vācijas, Francijas, Polijas, Baltijas un citām valstīm. Runās skanēja atbalsts latviešu valodai kā vienīgai oficiālajai valodai Latvijā. To pauda arī lielākās politiskās grupas Eiropas Tautas partijas vadītājs no Francijas Žozefs Dauls, sakot, ka pilsoņiem, kuri dzīvo vienā nacionālajā sabiedrībā, ir pienākums prast savas zemes valodu. “Latvija ir vienīgā vieta pasaulē, kur latviešu valoda un kultūra var izdzīvot un attīstīties. Latvijas valoda ir latviešu,” sacīja Ž. Dauls.
Bijušais EP prezidents Jerži Buzeks uzsvēra, ka Latvija izpilda visas Eiropas Savienības normas un likumus, kas attiecas uz minoritāšu tiesību ievērošanu, un viņš neredz jēgu sestdien gaidāmajam referendumam.
Debatēm konferencē līdzi sekoja arī visi Latvijas deputāti, izņemot Alfrēdu Rubiku un Aleksandru Mirski, kuru aizstāja palīdze. Uzmanīgi klausījās arī deputāte Tatjana Ždanoka (“PCTVL”), kurai konferences laikā nācās dzirdēt asus vārdus no Jeļenas Jekateriņičevas, kura uzrunā apsūdzēja Ždanoku, sakot: “Es jūs, Tatjana Arkadjevna, apsūdzu par to, ka ar savu darbību apkaunojat manu lielo krievu tautu. Mēs, etniskie krievi, esam godīgi un kārtīgi ļaudis. Mēs dzīvojam visā pasaulē, bet nekur, izņemot Latviju, krievu diaspora nenes apvainojumus savas valsts etniskajam vairākumam, kā jūs un jūsu idejiskie līdzbiedri to sistemātiski provocējat Latvijā.”
T. Ždanoka, kurai diskusijas laikā netika dots vārds, pēc konferences žurnālistiem stāstīja, ka Latvijā dzīvo jau trešajā paaudzē un tādēļ viņa nav uzskatāma par imigranti. T. Ždanoka šajās dienās uz Eiroparlamentu aicinājusi vienu no krievu valodas referenduma iniciatoriem Vladimiru Lindermanu, ar kuru kopā vakarpusē noturēja kopīgu preses konferenci. Viņa turpināšot pārliecināt EP politiķus, ka krievu valodai ir jākļūst par Eiropas Savienības oficiālo valodu, jo tas, viņasprāt, būtu “tikai godīgi”.
Jau šodien T. Ždanokas vadībā, piedaloties V. Lindermanam, valodu un gaidāmais referenduma jautājums tiks pārrunāts tā sauktajā EP intergrupā, kurā deputāti pievēršas mazākumtautību un minoritāšu tiesībām.
