Darba devējiem Latvijā palīdz atrast emigrējušo darbaspēku 9
Reemigrācijas plāns, jaunuzņēmumu darbības atbalsta likums, tagad topošs diasporas atbalsta likums – nevarētu teikt, ka nekas nav darīts, lai mājās atgrieztu vismaz daļu no tūkstošiem aizbraukušo.
Taču, kritiski vērtējot, reemigrācijas plāns ir izgāzies, jaunuzņēmumu likums sanācis jēdzīgs tikai pēc grozījumiem šogad, diasporas atbalsta likums vēl tikai top, vēstīts “Latvijas Avīzes” pielikumā “Latvijas Bizness”.
Kā tad iedrošināt aizbraukušos atgriezties? Kā piesaistīt akūti trūkstošo darbaspēku, likt Latvijā izveidoties daudzsološiem uzņēmumiem? Jautājumu jau vairāk nekā pusgadu savās rokās ņēmis uzņēmums “Your Move”, kas darba devējiem Latvijā palīdz atrast emigrējušo darbaspēku.
“Your Move” līdzdibinātājs Reinis Znotiņš stāstīja, ka viss sākās ar to, ka pirms diviem gadiem ar vairākiem cilvēkiem, kas padzīvojuši ārzemēs un atgriezušies Latvijā, nodibināta nevalstiskā organizācija “Ar pasaules pieredzi Latvijā”, kura jau pulcē ap 3000 aktīvu sekotāju.
Tā kā darba devēji prasīja, vai organizācija var ieteikt cilvēkus, kas būtu gatavi atgriezties, kopā ar Jāni Kreili nolemts dibināt “Your Move”.
“Gribam izcelt tieši pozitīvos darba devējus – kuri maksā nodokļus, kuri rada patīkamu darba vidi, kuri nebrauc ar “Porsche”, lai gan darbinieki saņem smieklīgas algas. Turklāt piedāvātajai algai bija jābūt vismaz 1000 eiro uz papīra. Mums tādu uzņēmumu ir daudz un tādus cenšamies izcelt,” sacīja Znotiņš.
Viņš norādīja, ka visvairāk ar emigrējušo darbaspēku tiek vienkārši komunicēts, izskaidrojot esošo situāciju Latvijā. Izrādās, ka daudzi aizbraukušie nemaz nezina reālo situāciju dzimtenē.
“Stāstām par to, kāda būs reālā alga, kāds ir dzīves līmenis utt. Tie, kas aizbraukuši pirms 10 gadiem, nemaz nezina, kāds te ir līmenis, kādu algu var prasīt. Nezina, kuras kompānijas ir mūsdienīgas. Turklāt valsts nav darījusi absolūti neko, lai šo informāciju viņiem nodotu,” skaidroja Znotiņš.
Ļoti daudzi, piemēram, nezina, ka Latvijā algas pieaugušas pēdējos astoņus gadus pēc kārtas. Viņi nezina, ka Nodarbinātības valsts aģentūrā ir 14 000 vakances, pēc Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras datiem, 70% darba devēju katastrofāli trūkst darbaroku – visos līmeņos.
Rīgā, Liepājā, Ventspilī vidējā alga reāli ir virs 1000 eiro, taču cilvēki to nezina, pauda Znotiņš.
“Valsts informāciju ieliek dīvainos portālos, neatrodamās vietās, turklāt tie ir birokrātiski teksti, kurus neviens nesaprot,” teica Znotiņš.
Līdz šim Latvijā viņiem izdevies atgriezt 15 cilvēkus, taču vēl vairāki atgriezušies Latvijā, izmantojot “Your Move” platformu, taču bez aktīvas uzņēmuma iesaistes.
“Valstiskā līmenī vienkārši neapzinās esošo situāciju. Esošā komunikācija, esošie plāni nestrādā. Ir gan arī labas lietas, piemēram, reģionos ir reemigrācijas koordinatori, taču atkal – kur ārzemēs dzīvojošs latvietis par viņiem var uzzināt,” neizpratnē ir aktīvists.
Viņš norāda, ka, lai ieinteresētu cilvēkus atgriezties, nevajadzētu uzlikt arī dubulto nodokli citur nopelnītai pensijai, kā arī būtu jāuzlabo bērnudārzu pieejamības problēma.
Savukārt Latvijas “Start-up” uzņēmumu asociācijas valdes locekle Līva Pērkone norādīja, kaut arī reemigrācija ir ļoti būtiska, tikai ar aizbraucēju piesaisti akūto darbaspēka iztrūkumu novērst neizdosies. Esot jādomā par speciālistiem arī no ārvalstīm.
“Igauņu lielie uzņēmumi apvienojušies komandā un plāno piesaistīt IT speciālistus no Latvijas. Tādēļ jādomā ne tikai par jauniem speciālistiem, bet arī par to, kā noturēt esošos,” saka Pērkone.
Viņa neuzskata, ka būtu aktīvi jāstrādā pie visu emigrantu atgriešanas atpakaļ.
“Tāpēc vairāk jāfokusējas uz jauniešiem, kuri aizbraukuši mācīties. Viņi lielākoties negrib pamest Latviju, bet aizbraukuši konkurētspējīgas izglītības dēļ. Mums jāinformē, jāstāsta, ka viņi ir gaidīti atpakaļ,” atzina Pērkone.
Pēc viņas teiktā, “Your Move” ir labs piemērs, jo konkrētiem cilvēkiem tiek piedāvāti konkrēti darba devēji. Latvijai ir dažādas priekšrocības. Londonā 20 minūtēs būt darbā vai mājās nav iespējams, arī ģimeni noteikti ir vieglāk veidot Latvijā.
“Dzīves kvalitāte šeit ir citāda un daudzējādā ziņā labāka, cilvēkiem tikai jāsaprot, kādas vērtības viņiem ir svarīgākās,” pauda Pērkone.
