Redzētais briesmonis nav īsts! Kā nomierināt bērnu, kad internetā “izlec” lelle ar izķēmotu seju 2
Lelle ar izķēmotu seju, kas parādās internetā un draud nodarīt pāri bērniem un viņu ģimenēm, radījusi lielu satraukumu vecāku un skolotāju vidū. Latvijas Drošāka interneta centrs pieaugušos aicina izskaidrot bērniem, ka video un attēlos redzamais briesmonis, kas parādās dažādās sociālo tīklu platformās, piemēram, “YouTube”, “Instagram”, “WhatsApp”, nevienam nenodarīs pāri, jo nav īsts.
Video un attēli ar biedējošu seju, ko nereti pavada arī šausmu filmām līdzīgi skaņu efekti, visbiežāk parādās kāda bērnu raidījuma vai multfilmas vidū, arī beigās.
Briesmonis nav saistīts ar konkrēto pārraidi, bet gan pēkšņi “uzlec” kā reklāma, mudinot bērnus darīt dažādas uz vardarbību vērstas lietas, piemēram, kad visi ģimenes locekļi aizgājuši gulēt, atgriezt gāzi.
“Mūsu redzeslokā ziņas par šāda satura izplatību parādījās jau pērnā gada vasarā, kad citi Eiropas drošāka interneta centri aktualizēja šo problēmu. Taču apzināti neizstrādājām informatīvus materiālus, lai neradītu situāciju, kad ar mērķi pasargāt izdarām pretēji, jo veicinām bērniem nepiemērotas un kaitīgas informācijas izplatību,” skaidro Latvijas Drošāka interneta centra vadītāja Maija Katkovska. Taču, redzot, kādā tempā Latvijas interneta telpā izplatās spekulācijas un nepatiesi apgalvojumi, centra vadība sapratusi, ka ir jāsniedz vecākiem padomi, kā rīkoties.
“Vecākiem bērns ir jānomierina un jāizskaidro, ka redzētais briesmonis nav īsts, tas naktī neatnāks un nenodarīs pāri. Tā nav spēle, tie ir ar dažādām programmām izveidoti attēli, video un rīki, kas radīti ar mērķi nobiedēt bērnus, panākt, ka pēc iespējas vairāk cilvēki par to runā, internetā meklē informāciju un spiež uz dažādām saitēm. Būtībā tas ir mēģinājums izraisīt haosu un masu histēriju sociālajos tīklos un medijos – šādi savācot sekotāju skaitu un pelnot naudu ar klikšķu palīdzību,” norāda M. Katkovska.
Ja ģimene izmanto vienu ierīci – datoru, planšetdatoru, telefonu – un vecāki ir nolēmuši internetā sameklēt, no kurienes šī lelle radusies, pastāv risks, ka pēc tam bērnam šāds saturs internetā tiks piedāvāts. “Sociālie tīkli izmanto algoritmu, kas piedāvā arī turpmāk apskatīt to pašu vai līdzīgu saturu. Tas attiecas uz jebkuru informāciju, kas internetā tiek meklēta un skatīta. Piemēram, ja kāds no vecākiem skatās vardarbīgu vai pornogrāfisku saturu, tad nav jābrīnās, ja tajā pašā ierīcē pēc tam arī bērns to vai ko līdzīgu redzēs. Tādēļ vecākiem rūpīgi jāpārdomā, vai meklētā informācija pēcāk nenodarīs kaitējumu bērnam.”
Ja bērns raidījumus un multfilmas skatās “YouTube” kanālā, tajā ir iespējams ieslēgt ierobežoto režīmu, kuru iespējams atrast sadaļā “Iestatījumi”, lapas apakšējā daļā. Ierobežotajā režīmā tiek slēpti videoklipi, kuros var būt nepiemērots saturs, atbilstoši lietotāju ziņojumiem un citiem signāliem.
Lai gan “YouTube” atgādina, ka neviens filtrs nav 100% precīzs, ieslēdzot šādu režīmu, tiks bloķēta lielākā daļa nepieņemama satura.
Arī vecāki var ziņot, ja “YouTube” kanālā saskaras ar bīstamu informāciju. Labajā pusē zem video ir trīspunkte, uz kuras uzspiežot iespējams ziņot par seksuāla rakstura, vardarbīgu vai nepatīkamu, naidpilnu vai aizskarošu, kaitīgu vai bīstamu u. c. veida saturu. Savukārt, ja bērns izmanto “WhatsApp”, vecākiem būtu jānobloķē tie kontakti, kas bērniem sūtījuši vardarbīgo saturu, un par tiem jāziņo. Arī citās sociālo tīklu platformās ieteicams brīdināt tīklu administrācijas darbiniekus par vardarbīga satura attēliem un video, lai tie tiktu dzēsti. “Google” meklētājprogrammā pie iestatījumiem iespējams arī ieslēgt “Drošu meklēšanu” jeb angliski “Safe search”.
“Ja vecāki tomēr jūt, ka bērns ir satraukts un naktīs nevar aizmigt, jo ir nobijies no tā, ko redzējis, tad ir jāiesaista psihologs, kas var palīdzēt bērnam tikt galā ar trauksmi un pārvarēt bailes. Peļņas nolūkos internetā šāds saturs diemžēl tiek un tiks radīts arī turpmāk. Tādēļ ļoti svarīgi ir runāt ar savu atvasi. Tajā pašā laikā vecākiem nevajadzētu bērnam atņemt ierīci un aizliegt lietot internetu. Tas raisīs pretreakciju, un bērns turpmāk nedalīsies ar savām sajūtām un redzēto, jo baidīsies, ka viņam tādēļ tiks atņemts dators, planšete vai telefons,” pamāca M. Katkovska.
