Reemigrācijas plāns – ķeksītim 12
Ja reiz valdība tādu plānu pieņēmusi, tad tas jāpilda, tomēr ne deputāti, ne atbildīgie ierēdņi nelolo īpašas cerības par reemigrācijas plāna iespējām atgriezt aizbraukušos tautiešus. Tāds iespaids radās pēc Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas sēdes, kurā tika vērtēts plāna ietvaros paveiktais.
Reemigrācijas pasākumu atbalsta plānu valdība pieņēma 2013. gada vasarā. To izstrādāja un virzīja Ekonomikas ministrija (EM) gluži praktisku motīvu vadīta – ja migrācijas tendences būtiski nemainīsies, Latvija jau tuvākajā laikā var saskarties ar būtisku darbaroku trūkumu.
Pēc EM statistikas, laika posmā no 2000. līdz 2014. gadam iedzīvotāju skaits Latvijā sarucis par 16% un divas trešdaļas no tā – tieši uz emigrācijas rēķina. Kopumā šajā laikā valsti pametuši 238 000 cilvēku. Pēdējos piecus gadus gan aizbraucēju skaits stabili samazinās, bet joprojām krietni pārsniedz iebraucēju apjomu. Pēc EM prognozēm, nopietns reemigrācijas vilnis varētu sākties tikai tad, kad vidējā alga Latvijā būs vismaz uzņemošās valsts minimālās algas apmērā. Pašreiz šajā ziņā aina nav īpaši cerīga – pērn Īrijā minimālā alga bija 1462 eiro mēnesī, bet Latvijā vidējā alga – 767 eiro.
EM prognozē, ka imigrācijas un emigrācijas apmēri varētu izlīdzināties ap 2020. gadu un nākamajā desmitgadē migrācijas dēļ Latvijas iedzīvotāju skaits pieaugšot par 60 000. EM secinājusi, ka galvenie faktori, kas motivētu cilvēkus atgriezties Latvijā, esot saimnieciska rakstura – iespēja atrast darbu un saņemt pienācīgu atalgojumu. Tāpat nozīme ir sociālajai aizsardzībai un iespējai izglītot bērnus.
Kā savā uzrunā deputātiem paskaidroja EM pārstāvis Oļegs Baranovs, Reemigrācijas plāna mērķis nav aicināt visus aizbraucējus nekavējoties atgriezties vai piedāvāt risinājumu visām gadiem ielaistajām problēmām, bet gan palīdzēt Latvijā atgriezties tiem emigrantiem, kas paši vēlas to darīt. (Ar šo frāzi gluži kā vairogu viņš veiksmīgi atkāvās no gandrīz visiem deputātu jautājumiem un pārmetumiem.)
Līdz šim emigrācijas plāna ietvaros “apgūti” 1,2 miljoni eiro, nākamgad plānoti vēl 1,5 miljoni. Kas par šo naudu izdarīts? Interneta vietne “www.latvija.lv” papildināta ar sadaļu “Atgriešanās Latvijā”, kur atrodama repatriantiem būtiska informācija par formalitātēm, kas saistītas ar atgriešanos dzimtenē. Uzlabota Nodarbinātības valsts aģentūras mājaslapa, papildinot vakanču sadaļu. Augsti kvalificētu jauniešu atgriešanās veicināšanai viņiem tiek piedāvāta studiju kredītu dzēšana, darba vietas valsts pārvaldē. Savukārt tiem, kuri svešumā piemirsuši dzimto valodu, tiek piedāvāti bezmaksas latviešu valodas apgūšanas un pilnveidošanas kursi. Sagatavoti arī mācību materiāli. Plānots, ka nākotnē Nacionālais integrācijas centrs (NIC), kurš šobrīd strādā ar cittautiešu iekļaušanu, kalpos kā “Vienas pieturas aģentūra”, sniedzot vienuviet visas nepieciešamās konsultācijas repatriantiem.
Gadījums ar NIC uzskatāmi parāda, ka valsts pārvaldē labā roka īsti nezina, ko dara kreisā. Ekonomikas ministrija ieplānojusi papildu funkcijas centram, kas nemaz nav valsts iestāde, bet gan Sabiedrības integrācijas fonda projekts un šā gada vasarā tas noslēgsies. Deputāti un ierēdņi gan pauda cerību, ka par integrāciju atbildīgā Kultūras ministrija atradīs finansējumu šā centra darbības turpināšanai.
“Kā mēs šajā komisijā esam runājuši, apjomīga imigrācija var apdraudēt sabiedrības saliedētību. Tādēļ šāda centra pastāvēšana ir nepieciešama,” teica Ingmārs Līdaka (ZZS). Savukārt viņa partijas biedrs Raimonds Bergmanis pauda izbrīnu, ka 10 ārvalstīs skolotu jauniešu praksei Valsts kancelejā tiks tērēti vismaz 120 000 eiro, kad apmēram tāda pat summa nepieciešama integrācijas centram, kurš varētu palīdzēt simtiem vai pat tūkstošiem repatriantu.
Saliedētības komisijas priekšsēdētājs Ilmārs Latkovskis (NA) vērtēja, ka reemigrācijas plānu ir skāruši “kvantitātes plūdi” – tajā iekļautas visas valsts iestāžu aktivitātes, kuras kaut kādā veidā var interpretēt kā reemigrāciju veicinošas. “Tomēr šāda pieeja apgrūtina kvalitātes izvērtēšanu, turklāt ierēdņu vēlme parādīt, ka tiek darīts daudz, traucē mērķtiecībai. Tas vēlreiz apstiprina komisijas jau iepriekš pamanīto – diasporas un integrācijas politikā radikāli jāuzlabo darbības pārskatāmība,” teica Latkovskis. Ekonomikas ministrijas pārstāvis Baranovs atzina, ka plānam ir trūkumi. Tādēļ jau tuvākajā laikā tapšot starpziņojums par plāna īstenošanas gaitu un iespējamiem uzlabojumiem.
UZZIŅA
STARPTAUTISKĀ ILGTERMIŅA MIGRĀCIJA (tūkstošos)
Gads Imigrācija Emigrācija Migrācijas saldo
2005 6,7 17,6 -11,0
2006 8,2 17,0 -8,8
2007 7,5 15,5 -7,9
2008 4,7 27,0 -22,4
2009 3,7 38,2 -34,5
2010 4,0 39,7 -35,6
2011 10,2 30,3 -20,1
2012 13,3 25,2 -11,9
2013 8,3 22,6 -14,3
2014* 9,0 17,6 -8,6
*EM novērtējums.
